Pašvaldību temperatūra: Vai Vārkava, Zilupe un Riebiņi eksistētu bez Garkalnes?  (76)

Lielākie PFIF saņēmēji 2015. gadā bija Vārkavas novads, kur PFIF finansējums veido 38% no pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Zilupes novadā tie ir 34,7% un Riebiņu novadā – 33,1%. Savukārt lielākie maksātāji ir Garkalnes novads, kas PFIF katru gadu iemaksā 18,06% no pašvaldības budžeta ieņēmumiem, Babītes novads, kas iemaksā 11% un Mārupes novads, kas PFIF atvēl 8,7%, liecina dati par 2015. gadu, kas iegūti no tā saucamā Reģionālās attīstības indikatoru moduļa jeb RAIM.

Saskaņā ar šiem datiem 2010. gadā PFIF finansējums Vārkavas novada pašvaldības budžetā veidoja 31,9%, bet 2015. gadā tie bija 38%, kas nozīmē, ka Vārkavas novadam ar katru gadu jāatvēl arvien vairāk. Līdzīga tendence vērojama arī Riebiņu un Zilupes novadā, kur saņemto līdzekļu apmērs ir audzis.

Portāls "Delfi" skaidro, kāpēc šāds modelis ieviests un ko tas nozīmē gan "donoriem", gan naudas saņēmējiem.

"Valsts ir nodalījusi pašvaldībām zināmu publiskās personas atbildības daļu, likumā par pašvaldībām nosakot 23 pašvaldību autonomās funkcijas un šo funkciju īstenošanai pašvaldībām ir nodalīta arī valsts nodokļu daļa – daļa (80%) no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un visi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi," portālam "Delfi" skaidroja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Pēc "Eorostat" datiem, no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem pašvaldībām ir piekrītoša būtiska nodokļu daļa, 2017. gadā sasniedzot 19,6%. "Skatoties Eiropas kontekstā, tas ir būtiski virs Eiropas pašvaldību vidējā rādītāja," uzsvēra Jarockis.

"Salīdzinot pašvaldību finansiālo varēšanu, redzam, ka atšķirības starp trūcīgākās un bagātākās Latvijas pašvaldības nodokļu ieņēmumiem 2017. gadā, ja nebūtu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, būtu no 290 eiro līdz 1350 eiro uz vienu iedzīvotāju jeb gandrīz piecas reizes," skaidroja FM pārstāvis. Atšķirīgas ir arī iespējas gūt ieņēmumus un veicināt uzņēmējdarbību. "Tas lielā mērā ir atkarīgs no pašvaldību ģeogrāfiskā izvietojuma, iedzīvotāju blīvuma, struktūras, vēsturiskā "ekonomiskā mantojuma" un tā tālāk," sacīja FM pārstāvis.

Jarockis vērsa uzmanību uz to, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības saņemt līdzvērtīgus pašvaldības pakalpojumus, neatkarīgi no tā, kurā Latvijas reģionā atrodas viņa dzīves vieta. Lai to nodrošinātu, Latvijā kopš deviņdesmito gadu sākuma ir ieviests PFIF.

2015. gadā Saeima pieņēma jaunu PFIF likumu, kurš stājās spēkā pērn, būtiski mainot pieeju izlīdzināšanas principiem. "Mainot sistēmu, kā pamatuzstādījums tika izvirzīta nepieciešamība nodrošināt līdzsvarotu resursu pieejamību pašvaldībām, lai tās spētu iedzīvotājiem sniegt pakalpojumus atbilstoši tām noteiktajām pamatfunkcijām," minēja Jarockis.

Pieņemot jauno PFIF likumu, paralēli domāts par to, kā veicināt pašvaldību ieinteresētību radīt labvēlīgu vidi saimnieciskās darbības attīstībai savā teritorijā un sekmēt ekonomikas izaugsmi, jo nodokļu ieņēmumu pieaugums visām pašvaldībām dod arī izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu.

Citus pašvaldību ekonomiskos rādītājus iespējams salīdzināt te.

Finanšu izlīdzināšana saskaņā ar jauno modeli notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā visas pašvaldības tuvinās vidējiem vērtētiem ieņēmumiem, proti, 40% no vērtētiem ienākumiem paliek pašvaldībai, bet 60% tiek izlīdzināti. "Tā kā esam "bagātākais" novads, tad tuvoties vidējam mums nozīmē regresēt, un savu iedzīvotāju naudu atdot citiem novadiem, kuriem kopā ar valsti vai nu nerūp attīstība, vai ir attaisnojoši iemesli, kādēļ tie nevar sasniegt vidējo līmeni valstī," portālam "Delfi" teica Garkalnes novada domes finanšu direktore Ilesa Abarri.

