Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu ražošanai un infrastruktūrai ļoti vāji apguvuši mazie novadi kā Kurzemē, tā Latgalē, Zemgalē un Vidzemē. Vairākas mazās pašvaldības portālam "Delfi" to skaidroja ar nelielo iedzīvotāju un uzņēmumu skaitu novados, proti, finansējumu vienkārši neesot kam piesaistīt.
Laikā no 2009. līdz 2015. gadam visvairāk ES fondu finansējumu ražošanai un infrastruktūrai piesaistījusi Rīga. Galvaspilsēta akumulējusi vairāk nekā vienu miljardu eiro. Otrajā vietā 119 pašvaldību sarakstā ierindojas Liepāja, tai seko Ventspils, Daugavpils. Visas trīs pilsētās spējušas piesaistīt vairāk nekā 200 miljonus eiro. Savukārt piektajā vietā ierindojas Jelgava, kur likti lietā vairāk nekā 140 miljoni ES fondu līdzekļu ražošanai un infrastruktūrai.
Daudz vājākus rezultātus uzrādījuši mazie novadi, piemēram: Alsungas, Jaunpils, Ciblas, Beverīnas, Mālpils, Vārkavas, Naukšēnu, Tērvetes. Šie novadi ierindojas 119. pašvaldību saraksta beigās – visi sešu gadu laikā akumulējuši mazāk nekā vienu miljonu eiro. Vairākos novados skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ šis rādītājs ir zems, ir nelielais iedzīvotāju skaits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
