Pašvaldību temperatūra: Ārzemnieki tīko piejūras zemi Kurzemē  (66)

Rucavas novadā 2016. gadā izsniegtas 9,3 būvatļaujas uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir piektais lielākais rādītājs valstī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Rucavu apsteidz vien Garkalnes (15,4 būvatļaujas uz 1000 iedzīvotājiem) un Carnikavas (14 būvatļaujas) novadi, kā arī Saulkrastu (11,9 būvatļaujas) un Babītes (12,6 būvatļaujas) novadi.

Ar Rucavu izsniegto būvatļauju ziņā konkurē arī Ventspils novads, kur 2016. gadā uz 1000 iedzīvotājiem izsniegta 9,1 būvatļauja. Datus par izsniegtajām būvatļaujām un citiem novadu un pilsētu raksturojošiem rādītājiem plašāk lasiet portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".

Viens no iemesliem, kādēļ Kurzemes piejūras novados, būvniecības aktivitāte ir augstāka nekā citviet, ir kaimiņu interese. Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane norādīja uz to, ka lietuviešiem nav garas jūras robežas, kā rezultātā viņu interese par Latvijas piekrastes novadiem ir pastiprināta.

"Viņi masveidā iepērk un nāk iekšā. Liepājai pat, iespējams, vajadzētu uzlikt aizliegumu, jo lietuviešu kaimiņi reizēm ir ļoti agresīvi un nekorekti. Ieliek ēkai pamatu, kad nav vēl saņemt būvatļauja," sacīja Feldmane, norādot arī uz to, ka lietuvieši Latvijā "nāk ar viesu namu biznesu".

Izsniegto būvatļauju skaitu Rucavas domes priekšsēdētājs Jānis Veits skaidro primāri ar jūras tuvumu, kas piesaista ārzemniekus un arī Latvijas iedzīvotājus iegādāties zemi piekrastē. "Lietuvas pilsoņi un ne tikai – arī vācieši, francūži – pērk zemi jūras tuvumā un būvē atpūtas mājiņas. Arī vietējie uzņēmēji vairākās vietās būvē ēkas atpūtniekiem, kas pārsvarā ir no Lietuvas, kā arī pārējās Eiropas teritorijas," portālam "Delfi" skaidroja Veits.

Domes priekšsēdētājs bilda, ka lielais būvatļauju skaits skaidrojams arī ar vietējo novada iedzīvotāju aktivitāti. "Zemnieki attīstās un būvē dažādas lauksaimniecības būves, veic remontdarbus. Vietējie iedzīvotāji veic esošo ēku atjaunošanas un pārbūves darbus," teica Rucavas domes pārstāvis. Veits gan apšaubīja datu korektumu, piebilstot, ka, "iespējams, statistikā iekļautas arī tās būvatļaujas, kas sistēmā ievadītas, vecās būvatļaujas pagarinot".

Novadā ir salīdzinoši augsti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi, proti, 2015. gadā uz vienu iedzīvotāju summa sasniedza teju 135 eiro. Neskatoties uz augstajiem NĪN ieņēmumiem un aktivitāti būvniecībā, novadā ir liels trūcīgo iedzīvotāju skaits, bezdarba līmenis, kā arī liela demogrāfiskā slodze. Novads arī salīdzinoši maz spējis piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu lauksaimniecībai, kā arī ražošanas un infrastruktūras attīstībai. Visus rādītājus iespējams izpētīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".

"Attīstība ir valstiski plānota tikai lielajās pilsētās un to tuvumā, un bez valstiskas vēlmes to izmainīt ir ļoti grūti. Novada sliktos rādītājus var uzlabot ar vietējo uzņēmēju attīstību, palīdzot tiem apgūt Eiropas struktūrfondus, tādā veidā radot darbavietas, kā arī panākot ar Satiksmes ministriju vienošanos, ka tiek sakārtoti valsts autoceļi uz Papi un Bārtu," rādītājus komentēja Rucavas domes priekšsēdētājs.

Veits gan norādīja, ka dati par nodarbinātību "varētu būt arī mānīgi, jo daudzi no uzskaitē esošajiem darbaspējīgiem cilvēkiem nereti piestrādā mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā gadījuma darbus, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID)".

Kā primāri veicamo darbu demogrāfisko rādītāju uzlabošanai domes priekšsēdētājs minēja infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, kā arī ceļu izbūvi, "lai cilvēki nepārceltos uz pilsētu, bet varētu strādāt pilsētā, bet dzīvot laukos".

"Šobrīd Dunikas pagasta iedzīvotāji uz pilsētu brauc pa valsts vietējās nozīmes autoceļu Rucava – Bārta – Grobiņa, kas ir ar grants segumu un parasti ļoti sliktā stāvoklī. Ja būs iespējams izbraukāt līdz darba vietai, arī demogrāfiskais stāvoklis uzlabosies," sacīja Veits.

Vēl Rucavas pārstāvis minēja, ka, sakārtojot ceļu Rucava – Bārta - Grobiņa, "tas būtu lielisks Liepājas apvedceļš virzienā uz Lietuvu, kā arī stimuls novada attīstībai". Domes priekšsēdētājs uz situāciju skatās cerīgi un norādīja, ka "novadā jau šobrīd no pilsētām atgriežas novadnieki ar ģimenēm, kuriem šeit ir īpašumi vai darba iespējas".

Savukārt Ventspils novadā 2016. gadā izsniegta 9,1 būvatļauja uz 1000 iedzīvotājiem. Arī šeit, tāpat kā Rucavā, 2015. gadā bijuši salīdzinoši lieli NĪN ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, proti, teju 95 eiro.

