Pašvaldību temperatūra: Skrundas novads – vai ekonomiski vājākā vieta Kurzemē?  (75)

Datus par trūcīgo iedzīvotāju īpatsvaru un bezdarba līmeni Skrundas novadā portāls "Delfi" ieguva no tā saucamā Reģionālās attīstības indikatoru moduļa jeb RAIM. LM datus par trūcīgajiem iedzīvotājiem aprēķina, skatoties personu skaitu, kam konstatēta atbilstība trūcīgas ģimenes statusam, un attiecinot pret iedzīvotāju skaitu pārskata gada sākumā.

Pēc "Delfi" intereses par šiem datiem, iesaistītās puses noskaidrojušas, ka trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars novadā līdz šim aprēķināts, balstoties uz kļūdainiem datiem, un faktiski trūcīgo statusā 2015. gada sākumā bijuši 8,38% iedzīvotāju.

Lai gan dati par trūcīgo personu īpatsvaru, pēc iesaistīto secinātā, izrādījušies kļūdaini, arī citi novada ekonomiskie rādītāji nav iepriecinoši – bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem valstī un augstākais Kurzemē, kā arī teritoriālās attīstības indekss ir viens no zemākajiem Latvijā, lai gan novadā reģistrēti vieni no lielākajiem pašvaldības ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā.

Portāls "Delfi" pētīja, kāpēc Skrundas novadā izveidojusies šāda situācija un kādi ir tās iespējamie risinājumi.

Skrundas novadā, iegūstot trūcīgas personas vai ģimenes statusu, iespējams saņemt pabalstus, atvieglojumus no valsts un pašvaldības – gan pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanai, gan dzīvokļa pabalstus, brīvpusdienas bērniem izglītības iestādēs un citus. GMI pabalstos, kas tiek piešķirts tikai trūcīgām ģimenēm, izmaksātā summa pēdējo trīs gadu laikā ir strauji samazinājusies, portālam "Delfi" atzīst novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece, sakot, ka tieši šī iemesla dēļ "dati, pēc kuriem tiek izteikts šāds apgalvojums, būtu vēlreiz jāpārbauda un jāprecizē".

Tā kā izmaksātās naudas apjoms sarucis, tad līdz ar to dati par 2015. gadā reģistrētiem trūcīgajiem iedzīvotājiem nevarētu būt korekti. 2014. gadā GMI pabalstos Skrundas novadā izmaksāja 32 161 eiro, 2015. gadā tie bija 22 020 eiro, bet 2016. gadā – 13 306 eiro.

Arī LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte portālam "Delfi" sacīja, ka dati par trūcīgo iedzīvotāju īpatsvaru neesot korekti.

"Ņemot vērā, ka 2015. gada sākumā bija 5520 iedzīvotāji novadā, ir bijušas 463 trūcīgās personas, kas ir 8,38% no iedzīvotājiem," teica Rudzīte. LPS pārstāve skaidroja, ka blakus esošajos novados, "situācija ir daudz maz līdzīga". Pēc Rudzītes teiktā trūcīgā statusu šobrīd lielākoties iegūst cilvēki, kuriem nekad nav bijusi motivācija strādāt. "Krīzes laikā šajā minimālo ienākumu saņēmēju vidū "iekrita" arī ļoti daudz ģimenes ar bērniem, cilvēki, kas pēkšņi zaudēja darbu, nonāca krīzes situācijās. Šobrīd tās ir personas, kas īsti nav motivētas un varbūt nekad nebūs motivētas meklēt darbu," teica LPS pārstāve.

Pēc LM datiem, nedaudz labāka situācija ir Saldus novadā, kur trūcīgo īpatsvars 2015. gada sākumā bija 5% , Kuldīgas novadā – 7,6%, Aizputes novadā – 6,9%, Vaiņodes novadā – 8,1%, bet Priekules novadā - 9,3%, tādejādi teši šajā novadā ir lielākais trūcīgāko iedzīvotāju īpatsvars.

Tagad "tā situācija ir diezgan līdzīga. Tātad ir šī te kļūda ir statistikas datos," pārliecināta bija LPS pārstāve.

Priekules novadā portālam "Delfi" skaidroja, ka trūcīgo īpatsvaru novadā ietekmē, piemēram, 60 kilometru attālums no Liepājas, kur atrodams darbs, kā arī tas, ka visiem novada iedzīvotājiem, kuri ir darbspējīgā vecumā, nav pieejams sabiedriskais transports. Bez tam 35% no trūcīgajām personām ir bērni, tostarp arī no daudzbērnu ģimenēm.

