''Lai mūsu nākotnes paaudzei būtu ne tikai algas, bet arī pensijas un lai saglabātu arī sociālo budžetu, mums noteikti ir jāpalielina to cilvēku skaits, kuri ir atbalsts pašvaldību budžetam," skaidroja Hanovs.
Viszemākais demogrāfiskās slodzes rādītājs pērn bija Aknīstes novadā, kur uz 1000 darbspējīgajiem bija 522 darbspējas vecumu nesasniegušas un pārsniegušas personas. Otrs zemākais rādītājs bija Burtnieku novadā, kur uz 1000 darbspējīgajiem bija 538 personas, kas nav darbspējas vecumā, un gandrīz tāds pat rādītājs bija arī Neretas novadā – 539.
Portāla "Delfi" uzrunātās Burtnieku un Aknīstes novada pašvaldības savu demogrāfiskās slodzes rādītāju vērtē pozitīvi. "Burtnieku novada pašvaldībā secinām, ka demogrāfiskās slodzes rādītājs ir zems dažādu faktoru ietekmē. Novadā ir ļoti zems bezdarba līmenis, salīdzinājumā ar citiem lauku novadiem arī liels aktīvo uzņēmumu skaits, kā arī ir daudz saimnieciskās darbības veicēju, kuri nodrošina darba vietas tepat novadā, piemēram, lauksaimniecībā. Tas ir veicinājis to, ka novada darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir labas iespējas atrast darbu un tie ir palikuši dzīvot novadā, nevis devušies uz pilsētām vai emigrējuši uz ārvalstīm," stāstīja Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste, piebilstot, ka savu lomu spēlē arī Valmieras tuvums – infrastruktūra novadā ir sakārtota tā, lai vietējiem būtu ērti nokļūt līdz darba vietām pilsētā.
Salīdzinot ar citiem novadiem, zemi demogrāfiskās slodzes rādītāji ir arī daudzās Latgales pašvaldībās, vairākās no kurām vienlaikus ir augsts bezdarba līmenis un trūcīgo skaits, piemēram, Ciblas un Baltinavas novados. Taujāts par to, kā skaidrojami Latgales pašvaldību rādītāji, Hanovs atbildēja, ka to varētu būt ietekmējis iedzīvotāju skaits un, iespējams, lēnāks emigrācijas temps. Viņš gan uzsvēra, ka nav zināms, cik tieši cilvēku emigrējuši no Latvijas un kāds tieši ir emigrācijas atstātais iespaids uz pašvaldību budžetiem.
Savukārt visaugstākie demogrāfiskās slodzes rādītāji pērn bijuši Strenču, Ērgļu un Saulkrastu novadiem, attiecīgi 759, 737 un 722 darbspējas vecumu nesasniegušās un pārsniegušās personas uz 1000 darbspējīgajiem.
Saulkrastu novada domē skaidro, ka pēdējo piecu gadu laikā demogrāfiskās slodzes rādītājs pieaudzis aptuveni 0,3% robežās – aptuveni vienlīdz palielinājies gan pensionāru, gan bērnu un jauniešu skaits. Tiesa gan pensionāru novadā ir gandrīz uz pusi vairāk nekā bērnu un jauniešu. "Mums ir daudz pastāvīgo iedzīvotāju, kas šeit dzīvo jau paaudžu paaudzēs. Tātad šeit jaunā paaudze veido ģimenes un vecā paaudze noveco. Pēdējos gados ienāk arī jaunas ģimenes. Tādēļ bērnudārzos jau kādu laiku pietrūkst vietu," atzīst Saulkrastu novada domes Lietvedības un personāla nodaļas vadītāja Sanita Saksone. Bezdarba līmenis aizpērn Saulkrastu novadā bija salīdzinoši zems – 3,9 %.
Savukārt Ērgļu novadā, kā portālam "Delfi" stāsta novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Baiba Cielēna, rādītāju ietekmē sociālās aprūpes centrs, kurā dzīvojošie tur arī deklarējas: "Tāpēc arī mums mirstība ir divreiz lielāka, salīdzinot ar dzimstības rādītājiem." Taujāta par to, kādēļ darbspējas vecuma cilvēki pametuši novadu, Cielēna skaidroja, ka novadā trūkst darbavietu: "Nav uzņēmējdarbības, tāpēc arī daudzi jaunie cilvēki izvēlās strādāt kaut kur lielpilsētā." 2015. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9%, bet Ērgļu novadā – 8,7%.
Vērtējot demogrāfiskās slodzes radītājus Latvijā, Hanovs skaidro, ka situācijas uzlabošanai pašvaldībām būtu nepieciešams gan stimulēt un atbalstīt vietējos uzņēmējus, gan domāt par to, kā darba tirgū iesaistīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām: "Pēc iespējas jāmazina to cilvēku skaits, kuri saņem palīdzību no sociālā budžeta. Es ar to nedomāju vecuma kategorijās, bet gan tos cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ nevar iekļauties darba tirgū. Mums jāsaprot, ka ir jāinvestē tieši šajā virzienā un jāveicina sadarbība starp privāto sektoru un pašvaldībām."
Pētnieks arī uzsver, ka būtiski ir stiprināt vietējos ražotājus, īpaši stimulējot ražošanu, kas ir ekoloģiska un ar augstu pievienoto vērtību. "Pašvaldībām Latvijā ir liela telpa ekonomiskās attīstības plānošanai un mēs esam redzējuši, ka ļoti, ļoti neveiksmīgi ir apgūti Eiropas Savienības struktūrfondi tieši ražošanai un tam, ko mēs varētu nosaukt par tādu kā reindustrializāciju. Agrārais budžets tiek izmantots diezgan intensīvi. Un tas nozīmē, ka mums ir jārunā par to, cik lielā mērā lauksaimniecība ir dzīvotspējīga arī nākotnes perspektīvā," pauda Hanovs, piebilstot, ka ir svarīgi lobēt vietējos ražotājus un "no tā nav jākaunas".