Pašvaldību temperatūra: Lielo novadu lauksaimnieki aktīvākie ES fondu naudas piesaistē  (14)

Visaktīvāk ES fondu līdzekļus, kas paredzēti Latvijas lauku attīstībai, laikā no 2009. līdz 2015. gadam izmantojuši Jelgavas, Madonas un Rēzeknes novadu zemnieki. Iepriekšējais ES fondu plānošanas periods ilga no 2007. līdz 2013. gadam, bet tā finansējumu apguva vēl nākamos divus gadus pēc plānošanas perioda beigām. Savukārt šobrīd rit 2014. līdz 2020. gada plānošanas periods.

Kā liecina portāla "Delfi" apkopotā informācija par Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda izmaksāto finansējumu, Jelgavas novada lauksaimnieki no 2009. līdz 2015. gadam piesaistījuši 118,29 miljonus eiro. Savukārt Madonas novada lauksaimnieki saņēmuši 115,46 miljonus eiro, bet Rēzeknes, kas ir lielākais novads Latvijā, saimnieki akumulējuši 105,85 miljonus eiro. Kopumā lielāku finansējumu attiecīgajā laika posmā izdevies piesaistīt teritoriāli lielākajiem novadiem.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža portālam "Delfi" skaidroja, ka visvairāk atbalsta saņēmušas lopkopības un graudkopības nozares. Tāpat lielas investīcijas veiktas lauksaimniecības produktu pārstrādes nodrošināšanai. "Iepriekšējā periodā plānotais finansējums tika apgūts 100% apmērā – izmaksāti aptuveni 2,8 miljardi eiro lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā," viņa pastāstīja.

Kā portālam "Delfi" pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, tieši lauksaimnieki visveiksmīgāk, salīdzinot ar citām nozarēm, apgūst ES fondu finansējumu: "Tā tas bija iepriekšējā plānošanas periodā, kad ES fondu finansējums tika izmantots faktiski simtprocentīgi. Lielos vilcienos arī šajā plānošanas periodā neredzam nekādas aizķeršanās fondu apguves procesā, jo, kas attiecas uz lauksaimniekiem, Lauku atbalsta dienests operatīvi veic gan projektu administrēšanu, gan maksājumus."

Arī profesors un kultūrpētnieks Deniss Hanovs iepriekš sarunā ar portālu "Delfi" uzsvēra, ka ES fondu finansējums ražošanai apgūts ļoti vāji, savukārt lauksaimniecībai daudz veiksmīgāk, tādēļ ''ir jārunā par to, cik lielā mērā lauksaimniecība ir dzīvotspējīga arī nākotnes perspektīvā'', kā arī jādomā par šīs nozares reindustrializāciju. Hanovs skaidroja, ka ES fondu apgūšanā valsts atbalsts ir nepieciešams, taču liela loma ir vietvarām, jo "pašvaldībām pašām ir jāskatās, kā to var apgūt".

Hanovs arī norādīja, ka būtiski ir atbalstīt un popularizēt vietējos ražotājus. Kā labu piemēru viņš minēja Lietuvu, kas spējusi ar savu siera produkciju ielauzties pat konkurentiem bagātajā Francijas tirgū: "Lietuvieši ļoti lobē savu piena ražošanas produkciju. Lidostā, piemēram, kādu laiku viss bija piepildīts ar viņu siera reklāmu, kur tad ir mūsējie? Viņi [ražotāji no Lietuvas] pat ir tikuši pie Francijas tirgus."

Taujāts par to, cik liela ir pašvaldību lomu lauksaimnieku mudināšanā apgūt ES finansējumu, LOSP valdes priekšsēdētājs Treibergs norādīja, "ka ceļu infrastruktūras sakārtošanas un uzlabošanas projektos pašvaldības diezgan aktīvi pēc vietējo komersantu iniciatīvas realizē projektus''. Viņš uzsvēra, ka šajā jomā nekādus riskus nesaskata, ''jo viss notiek un daudz kas vēl ir procesā".

Kā pērnā gada sākumā medijiem pastāstīja LAD vadītāja Anna Vītola-Helviga, iepriekšējā plānošanas periodā lielākā projektu īstenotāja bijusi "Jaunpils pienotava", kas kopumā realizējusi četras projektu kārtas sešu miljonu eiro vērtībā. Savukārt "Tukuma piens" realizējis sešas projekta kārtas par 4,6 miljoniem eiro, bet "Agrofirma Tērvete" četras projekta kārtas 4,5 miljonu eiro vērtībā.

"Jaunpils piena" valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs ceļu līdz finansējumam vērtē kā visai sarežģītu, taču pieveicamu: "Viegli tas nav, bet nekādas briesmīgas birokrātijas arī nav." Uzņēmums iepriekšējā plānošanas periodā saņēma finansējumu lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai. Par to, vai pašvaldībai ir liela loma ES fondu apguves procesā, Krilovs nebija pārliecināts, bet, atsaucoties uz paša pieredzi, norādīja: "Mēs ar viņiem rēķināmies un ceram, ka viņi rēķinās ar mums." Jaunpils novada saimnieki laikā no 2009. līdz 2015. gadam piesaistījuši kopumā 24,86 miljonus eiro, kas novadu ierindo 38. vietā 119 pašvaldību sarakstā.

Kā skaidroja Ilgaža, atbalstu saņēmuši gan lieli gan mazi saimnieki un uzņēmumi: ''Finansējums tika piešķirts tiem pretendentiem, kas izpildīja noteiktās prasības finansējuma saņemšanai. Aktīvi attīstījās arī mazie uzņēmumi.'' Taujāta par to, vai pašvaldības bijušas aktīvas un stimulējušas lauksaimniekus pieteikties ES finansējumam, viņa skaidroja, ka pašvaldības gādājušas par informētību: "Pašvaldību konsultanti aktīvi sniedza informāciju par atbalsta iespējām klientiem, kā arī informāciju publicēja ne tikai reģionālie plašsaziņas līdzekļi, bet arī bezmaksas pašvaldību portāli un avīzes".

LOSP vadītājs Treibergs prognozēja, ka arī šajā plānošanas periodā tiks akumulēts viss pieejamais finansējums: ''Ja runājam par fondiem, kas attiecas uz lauksaimniekiem, tad izskatās, ka pietiekšanās un fondu apguve notiek ļoti veiksmīgi – lauksaimnieku aktivitāte ir augusi, līdz ar ko prognozējam, ka līdz plānošanas perioda beigām viss finansējums tiks veiksmīgi apgūts.''

Taujāts par to, vai arī šajā plānošanas periodā "Jaunpils piens" iesniegs projektus ES fondu finansējuma piesaistei, Krilovs atbildēja apstiprinoši. "Ir iesniegts viens projekts – 50 000 eiro apmērā," viņš sacīja, piebilstot, ka "tas ir finansējums, kas jāizmanto", tādēļ uzņēmuma plānos ir arī citi projekti.