Savukārt otrā kārta paredz, ka 99% no visām pašvaldībām saņem valsts dotāciju. "Visas, izņemot mūs – bagātāko. Nav īsti skaidrs, kādēļ valsts dotāciju saņem arī tās pašvaldības, kuras ir donori, kuras iemaksā izlīdzināšanas fondā naudu," neizpratnē bija Abarri, kā piemēru minot to, ka pašvaldība iemaksā PFIF divus miljonus, bet saņem dotāciju 200 tūkstošu eiro apmērā, un "tur nav loģikas".

"Ja Finanšu ministrija saka, ka saskaņā ar jauno izlīdzināšanas fondu katrai pašvaldībai jātuvinās bagātākajai pašvaldībai, tā nav taisnība. Šī sistēma liek tuvināties viduvējībai – bagātākajām atņem, nabadzīgākajām iedod. Vai atgriezīsimies sociālismā, kas nekad pēc savas būtības nav veicinājis ne konkurētspēju, ne attīstību?" jautāja Abarri.

Garkalnes novada domei jaunā modeļa dēļ izlīdzināšanas fondā katru gadu jāmaksā arvien lielāka summa. Proti, 2016. gadā tika iemaksāti 2 224 494 eiro, bet 2017. gadā paredzēts iemaksāt 3 119 510 eiro, kas ir par 895 016 eiro jeb 40,2% vairāk.

"Mums ir laimējies – mūsu deklarēto iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījies, no aptuveni 5000 līdz aptuveni 8500. Neslēpsim, esam ieguldījuši ne mazums darba un līdzekļu, lai ikvienam būtu interesanti dzīvot Garkalnes novadā, gan bērniem, gan strādājošiem, gan senioriem," sacīja Abarri.

Novadā katru gadu pieaugot skolēnu un pirmsskolas audzēkņu skaits, tādēļ plānots celt jaunu izglītības iestādi Upesciemā, kam jau izstrādāts tehniskais projekts un izsludināts iepirkums. Aptuvenās izmaksas ir 7,6 miljoni eiro. "Diemžēl, lai šo projektu realizētu, mums nepieciešams aizdevums. Ja nebūtu jāmaksā šī milzīgā summa katru gadu izlīdzināšanas fondā, Garkalnes novada dome spētu uzbūvēt ne tikai skolu, bet arī citus iedzīvotājiem nepieciešamus objektus pašu spēkiem," apgalvoja Garkalnes novada domes finanšu direktore.

Abarri arī uzsvēra, ka, neskatoties uz Finanšu ministrijas norādēm, pašvaldība kopš 2011. gada nav palielinājusi nekustamā īpašuma nodokļa apmēru deklarētajiem iedzīvotājiem, kā arī piešķir nodokļa atvieglojumus dažādām iedzīvotāju grupām un uzņēmumiem, apzinoties ekonomisko situāciju valstī.

Mārupes novada dome jau ilgstoši ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF) donors. Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe portālam "Delfi" atzina, ka 2009. gadā finanšu krīzes laikā tika samazināta no valsts budžeta veiktā iemaksa šajā fondā, taču būtiski ir pieauguši atsevišķu pašvaldību veikto iemaksu apmēri.

Piemēram, Mārupes novada iemaksa 2012. gadā bija 2 423 409 eiro, 2013. gadā – 2 267 707 eiro, 2014.gadā – 2 606 610 eiro, 2015. gadā – 3 076 731 eiro, savukārt 2016. gadā tie bija 4 784 181 eiro. 2017. gadā Mārupes novada domei paredzētā iemaksu summa ir 5 631 425 eiro.

Plānotie Mārupes novada pamatbudžeta ieņēmumi 2017. gadā ir 29 314 285 eiro, bet iepriekšējo gadu uzkrājumi investīciju programmu īstenošanai veido 3 899 535 eiro. Kopējie 2017. gada budžeta izdevumi ir plānoti 36 358 844 eiro apmērā.

