Aizdomīgajās balsošanas kastēs iemestās vēlēšanu zīmes atzītas par derīgām  (5)

Pēc Kokina teiktā, šādas kastes, kuras bija problemātiski aizvērt, vēlēšanu laikā bija 15. Atbilstoši likumdošanai, tajās iemestās balsu aploksnes tiek vērtētas atsevišķi, pārbaudot, vai iemesto aplokšņu un vēlētāju dati savstarpēji sakrīt. Tāpat tiek pārbaudīta to atbilstība kopējai vēlēšanu struktūrai.

Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka komisijas locekļi atsevišķi saskaitīja un pārbaudīja problemātiski aiztaisāmajās kastēs iemestās vēlēšanu zīmes un kopējā balsojumā nolēma tās atzīt par derīgām.

Kokins uzsvēra, ka problēmas ar kastu aizvēršanu noteica cilvēciskais faktors, jo ir nepieciešama prasme pareizi noplombēt vēlēšanu kastes, lai tās būtu kārtīgi aiztaisītas.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka komisija plāno nākotnē atteikties no kastēm ar dalītajiem vākiem, lai nākamajās vēlēšanās nerastos ar tām saistītas problēmas.

Kā pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, brīdī, kad tika konstatētas grūtības aizvērt vēlēšanu kastes, starpgadījums tika izmeklēts kopā ar Drošības policiju, lai noteiktu, vai tam nav bijis ļaunprātīgs raksturs. Turpretī kastēs iemestās vēlēšanu aploksnes par derīgām var atzīt konkrētā apgabala vēlēšanu komisija, tās atsevišķi saskaitot un neatkarīgi izvērtējot to derīgumu.

Kā ziņots, pašvaldību vēlēšanās problēmas sagādājušas mazo balsošanas kastu aizvēršana, kad pēc to aizplombēšanas to mala pacēlās uz augšu.

Cimdars iepriekš norādīja, ka tam varētu būt dažādi cēloņi - vai nu vienkārši neveiksme, vai arī paaudžu nomaiņas dēļ iecirkņa darbiniekiem nav nepieciešamās zināšanu, vai arī tā ir speciāla ļaunprātība ar nolūku nomainīt šīs kastes saturu.

Neskaidrību dēļ šajās kastēs iemestās aploksnes tiek skaitītas atsevišķi un par tām tiek pieņemts atsevišķs lēmums, skaidroja CVK vadītājs.

Viens no gadījumiem, kad bija problēmas ar mazo balsošanas kastes aizvēršanu, tika konstatēts Rīgas 111. vēlēšanu iecirknī Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā, pastāstīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Tāpēc attiecīgās kastes vēlēšanu zīmes tiks skaitītas atsevišķi, salīdzinot arī ar vidējiem rezultātiem iecirknī, un par tām tiks pieņemts atsevišķs lēmums. Šāda procedūra nepieciešama, lai saprastu, vai kastes vāka aizvēršanas problēmas bija ļaunprātība, vai arī vienkārši nemākulība, skaidroja Bērziņa.

Ņemot vērā šo situāciju pašlaik CVK mājaslapā norādīts, ka 111. iecirknī nobalsojuši 1392 iedzīvotāju, bet derīgo aplokšņu skaits ir 949. Plānots, ka šī starpība krietni samazināsies, kad būs saskaitītas arī līdz galam neaiztaisītās kastes saturs un ja šie rezultāti tiks atzīti par derīgiem, norādīja CVK Informācijas nodaļas vadītāja.

Cimdars arī komentēja gadījumus, kad atsevišķi iecirkņi iepriekš nodeva nepareizus aktivitātes skaitļus, jo sajauca un pirmās stundas aktivitātei bija pievienojuši arī iepriekšējās balsošanas datus. Tāpēc skaitļi mājaslapā vienā brīdī bija jāmaina, lai labotu šādu kļūdu.

Sestdien pie vēlēšanu urnām devās apmēram 549 000 vēlētāji. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, bijis gandrīz 730 000 jeb 50,55% no balsstiesīgajiem.

Tas ir vairāk, nekā 2013. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās piedalījās 685 890 jeb 45,99% balsstiesīgo.

Tomēr šogad pašvaldību vēlēšanās balsotāju aktivitāte bijusi otra zemākā pēdējo pašvaldību vēlēšanu laikā.