Balsojumu pašvaldību vēlēšanās Rīgā nevar uzskatīt par etnisku, uzskata vadošo partiju politiķi  (98)

Saeimas deputāts no "Saskaņas" Andrejs Klementjevs atsaucās uz televīzijas sižetu, kurā virkne aptaujāto ar latviskiem vārdiem un uzvārdiem skaidrā latviešu valodā teica, ka balso par to, kas "ir labākais šodien". Un to apliecinot arī situācija rajonos - neesot tā, ka par partiju nobalsoja tikai guļamrajoni, tā guvusi atbalstu arī centrā. Savukārt par deputātiem ievēlēti gan latvieši, gan krievi, un līdzīga situācija bijusi ar svītrojumiem.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" -"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars savukārt pauda viedokli, ka balsojums bija ģeopolitisks - par galvaspilsētu Latvijas simtgadē kā Kremļa sabiedroto vai eiropeisku Latviju. Viņš pieļāva, ka daļa vēlētāju nesaprata, ka šāda ir izšķiršanās un tāpēc nedaudz pietrūcis atbalsta, taču pauda viedokli, ka balsojums nav vērtējams kā etnisks.

Partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs atzina: vēlēšanas parādīja, ka partijai jāstrādā ar vēlētājiem, kas tradicionāli balso par "Saskaņu". "Nevienu no šiem vēlētājiem nedabūjām. Tie, kas balso par mums nacionālajās vēlēšanās, balso par "Saskaņu" šajās vēlēšanās, un tas nozīmē, ka mums jāatrod iespēja viņus uzrunāt un panākt, ka viņi atbalsta mūs," teica partijas vadītājs.

Un arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atsaucās uz pazīstamajiem cilvēkiem, kuru vidū bija latvieši, kas pašvaldību vēlēšanās balsoja par "Saskaņu", kā arī krievi, kuri balsoja par ZZS. "Nedomāju, ka tas ir etniskais balsojums," teica Brigmanis.

Vaicāts par iespējamu esošās valdības koalīcijas darba pārskatīšanu pēc pašvaldību vēlēšanām, Brigmanis teica, ka ZZS ir definējusi savu koalīciju, ir mērķi, kas jāsasniedz, un viņš esot dziļi pārliecināts, ka partijas tiks galā ar šiem uzdevumiem.

Arī Piebalgs pauda viedokli, ka pēc pašvaldību vēlēšanām nav nekādas vajadzības izdarīt secinājumus par valdības darbu. Savukārt Dzintars norādīja, ka premjers Māris Kučinskis ir solījis atbalstu viņa partijas idejām demogrāfijas jomā, kas dodot optimismu un pamatu rūpēties, lai nekas slikts ar valdību nenotiktu.

Klementjevs prognozēja, ka partijas nepārgrupēsies, bet būs strīdi un kašķi un Saeimā tiks ievēlēti vien divi no trim politiskajiem spēkiem.

Vērtējot pašvaldību vēlēšanas kopumā, Klementjevs atzina, ka partija ir pieļāvusi kļūdas, taču norādīja, ka tai bija septiņi spēcīgi oponenti. "Septiņas partijas, kas strādāja pret mums, un katru bruģi, kas bija izrauts Barona ielā, rādīja, tvītoja un lika "Facebook"," norādīja deputāts un piebilda, ka kampaņu uzskata par ļoti netīru.

Tomēr "Saskaņa" esot apmierināta ar rezultātu un cerot, ka nākamajās vēlēšanās, kas būs parlamenta vēlēšanas, Rīgā sekmēsies daudz labāk.

Runājot par atbalsta samazināšanos, Klementjevs pauda viedokli, ka cilvēki neaizgāja un nenobalsoja par citu politisko spēku, bet drīzāk kopumā ir piekusuši no politiskajām debatēm, un var runāt par kopumā kritisko skatījumu uz varu kā tādu. Viņš arī pauda viedokli, ka nevienu no ievēlētajiem "Saskaņas" deputātiem konkurentiem neizdosies pārvilināt. 95% deputātu esot ar pieredzi, turklāt vienam otram tā esot jau 3-4 sasaukumus pēc kārtas. Tie esot pārbaudīti cilvēki un biedri.

Piebalgs savukārt teica, ka būtu gribējis labākus rezultātus - tika rēķināts, ka būtu iespējams sasniegt aptuveni 10%, taču 6,3% esot pietiekami, un partija strādāšot pie tā, lai pēc četriem gadiem tai būtu mēra amats. Dzintars vērtēja, ka Rīgā valdošo partiju pozīcijas ir vājinājušās, taču šoreiz vēl mazliet pietrūcis.

Brigmanis noliedza pieņēmumus, ka ZZS nemaz nav vēlējusies iegūt amatus Rīgas domē. Viņš teica, ka šoreiz kampaņa bija veltīta pašvaldībām visā Latvijā. Politiķis nenoliedza, ka darbs kampaņas laikā Rīgā ir jāanalizē, un pieļāva, ka pietrūka uzstājības, kādas tēmas precīzāka izklāsta, pārliecības.

Jau vēstīts, ka apvienība "Saskaņa"/"Gods kalpot Rīgai" Rīgas domes vēlēšanās saņēmusi 50,85% atbalstu, liecina vēlēšanu provizoriskie rezultāti.

5% barjeru pārvarējuši arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un "Latvijas attīstībai" (LA) apvienotais saraksts, kas saņēmis 13,66% vēlētāju atbalstu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) saraksts ar 13,41% vēlētāju atbalstu, VL-TB/LNNK ar 9,24% atbalstu un "Vienotības" saraksts ar 6,26% atbalstu.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru.