Pašvaldību temperatūra: ES finansējumu ražošanai mazie novadi apgūst gausi  (19)

Laikā no 2009. līdz 2015. gadam visvairāk ES fondu finansējumu ražošanai un infrastruktūrai piesaistījusi Rīga. Galvaspilsēta akumulējusi vairāk nekā vienu miljardu eiro. Otrajā vietā 119 pašvaldību sarakstā ierindojas Liepāja, tai seko Ventspils, Daugavpils. Visas trīs pilsētās spējušas piesaistīt vairāk nekā 200 miljonus eiro. Savukārt piektajā vietā ierindojas Jelgava, kur likti lietā vairāk nekā 140 miljoni ES fondu līdzekļu ražošanai un infrastruktūrai.

Daudz vājākus rezultātus uzrādījuši mazie novadi, piemēram: Alsungas, Jaunpils, Ciblas, Beverīnas, Mālpils, Vārkavas, Naukšēnu, Tērvetes. Šie novadi ierindojas 119. pašvaldību saraksta beigās – visi sešu gadu laikā akumulējuši mazāk nekā vienu miljonu eiro. Vairākos novados skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ šis rādītājs ir zems, ir nelielais iedzīvotāju skaits.

Alsungas novads laikā no 2009. līdz 2015. gadam piesaistījis 210 tūkstošus ES fondu finansējuma ražošanai un infrastruktūrai. Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes (CSP) datiem Alsungas novadā 2016. gadā bija 1382 pastāvīgo iedzīvotāju. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Alsungas novada attīstības nodaļas vadītāja Aiga Vanaga-Poriķe, novads iedzīvotāju skaita ziņā ir viens no mazākajiem valstī un tajā ir ļoti maz uzņēmēju, tādēļ arī ES fondu apguve ražošanai un infrastruktūrai nav bijusi augsta, salīdzinot ar citiem novadiem valstī. Pērn novadā uz tūkstoš iedzīvotājiem bija 29,1 aktīvo uzņēmumu. "Vienkārši iepriekš [iepriekšējā plānošanas periodā] netika pieteikti projekti," skaidroja Vanaga-Poriķe.

Viņa pastāstīja, ka iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā ar Eiropas līdzfinansējumu noasfaltēts zemes ceļš pie zivju miltu rūpnīcas "Venta FM", savukārt šajā plānošanas periodā plānots noasfaltēt grants ceļu Rija–Zaļumi. Šo ceļu aktīvi izmatojot kā lauksaimnieki, tā uzņēmēji.

Arī Vārkavas novadā, kas šajā laika periodā akumulējis 760 tūkstošus eiro, skaidroja, ka viens no iemesliem, kādēļ piesaistīta Latvijas kopējā mērogā raugoties neliela summa, ir novada mazais izmērs. Saskaņā ar CSP datiem Vārkavas novadā 2016. gadā bija 1961 pastāvīgais iedzīvotājs.
Kā portālam "Delfi" skaidroja Vārkavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Dudarjonoka, iedzīvotāju skaita dēļ novads daudzos konkursos nemaz nevarot pretendēt uz finansējumu. "Dažkārt ir sajūta, ka konkursi ir vērsti uz lielajiem novadiem. Piemēram, lai saņemtu finansējumu skolas remontam, tajā jāmācās vismaz 300 skolēniem, bet mums tik daudz nav," pauda Dudarjonoka.

Vārkavas novadā uz 1000 iedzīvotājiem pērn bija 19,8 aktīvo uzņēmumu. Mazais novads daudz veiksmīgāk apguvis ES finansējumu lauksaimniecībai. Salīdzinot šo rādītāju ar citām Latvijas pašvaldībām, Vārkavas novads, kurā akumulēti 22,4 miljoni eiro no ES finansējuma lauksaimniecībai, ierindojas 47. vietā.

Kopumā lielāka daļa novadu, kuri ES fondu finansējumu ražošanai un infrastruktūrai piesaistījuši ļoti gausi, naudu lauksaimniecībai akumulējuši aktīvāk. Proti, salīdzinot ES finansējuma lauksaimniecībai Latvijas pašvaldībās, Naukšēnu, Vārkavas, Jaunpils, Ciblas, Beverīnas un Tērvetes novadu nosaukumi lasāmi pirmajā septiņdesmitniekā, vien Alsungas un Mālpils novadi atrodami saraksta deviņdesmitniekā.

Jau iepriekš vairāki eksperti portālam "Delfi" uzsvēruši, ka Latvijai daudz veiksmīgāk izdevies apgūt ES fondu finansējumu lauksaimniecībai, ne ražošanai. To apstiprināja arī sociālantropologs Viesturs Celmiņš: "Valstī joprojām ir relatīvi augsts agrārās saimniecības īpatsvars – tādēļ, arī nadzīgāk spējam piesaistīt finansējumu lauksaimniecībā – kur ir, tur rodas."

Tāpat Celmiņš uzsvēra, ka ''mūsu tautsaimniecības struktūrā ražošana ieņem visai zemu vietu, tādēļ mums ir gan mazāk ražotņu, kurām piesaistīt finansējumu, gan mazāk finansējuma''. To apstiprināja arī vairāki portāla "Delfi" uzrunātie mazie novadi, kuros skaidroja, ka finansējums nav piesaistīts, jo to vienkārši neesot kam piesaistīt.

"Mazajos novados, proporcionāli, ir gan mazāk ražotņu, kam piesaistīt finansējumu, gan arī neliela administratīvā kapacitāte rakstīt pieteikumus un pārvaldīt piesaistīto ES finansējumu," pastāstīja Celmiņš.

Viņš skaidroja, ka vēl viena iezīme, kas raksturīga Latvijai, ir jauno biznesu sākšana nevis ražošanas, bet pakalpojumu sfērā. ''ES fondu līdzekļi nav pieejami gluži jebkādai ražošanai – tie vienmēr ir valsts un ES pašas definētie, perspektīvie ražošanas virzieni, kas ne vienmēr atbilst realitātei valstī,'' pauda eksperts.

Taujāts par to, vai valstī pie varas esošās partijas, iespējams, vairāk atbalsta tās pašvaldības, kuras vada viņu partijas biedri, Celmiņš atbildēja: ''Tas ir gadu desmitu ilgas reģionālās attīstības politikas jautājums.''