misc - 465
Foto: F64

Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kas pašvaldības vēlēšanās Rīgā startēja no partijas "Saskaņa" un partijas "Gods Kalpot Rīgai" apvienotā saraksta (S/GKR), pieļauj, ka par abu kopējo politisko spēku balsojušo cilvēku skaits varētu būt sarucis, jo rīdzinieki aizbraukuši uz ārzemēm.

Vaicāts vai mazāks atbalsts gūts, jo abas partijas nav veltījušas lielu uzmanību latviešu vēlētājiem, Ameriks intervijā laikrakstam "Diena" pauda, ka "par pieciem tūkstošiem mazāk [nobalsojuši par S/GKR sarakstu], varētu būt saistīts ar to, ka daļa vēlētāju – gan krievu, gan latviešu – aizbraukuši uz ārzemēm". Tāpat politiķis pieļāva, ka "pie šīs diezgan intensīvās kampaņas, kur tika rīdīti latvieši pret krieviem, viena daļa vēlētāju varēja saminstināties".

Atbildot uz jautājumu, vai Rīgas domē pie varas esošās partijas strādājot kļūdījušās un vēlētāji parādījuši protesta balsojumu, Ameriks nepiekrita, ka tas bijis protesta balsojums. "Tā drīzāk bija izvēle par to, vai pie varas būt esošiem vai jauniem politiskiem spēkiem. Ne Jaunā konservatīvā partija, ne Bondara komanda nekur reāli darbos sevi nav apliecinājusi, viņi ir tādi kā jaunie solītāji, jaunā cerība," komentēja Rīgas vicemērs.

Rīgas domes amatpersona turklāt intervijā paudusi, ka vēlēšanu rezultātus uztver kā zīmi par zināmu stabilitāti, jo "Rīgas dome būtībā ir tāda kā mazā Saeima – cīņa uz politiskās skatuves ir tikpat asa – , taču nekad nav bijis tā, ka mūsu parlamentā kāda partija iegūtu vairāk nekā pusi deputātu vietu".

"Rīgā iegūt vairāk nekā pusi, turklāt atkārtot šo rezultātu vēlreiz, es teiktu, ir liels sasniegums, lai arī kādam varbūt nepatīk, ka tā saku. Un tā ir stabilitāte," tā Ameriks.

Jau vēstīts, ka pašreizējais Rīgas domes vadošais spēks "Saskaņa"/"Gods kalpot Rīgai" ("Saskaņa"/GKR) pašvaldību vēlēšanās saglabājusi vairākumu, taču zaudējis septiņus mandātus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Rīgas domē ievēlēts Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un "Latvijas attīstībai" (LA) apvienotais saraksts, kas saņēmis 13,66% vēlētāju atbalstu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) saraksts, kas saņēmis 13,41% vēlētāju atbalstu, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) saraksts ar 9,24% atbalstu un "Vienotība", kas guvusi 6,26% atbalstu.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ar 3,29% vēlētāju atbalstu. Tai seko partija "KPV LV" ar 1,53% atbalstu, "No sirds Latvijai" - 0,61%, "Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par neatkarīgu Latviju!"" – 0,32%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija – 0,23% un Eiroskeptiķu Rīcības partija - 0,22%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!