Trūcīgas personas statusa saņēmēji ir arī personas ar garīgas attīstības traucējumiem, kuriem nav iespējas strādāt algotu viņu attīstības līmenim piemērotu darbu. Tāpat ietekmi uz trūcīgo skaitu atstāj tas, ka mazs darba stāžs ir tām personām, kuras dienējušas kādreizējā padomju armijā, kā arī mazās vecuma un invaliditātes pensijas.

Lai noskaidrotu kā radusies situācija ar nekorektiem datiem Skrundas novadā, portāls "Delfi" vērsās Labklājības ministrijā (LM). Ministrijas Komunikācijas daļas vadītāja Aiga Ozoliņa apliecināja, ka pirmoreiz dati par trūcīgo iedzīvotāju skaitu no Skrundas novada pašvaldības saņemti 2015. gada 15. februārī, taču šo pārskatu ministrija nav pieņēmusi citu apsvērumu dēļ. Otrreiz pārskats iesniegts 2015. gada 27. aprīlī, taču abos pārskatos nemainīgs bijis trūcīgo iedzīvotāju skaits – 937 personas.

Tikai šā gada aprīļa beigās no Skrundas novada ministrija saņēmusi labotos datus, kur trūcīgo skaits ir 463. Pašlaik LM gatavojot vēstuli Skrundas novada domes pašvaldībai, jo "pret šādiem datiem tomēr jāattiecas ar lielu rūpību, jo tie ir svarīgi kopējā sistēmas analīzē," teica Ozoliņa.

Skrundas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Robežniece portālam "Delfi" atzina, ka 2016. gadā Skrundas novadā bija reģistrētas 467 trūcīgas ģimenes (kopā – 1105 personas). "Ir jāņem vērā tas, ka trūcīgas personas/ģimenes statusu piešķir uz trīs vai sešiem mēnešiem – tātad teorētiski viena un tā pati ģimene gada laikā šo statusu iegūst pat trīs līdz četras reizes, kas ietekmē statistikas datu atbilstību reālajai situācijai," skaidroja domes priekšsēdētāja.

No Skrundas novada sociālo darbinieku atskaitēm izriet, ka novadā ir 175 ģimenes, kuras 2016. gadā ieguvušas trūcīgas personas/ģimenes statusu, un deviņas maznodrošinātas ģimenes/personas, kas noteikti neveido 17% no visiem novada iedzīvotājiem, atzīmēja Robežniece.

LPS padomniece veselības un sociālos jautājumos Rudzīte, tāpat kā Robežniece, norādīja, ka trūcīgās personas statuss tiek pārskatīts reizi trijos mēnešos, tāpēc dati par trūcīgo iedzīvotāju īpatsvaru mainās, un tas, visticamāk, arī radījis kļūdu. Lai gan cilvēks šādu statusu ieguvis, piemēram, uz trim mēnešiem, viņš iekļaujas kopējā gada statistikā.

Arī Skrundas novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" direktore Anda Vītola sarunā ar portālu "Delfi" uzsvēra, ka "dati par trūcīgo iedzīvotāju īpatsvaru Skrundas novadā nav pareizi", uzsverot, ka "visticamāk, sistēmā radusies kāda kļūda, kas ir statistikas kļūda". Aģentūras direktore noliedza, ka dati varētu būt ievadīti nepareizi.

Savukārt VARAM šo situāciju portālam "Delfi" nevēlējās komentēt, sakot, ka saistībā ar 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām vietvaru darbu komentēt nevēlas.

Skrundas novadā bezdarba līmenis, salīdzinot ar citiem novadiem Kurzemē, ir augstākais. 2015. gadā tas bija teju 11%. Šajā ziņā ar novadu "konkurē" tikai blakus esošais Vaiņodes novads ar 10,4%, Priekules novads ar 9,2%, kā arī Kuldīgas novads ar 9%, izriet no portāla "Delfi" apkopotajiem datiem.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) portālam "Delfi" atzina, ka, pētot bezdarba rādītājus dažādos novados, "jāņem vērā, ka bezdarba līmenis novados un pagastos tiek aprēķināts kā reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars iedzīvotāju skaitā darbspējas vecumā, tāpēc, piemēram, Skrundas novada bezdarba līmeņa rādītājus nevar salīdzināt ar tiem bezdarba rādītājiem, kas ik mēnesi tiek publicēti par reģistrētā bezdarba līmeni valstī, reģionos un lielākajās pilsētās, jo ikmēneša reģistrētā bezdarba līmenis valstī, reģionos un lielākajās pilsētās tiek aprēķināts kā reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā".