Pēc Kadiģes teiktā, lai nodrošinātu pašvaldības funkcijas atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un pašvaldības plānošanas dokumentiem, pašvaldībai jau vairākus gadus bija jāņem aizņēmumi Valsts kasē. 2017. gadā jāatmaksā 1 587 671 eiro, kā arī plānots vēl aizņemties "vairākiem investīciju projektiem, tajā skaitā ES struktūrfondu projektu īstenošanai, ielu izbūvei un izglītības iestāžu stadionu rekonstrukcijai".

Mārupes novada domes viedoklis par valsts noteiktajām obligātajām iemaksām PFIF ir kategorisks. "Šādas iemaksas ir noteiktas netaisnīgi, to kopējais apjoms nav adekvāts, tas ir traucējošs faktors novada ilgtspējas attīstības programmas realizēšanai," teica Kadiģe.

Priekšsēdētāja vietniece nosodīja pašvaldības, kas saņem līdzekļu no PFIF, bet tajā pašā laikā dod iedzīvotājiem atlaides. "Uzskatu, ka nedrīkst būt situācija, ka tās pašvaldības (..) dod atlaides gan nekustamā īpašuma nodoklim, gan braukšanai sabiedriskajā transportā, gan no pašvaldību budžeta finansē sporta komandas un īsteno neadekvāti dārgu un lielu kultūras un sporta objektu būvniecību," sacīja pašvaldības pārstāve.

Kadiģe vainoja valsts politiku pie tā, ka paralēli tam, ka pašvaldība iemaksā līdzekļus PFIF, tai nākas ņemt aizņēmumus Valsts kasē vai komercbankā. Domes priekšsēdētāja vietniece arī skaidroja, ka ne visiem investīciju projektiem pašvaldība var saņemt aizdevumu Valsts kasē, kas saistīts ar regulējuma prasībām, piemēram, aizņemties iespējams izglītības iestāžu būvniecībai.

Tas attiecoties arī uz Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmām. "Atšķirībā no lielajām pilsētām, attīstības centriem, un lielākās daļas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda finansējumu saņemošajām pašvaldībām, Mārupes novadam, atbilstoši valsts apstiprinātajai pieejai ES struktūrfondu programmu īstenošanā, nav iespējas pretendēt uz būtisku Eiropas finansējuma piesaisti, jo tas neietilpst atbalstāmo reģionu un pilsētu skaitā," skaidroja Kadiģe.

Vaicājot, kā situāciju varētu risināt, lai pašvaldībai nebūtu tik liela budžeta daļa jānovirza PFIF, Kadiģe skaidroja: "Ir jāveido cita pieeja PFIF iemaksu un izmaksu veidošanā, palielinot valsts veikto iemaksu apjomu vismaz līdz 75-80% no fonda kopējā apjoma, 15 vai 16 donorpašvaldībām liekot maksāt ne vairāk kā 1% no to kopējiem ieņēmumiem." Viņas ieskatā pašvaldības, kuras regulāri saņem PFIF līdzekļus, valstij būtu jāapvieno, kā arī jārada investīciju programma šādu pašvaldību turpmākai attīstībai.

Ja nebūtu jāveic iemaksas PFIF, Mārupe līdzekļus novirzītu projektam "Ilgtspējas attīstības stratēģija 2013. - 2026. gadam", izglītības jautājumu risināšanai. "Svarīga novada joma ir lietderīgi izlietot ES finansējumu novada ūdens sistēmu sakārtošanai, kā arī ielu un ceļu sakārtošanai pēc veiktajiem būvdarbiem, maģistrālo ielu izveidošanai," piebilda Kadiģe.

Babītes novadā 2017. gadā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20,72% jeb 2 102 024 eiro tiks iemaksāti PFIF.

"Protams, ka pašvaldības domes deputāti ar šādu situāciju nav apmierināti. Saprotam, ka jādalās, tā notiek arī citur pasaulē," portālam "Delfi" teica Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence, pieļaujot, ka PFIF varētu novirzīt līdz 10% no budžeta, "kaut gan Babītes novada iedzīvotāji un pašvaldības institūcijas nav vainīgas, ka valsts politikas rezultātā lielākajā daļā novadu ieņēmumi ir nepietiekami".

Ence arī uzsvēra, ka Babītes novada dome katru gadu spiesta ņemt aizņēmumu Valsts kasē, lai izpildītu savas funkcijas. "Piemēram, 2017. gadā lūdzām aizņēmumu 1 000 000 eiro apmērā, lai izbūvētu sociālos dzīvokļus, un lūgsim vēl 3 000 000 eiro skolas piebūves būvniecībai," informēja Ence.

Vārkavas novada pašvaldība no PFIF saņem 38%. Pašvaldības kopējais budžets 2017. gadam apstiprināts 1 838 750 eiro apmērā, tai skaitā PFIF līdzekļi 2017. gadam veido 596 661 eiro. Pamatbudžeta ieņēmumi bez izlīdzināšanas fonda naudas ir 1 242 089 eiro, kas ir aptuveni vienlīdzīgi 2012. gada pamatbudžeta ieņēmumiem ar PFIF (1 267 494 eiro), portāls "Delfi" uzzināja Vārkavas novada pašvaldībā.

"Tā kā Eiropas Savienībā (ES) ir vienlīdzības princips, ka bagātākās valstis palīdz ne tik bagātām, tad nebūtu ētiski šo principu neievērot Latvijā un ignorēt cilvēkus, kuri dzīvo ne tik bagātās pašvaldībās," portālam "Delfi" Vārkavas novada domes vārdā sacīja galvenā grāmatvede Vija Šmeikste.

Ikvienam valsts iedzīvotājam ir tiesības saņemt vienlīdzīgu pakalpojumu klāstu, kādēļ arī nepieciešami PFIF līdzekļi, viņa uzsvēra. "Mūsu pašvaldībā dzīvojošie cilvēki arī ir vajadzīgi valstij, un pašvaldība dara un darīs visu iespējamo (pašvaldībai pieejamo finanšu resursu apjomā), lai uzlabotu šo cilvēku ikdienu," sacīja Šmeikste.

Vārkavas novadā aktīvi tiekot realizēti ES finansēti projekti, siltināta skola, remontētas kultūras iestādes, veikti ceļa remonti. 2017. gadā arī plānots atjaunot Vārkavas (Vecvārkavas) muižas pils fasādi, bet bijušo pamatskolas ēku Vārkavā plānots pārbūvēt par sociālās aprūpes centru u.c.

"Tātad attīstība notiek un notiktu arī tad, ja nebūtu šī pašvaldības izlīdzināšanas fonda naudas, taču tas bremzētu iesāktos attīstības procesus un palēninātu ieplānoto darbu gaitu," sacīja Šmeikste. Pašvaldības pārstāve skaidroja, ka fonda līdzekļi nepieciešami novada attīstībai, "lai vietējo cilvēku ikdienas dzīve uzlabotos".

Šmeikste arī vērsa uzmanību uz to, ka Vārkavā iemaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis nevar līdzināties ar to, kas tiek maksāts Rīgā un tās tuvumā esošajās pašvaldībās. "Mums ir mazākas algas, mazāk darbavietu. Tāpat nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi nevar līdzināties lielo pilsētu pašvaldībām, jo mums zemēm ir daudz zemāka kadastrālā vērtība," teica pašvaldības galvenā grāmatvede.

Riebiņu novada pašvaldība no PFIF līdzekļiem 2017. gadā saņems 1 476 605 eiro. Bez PFIF "pašvaldība nespētu veikt funkcijas pilnā apjomā", portālam "Delfi" atzina Riebiņu novada pašvaldības priekšsēdētājs Pēteris Rožinskis.

Pateicoties PFIF, Riebiņos tiekot nodrošināts pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamais līdzekļu apmērs. Pērn pašvaldība bez valsts budžeta transfertiem izglītības iestāžu uzturēšanai izlietoja 790 304 eiro, kā arī savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem citām pašvaldībām tika pārskaitīti 233 113 eiro. "Ja nebūtu finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļu, pašvaldībai būtu pilnībā jāpārskata domes struktūra un jāpieņem lēmums, kuru funkciju turpināt pildīt pilnībā, kuru daļēji, no kuras atteikties, ko darīt vairāk, ko mazāk," apliecināja Rožinskis.

Alternatīvas palielināt budžeta ieņēmumus domes priekšsēdētājs nesaredz. Riebiņu novadā uzņēmēju specializācija pamatā ir lauksaimniecība, savukārt citu ražotņu ir maz vai tās ir nelielas. "Arī lauku saimniecības ir ļoti sadrumstalotas, lielākā daļa iedzīvotāju ir pašnodarbinātas personas, kas apsaimnieko nelielas zemes platības un uztur mazus ganāmpulkus. Praktiski tās ir naturālās saimniecības, kuras nodrošina iztiku savai ģimenei, bez iespējām attīstīties ierobežoto resursu dēļ," skaidroja domes priekšsēdētājs. Rožinskis arī vērsa uzmanību uz to, ka "lauksaimniecībā algoto strādnieku ir maz, līdz ar to cerēt uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājumu nav pamata".

