Leta4335 (1)
Foto: LETA
Salīdzinot novadus pēc rādītājiem par sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu un aktīvo uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, pamanāma raksturīga korelācija, ka novadā vai nu ir daudz sabiedriskajā sektorā strādājošo, vai arī aktīvi uzņēmēji, bet ne abi. Izņēmumi ir Mārupes novads un Rīga, kur darba ir pietiekami abos sektoros. Portāls "Delfi" piedāvā otro daļu apkopojumam un skaidrojumam, kā vērtēt novados neesošo balansu starp darbavietu skaitu abos sektoros.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedalījumu, sabiedriskais sektors ietver vispārīgo valdības sektoru (valsts un pašvaldības iestādes, institūcijas), valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī valsts, pašvaldības nodibinājumus un biedrības. "Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un to komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības," liecina informācija CSP mājaslapā.

Visvairāk aktīvo uzņēmumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu reģistrēts Mārupes un Garkalnes novados, Rīgā, kam seko Babītes, Ķekavas un Ādažu novadi. Visiem, izņemot Mārupes novadu un Rīga, raksturīgs, ka sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits ir zems. Datus iespējams aplūkot sadaļā "Domā, spried, sver".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!