"Lielais skaits nav saistīts ar lielāku būvniecības aktivitāti nekā citur Latvijā," portālam "Delfi" apgalvoja Ventspils novada būvvaldes arhitekta palīgs Normunds Māls. Būvvaldes pārstāvis skaidroja, ka datus par izsniegto būvatļauju daudzumu ietekmē tas, cik apzinīgi sistēmā uzskaitītas visas būvatļaujas.

"Ventspils novada būvvalde 100% strādā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) un ievada tajā arī visas vecās būvatļaujas. Kad būvvaldē derīguma termiņa pagarināšanai tiek atnesta veca būvatļauja, mēs ievadām BIS sistēmā visus ar šo lietu saistītos vecos dokumentus un izsniedzam jaunu būvatļauju. Tādā veidā mums gada laikā BIS ir izveidota laba datu bāze, kurā ir gan vecie, nepabeigtie būvobjekti, gan jaunie," situāciju skaidroja Māls.

Turpmāk, kā apgalvoja būvvaldes pārstāvis, būvatļauju skaits būs mazāks, jo neesot daudz jauno objektu. Vairāk par to, kādi objekti un kur tiek būvēti, iespējams atrast BIS apkopotajos datos. "Ventspils novada būvvalde ievada BIS arī visus pirmās grupas objektus – mazēkas, žogus, siltumnīcas un tā tālāk, dažreiz arī ierakstus ar vidi degradējošu graustu sakārtošanu," izsniegto būvatļauju daudzumu komentēja Māls.

Lielo atšķirību ar citiem novadiem izsniegto būvatļauju ziņā Ventspils novada pārstāvis skaidroja ar to, ka citas būvvaldes neievada sistēmā visu informāciju. "Piemēram, noformē tikai no jauna iesākto būvniecību," minēja arhitekta palīgs.

Būvvaldes pārstāvis arī norādīja uz BIS nepilnībām, to minot kā vienu no iemesliem, kādēļ citos novados daudzi izvēlas datus neiesniegt sistēmā. "Tajā veidotie dokumenti ir neaptverami nekvalitatīvi no noformējuma viedokļa – nav iespējams pilnvērtīgi formatēt izveidotos tekstus, izdruku izskats neatbilst normatīvo aktu prasībām, dokumentu ievadīšanai nepieciešams ilgs laiks, un šo trūkumu sarakstu var turpināt bezgalīgi. Tajā pašā laikā nepilnību novēršana no atbildīgās iestādes puses notiek gausi vai nenotiek vispār, vai arī uzlabojumi ir maznozīmīgi," skaidroja Ventspils novada pārstāvis, gan piebilstot, ka nākotnē novads turpinās datus BIS iesniegt, neskatoties uz sistēmas trūkumiem, "lai viss būtu redzams vienā datu bāzē un nebūtu jātērē laiks meklējot informāciju pa vairākām sistēmām".

"Būvniecība ir viens no patiesākiem spoguļiem Latvijas tautsaimniecības attīstībai, tāpat tā liecina par konkrētas teritorijas attīstības perspektīvām un pievilcību investīcijām," portālam "Delfi" skaidroja Ekonomikas ministrijas (EM) būvniecības politikas departamenta direktore Olga Geitus-Eitvina.

Ministrijas pārstāve norādīja, ka būvniecības aktivitāti var veicināt "attiecīgās teritorijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pieejamie resursi un attīstītā infrastruktūra, kā arī vietējās pašvaldības veiksmīgi īstenotā attīstības politika".

Lai arī EM kompetencē ir būvniecības politikas, kā arī nozares normatīvā ietvara izstrāde, nodrošinot būvniecības procesa kvalitāti, drošību un ilgtspēju, lielākā teikšana būvniecības sakarā ir katrai pašvaldībai pašai. "Tāpat vietējā pašvaldība lemj par savas teritorijas attīstību, izstrādājot teritorijas plānojumu un teritorijas izmantošanas un apbūves saistošos noteikumus," minēja Geitus-Eitvina.

Būvniecības politikas departamenta direktore uzsvēra, ka vietējai pašvaldībai ir piešķirtas plašas funkcijas būvniecības tiesiskuma kontrolei. "Proti, vietējās pašvaldības būvvalde izvērtē ierosinātās būvniecības atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un saistošajiem noteikumiem un izsniedz būvatļauju, ietverot tajā projektēšanas nosacījumus, akceptē izstrādāto būvprojektu, kā arī kontrolē būvdarbus," teica ministrijas pārstāve.

Rucavas novadā bijuši gadījumi, kad nelikumīgi celtas ēkas, tādēļ portāls "Delfi" taujāja EM pārstāvei par to, kādas ir pašvaldības tiesības, regulējot būvdarbus. "Konstatējot savā teritorijā patvaļīgu būvniecību, proti, būvdarbus, kas tiek veikti bez būvatļaujas, vai pirms tam, kad būvatļaujā ir izdarīta atzīme par projektēšanas un būvdarbu nosacījumu izpildi, vai būvdarbus, kas neatbilst akceptētajam būvprojektam, vietējās pašvaldības būvvaldes būvinspektors aptur būvdarbus, savukārt vietējās pašvaldības būvvalde pieņem lēmumu nojaukt uzbūvēto būvi (gadījumā, ja būvniecība nav pieļaujama vai būvdarbi tiek uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi) vai par atļauju veikt būvniecību pēc normatīvo aktu prasību izpildes (trūkumu novēršanas)," komentēja Geitus-Eitvina.

Būvniecības politikas departamenta direktore norādīja, ka ikvienai pašvaldībai ir iespējas noteikt savas attīstības perspektīvas, izstrādājot teritorijas plānojumu. "Tāpat vietējā pašvaldība caur tās izveidoto būvvaldi kontrolē attiecīgās būvniecības tiesiskumu," bilda EM pārstāve.