"Pēc jaunā finansējuma modeļa pašvaldībām jādomā, kā piesaistīt cilvēkus savai teritorijai. Manuprāt, ja nebūs darbavietu, visticamāk, cilvēks neatgriezīsies no darba un dzīves ārzemēs, un esošie iedzīvotāji meklēs darbavietu reģionu centros," sprieda Riebiņu novada pārstāvis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ir izstrādāti tehniskie projekti ceļu būvniecībai sešos tuvējos pagastos, Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētie projekti, kā arī Latgales programma, kuras ietvaros paredzēts veicināt komercdarbību un uzņēmējdarbību novada teritorijā.

Riebiņu novada pārstāvis vērsa uzmanību arī uz 2017. gadā izveidoto Latgales speciālo ekonomisko zonu (Latgales SEZ). "Tās priekšrocības ir domātas gan vietējiem uzņēmējiem, kas plāno paplašināt un dažādot savas ražošanas jaudas un produktus, gan arī ārzemju investoriem, kuri iecerējuši uzsākt uzņēmējdarbību Latgales teritorijā," norādīja Rožinskis.

Latgales SEZ ietvaros uzņēmējiem būs iespēja pieprasīt uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumus un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides. "Jāsecina, ka arī šī programma Riebiņu novada domes budžetam ieņēmumus vismaz tuvāko gadu laikā nepalielinās, jo uzņēmējiem nav intereses iesaistīties projektā, kurš uzliek lielas finansiālas saistības un risku," piebilda domes priekšsēdētājs.

Skaidrojot, kādēļ Riebiņu novads iezīmējas kā viens no lielākajiem PFIF līdzekļu saņēmējiem, Rožinskis minēja – aprēķināšana saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa, NĪN un iedzīvotāju skaita rādītājiem, bet Riebiņos ir augsts bezdarba līmenis 14,6% apmērā, emigrācija un nelielas strādājošo algas. Turklāt 22,5% novada iedzīvotāju ir pensijas vecumā.

"Novadam ir liela teritorija (627 kvadrātkilometri) ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Šo un vēl citu apstākļu kopums arī nosaka finansējuma apjomu no izlīdzināšanas fonda. Lai saglabātu visas valsts apdzīvotību, nepieciešams arī turpmāk, kā tas ir vairākās ES valstīs, reģioniem, kuri atrodas perifērijā, saglabāt īpašās valsts dotācijas gan pašvaldībām, gan uzņēmējdarbības veicināšanai novados," sprieda Rožinskis.

Arī Zilupes novada pašvaldības ieņēmumus veido liela daļa PFIF līdzekļu – gandrīz 35%. Domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens portālam "Delfi" skaidroja: "Zilupes novadā, tāpat kā citās mazās pašvaldībās, iedzīvotāji brauc projām uz lielām pilsētām, arī ārzemēm, kopā ar saviem bērniem, kuri mācās skolās, bērnudārzos, par ko pašvaldība maksā." Aizbraukušo skaits esot liels.

Zilupes novada pārstāvis arī norādīja uz darbavietu nepieciešamību novadā, kas ir problēma praktiski visās mazajās pašvaldībās. "Lielās pilsētas saņem daudz naudas no Eiropas fondiem. Jūs prasāt, kā mēs izdzīvotu bez palīdzības no izlīdzināšanas fonda? Mēs arī gribam uzdot jautājumu – ja nebūtu Eiropas fondu, kā attīstītos tādas lielās pilsētas kā Rīga, Daugavpils, Rēzekne un citas?" vaicāja Vaļdens.

"Es nevarētu teikt, ka Garkalne ir bagātais novads, varbūt tādā tik tādā veidā, ka ir iedzīvotāji. Manā izpratnē spēcīga pašvaldība ir tā, kura spēj attīstīties un palīdzēt uzņēmējiem," portālam "Delfi" apgalvoja Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane. LPS pārstāve skaidroja, ka veiksmīga pašvaldība ir tā, kura "veido industriālās teritorijas, kura var veidot pieslēgumus, kura dod nodokļu atlaides, kur ir augstskola, profesionālā skola, bērnudārzi".