Pēc NVA datiem 2016. gada 31. decembrī reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā Skrundas novadā bija 10,9%, reģistrēto bezdarbnieku skaits – 324. Savukārt 2017. gada 31. martā reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā Skrundas novadā bija 9,6%, reģistrēto bezdarbnieku skaits – 286. No tiem bezdarbniekiem, kas reģistrēti 31. martā, 171 bija sieviete, bet 115 - vīrieši. Kā bezdarbnieki reģistrēti 43 invalīdi, kā arī kopumā 49 pirmspensijas vecuma cilvēki. Savukārt 90 no visiem bezdarbniekiem reģistrēti kā ilgstoši bezdarbnieki.

Robežniece portālam "Delfi" skaidroja, ka "bezdarba līmenim Skrundas novadā ir raksturīgs sezonāls mainīgums" un iespējams prognozēt, ka vasaras-rudens sezonā šis rādītājs samazināsies, jo papildu darbinieki būs nepieciešami gan novada lauksaimniekiem, gan arī aktīva darbība sāksies apjomīgajos novada kūdras laukos. Lielākā daļa bezdarbnieku novadā ir tā dēvētie ilgstošie bezdarbnieki, kuru "izglītības līmenis un darba spējas neatbilst darba tirgus prasībām".

Novadā tiek izmantotas NVA piedāvātās iespējas bez darba esošo personu apmācībām, turklāt projektos, kas tiek īstenoti pašvaldībā, vienmēr tiek meklētas iespējas izmantot vietējo darbaspēku, piemēram, Iekšlietu ministrijas 2016. gadā uzsāktās valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas būvniecības darbos Skrundā nodarbināti vietējie. 2017. gada beigās noslēgsies jauna veikala būvniecība, līdz ar to būs pieejamas aptuveni 20 jaunas darbavietas.

Arī LPS pārstāve Rudzīte norādīja uz bezdarba sezonālo raksturu, kas saistīts ar lauksaimniecības darbiem novadā. Viņa uzteica novada nevalstisko organizāciju potenciālu, kas īsteno dažādus projektus, sakot, ka "ir tāda sajūta, ka ir gan pašvaldības atbalsts, gan cilvēki, kas ir aktīvi".

LM portālam "Delfi" augstos bezdarba rādītājus novadā komentēja sakot, ka "pakāpeniski uzlabojoties situācijai valstī kopumā, arī novados ir vērojamas pozitīvas tendences – augusi darba devēju aktivitāte un attiecīgi nodarbinātības iespējas". Kurzemes reģionā kopumā šī gada pirmajos mēnešos reģistrētais bezdarbs samazinājies no 10,5% līdz 9,2 %, kas ir pozitīva tendence. Ministrijā atzīst, ka Kurzemē kopumā ir pieaudzis arī darba devēju pieteikto vakanču skaits, taču tas joprojām ir nepietiekams.

Skrundas novadā ir viens no sliktākajiem teritoriālās attīstības indeksa (TAI) rādītājiem valstī un kopš 2013. gada situācija ir pasliktinājusies.

TAI tiek veidots, ņemot vērā astoņus statistikas rādītājus, no kuriem trīs nozīmīgākie rādītāji, kas veido vairāk nekā pusi no indeksa vērtības, ir ekonomiski aktīvo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju un bezdarba līmenis.

"Skrundas novada realitāte ir tāda, ka šeit nav lielo uzņēmumu un ražotņu, trūkst labi atalgotu darba vietu, kā arī bezdarba līmenis, lai arī sezonāli mainīgs, ir salīdzinoši augsts," "Delfi" skaidroja Skrundas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Robežniece.

TAI ir sasaistīts arī ar aizbraukušo iedzīvotāju skaitu – kopš 2010. gada Skrundas novads zaudējis teju 11% iedzīvotāju. "Redzam tādus risinājumus kā uzņēmējdarbības vides attīstības veicināšana un investīciju piesaiste ar mērķi radīt jaunas darbavietas. Lai to sekmētu, 2016. gadā Skrundas novada pašvaldība un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) parakstīja līgumu par sadarbību investīciju piesaistē," teica Robežniece.

Turklāt pašvaldība arī savu iespēju robežās dara visu, lai uzlabotu un pilnveidotu novada infrastruktūru un dzīvesvidi, kā arī nodrošina, lai sociālās un veselības aprūpes, komunālie un izglītības pakalpojumi iedzīvotājiem būtu pieejami pēc iespējas un tuvāk viņu dzīvesvietai un labā kvalitātē

Tā pašlaik novadā tiekot sakārtoti ceļi, noslēgts līgums ar AS "Sadales tīkls" par jaunas 110/20 kilovoltu apakšstacijas "Skrunda" būvniecību.

Tāpat tiek pilnveidots autoceļa A9 posms Skrundā, kā arī "tuvākajā laikā iecerēta tirgus laukuma un autoostas pārbūve, padarot pievilcīgāku vienu no iedzīvotāju un viesu visapmeklētākajām vietām Skrundā, kā arī paplašinot iespējas vietējiem amatniekiem un mājražotājiem realizēt savu produkciju," nākotnes plānus ieskicēja pašvaldības vadītāja.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane portālam "Delfi" atzina, ka redz divas jomas, ar ko Skrundas novads ir unikāls Baltijā un kur būtu iespējams veiksmīgi piesaistīt līdzekļus – Skrundas lokators un bioloģiskās saimniecības, jo ir būtiski, lai novads attīstītu savu uzņēmējdarbību un tā atturētu no aizbraukšanas jaunus cilvēkus. Turklāt, lai gan novada attīstībai resursu būtu pietiekami, nepieciešams meklēt investorus.

Skrundas lokatora unikalitātes potenciāla izmantošanā ārkārtīgi veiksmīga sadarbība varētu veidoties novadam, Aizsardzības ministrijai un NATO spēkiem, piemēram, "militārās aizsardzības nolūkā tiek investēti līdzekļi, teritorija sakārtota militārajiem paraugdemonstrējumiem, treniņiem, bet tajā pašā laikā mēs varētu runāt par to multiplikatora efektu, kas visu Skrundas novadu celtu uz augšu – caur ēdināšanu un citiem pakalpojumiem," atzina Feldmane. Šādam projekam gan būtu nepieciešami "milzīgi finanšu resursi".

Savukārt bioloģisko saimniecību attīstības potenciāls spēpjas tajā, ka novadā lielākā daļa teritorijas ir meži, lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tomēr problēma slēpjas tajā, ka uzņēmumi, kas veiksmīgi varētu sadarboties, piemēram, novada līmenī ar skolām, piegādājot tām cūkgaļu, ir pārāk mazi, lai iesaistītos biznesā Latvijas mērogā "It kā viņi visi, Skrundas novada griezumā skatoties, ir lieli, bet, ja mēs gribam aizkļūt līdz lielajām tirdzniecības ķēdēm, tad viņi ir ļoti mazi," sacīja Feldmane.

Neskatoties uz citiem rādītājiem, kas atklāj salīdzinoši bēdīgu situāciju novadā, pašvaldību ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā ir bijuši vieni no augstākajiem valstī – teju 1 300 eiro. Domes priekšsēdētāja Robežniece gan "Delfi" norādīja, ka 2015. gada budžets krietni atšķiroties no citu gadu budžetiem, jo rekonstruēts valsts nozīmes autoceļa A9 posms Skrundā un veikti divu izglītības iestāžu un kultūras nama energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kam ņemts kredīts.

Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, 2017. gada martā Skrundas novadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 26 aktīvi uzņēmumi. Salīdzinot ar situāciju citos novados Kurzemē, šis nav sliktākais rādītājs, jo, piemēram, Dundagas novadā tādi bijuši 18, bet Vaiņodes novadā – 19.

Pēc "Lursoft" datiem aktīvākie uzņēmumi Skrundas novadā bijuši SIA "Vella kalpi", kas nodarbojas ar mežizstrādi un kura apgrozījums 2015. gadā bija 2 193 269 eiro, SIA "Korkalns", kas nodarbojas ar cūkkopību un kura 2015. gada apgrozījums sasniedza 1 292 083 eiro. Vēl vismaz miljona eiro naudas apgrozījums bijis tādiem uzņēmumiem kā SIA "Eko Druva", kas nodarbojas ar graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu, kā arī SIA "Nīca 1", kas arī nodarbojas ar cūkkopību.