Feldmane nevēlējās piekrist apzīmējumam "stiprākais" vai "vājākais" novads, vērtējot PFIF. "Ir sajaukti uzsvari, kas ir bagāta pašvaldība. Vai tur ir industriālā teritorija, gudrie uzņēmēji, inovācijas? Un tā ir milzīga atšķirība," savu viedokli pamatoja Feldmane.

LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos mudināja vērtēt pašvaldības nevis pēc statistikas rādītājiem, bet gan pēc konkrētiem darbiem. "Ir daudz pašvaldību vadītāji, kuri necenšas dabūt ārzemnieku, kas izstrādās Latvijas mežu. Viņi cenšas iegūt tehnoloģiju un saka, lūdzu, nāc ar savām tehnoloģijām, man ir vietējais uzņēmējs, strādā ar viņu kopā," klāstīja Feldmane.

Savukārt LPS padomniece veselības un sociālos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja uz to, ka no deviņām Latvijas pilsētām vien trīs ir maksātājas, bet pārējās – fonda naudas saņēmējas. "Maza pašvaldība ne vienmēr ir tas rādītājs, ja tur ir cilvēku potenciāls," teica Rudzīte.

Rudzīte arī minēja, ka plānotā nodokļu reforma piedāvā to, ka Vārkavas novads "vispār nesaņems nekādus nodokļus visu neapliekamo minimumu dēļ". LPS pārstāve skaidroja, ka saskaņā ar statistikas datiem Latgales novadā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju strādā par minimālo algu vai par zemāku. "Tas nozīmē, ka viņi jau tagad nemaksā daudz nodokļos. Tad pēc jaunās politikas, saņemot savu algu, viņi nesamaksās nevienu eiro. No kā var veidoties pašvaldības ieņēmumi, ja nesaņem naudu arī no izlīdzināšanās fondiem? Viņiem nav līdzekļu infrastruktūras attīstībai, ceļu nav, infrastruktūru sakārtot nevar. Jebkurš normāls uzņēmums vērtē uzreiz pieeju visām šīm lietām," skaidroja Rudzīte.

Savukārt Feldmane mudināja izvērtēt, cik liela nozīme novadiem ir nākamā darbaspēka "audzināšanā". "Paskatāmies, cik spēcīgi bērni nāk no šiem reģioniem, un parēķinām, cik ir izmaksājusi skola, bērnudārzs tai pašai Vārkavai," sacīja LPS pārstāve.

Arī Rudzīte piebalsoja, ka novadi būtu jāatbalsta. "Citādi visas pierobežas teritorijas izmirs un mums paliek Rīga, Pierīga. Tad var piekrist – lai dzīvotu laukos, ir jābūt ļoti bagātam cilvēkam," teica padomniece veselības un sociālos jautājumos.

Savukārt ekonomists un SIA "Zeno Consulting" valdes priekšsēdētājs Daniels Pavļuts portālam "Delfi" skaidroja, ka, no vienas puses, ir normāli un pareizi veidot mehānismu, kas kompensē dabisku ekonomiskās attīstības koncentrāciju lielpilsētās un attīstības centros, jo arī valsts nodokļu sistēma darbojas uz līdzīga mehānisma pamata, pārdalot daļu ieņēmumu no tiem, kas pelna vairāk, dodot to tiem, kam nepietiek.

"No otras puses – esošais pašvaldību izlīdzināšanas mehānisms, manuprāt, nestimulē saņemošās pašvaldības virzīties uz ekonomiskās attīstības mērķiem, naudu jau saņem tāpat," komentēja Pavļuts.

"Man gribētos, lai pārdales rezultātā resursi tiktu novirzīti konkrētiem mērķiem un projektiem, kas sekmē saņemošo pašvaldību ieinteresētību sasniegt konkrētus attīstības rezultātus, mazinot atkarību no izlīdzinošajiem maksājumiem. Tas ir līdzīgi kā ar IIN – kamēr pašvaldība saņem IIN maksājumus par tiem iedzīvotājiem, kas pašvaldībā nakšņo, nevis ir nodarbināti, tikmēr pašvaldībai nebūs sevišķi liela interese par darbavietu skaitu savā teritorijā," savu viedokli pamatoja ekonomists.