Foto: LETA
No 18. līdz 20. jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Tas ir viens no nozīmīgākajiem Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajiem Latvijas valsts simtgades pasākumiem, kas tiek rīkots, lai pulcētu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekus, viņu stratēģiskos partnerus un draugus no visas pasaules. Kongresā Latvijas un diasporas zinātnieki tiksies ar sabiedrības pārstāvjiem un runās par to, kā padarīt Latviju drošāku un pārtikušāku.

Kongresam var reģistrēties mājas lapā congress.sciencelatvia.lv līdz 6. jūnijam.

Būtiska IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa iezīme ir dalībnieku plašā pārstāvniecība – runātāji ir gan Latvijā plaši pazīstami zinātnieki, gan pētnieki un stratēģiskie partneri no ārvalstīm. Līdz 22. maijam ir pieteikušies 560 dalībnieku no tuvākām un tālākām valstīm – Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrālijas, Argentīnas, Kolumbijas, Vācijas, Lielbritānijas u.c. Saņemti 107 stenda referātu pieteikumi piecās nozaru sekcijās. Kongresa otrajā dienā 30 labākajiem stenda referātu autoriem būs iespēja uzstāties ar prezentāciju.

Kongresa pirmās dienas vadmotīvs būs sabiedrības drošība un drošums. Kongresa ievadreferātu lasīs Dr.Vaira Vīķe-Freiberga. Diskusijās piedalīsies ASV Nacionālā Zinātnes fonda (National Science Foundation - NSF) vadošais programmu direktors Dr. Viktors Piotrovskis (Victor Piotrowski), profesors Nevils Bolts (Neville Bolt) no Londonas Karaļa Koledžas Stratēģiskās Komunikācijas Centra un citi starptautiski plaši pazīstami speciālisti. Diskusiju dalībnieki vairākās sesijās diskutēs par drošību un informatīvo telpu, tehnoloģisko un kiberdrošību, drošību un tautsaimniecību, kā arī drošību un cilvēku kā indivīdu – sabiedrības locekli.

Otrās dienas vadmotīvs – iezīmēt pasaules attīstības tendences zinātnes jomā un Latvijas iespējas tajās. Zinātnieki diskutēs sešās nozaru sekcijās – dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, lauksaimniecības un meža zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu sekcijā. Tās vadīs sabiedrībā zināmi Latvijas pētnieki, tai skaitā Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, inženierzinātnieks Tālis Juhna, endokrinologs Aivars Lejnieks un Latvijas izcelsmes pētnieki no ārvalstīm – mašīnbūves inženieris Dr. Mārcis Jansons, valsts pārvaldes, organizatoriskās teorijas un zinātnes un tehnoloģiju politikas pētniece Dr. Jūlija Melkere un endokrinologs Dr.med. Uģis Gruntmanis.

Savukārt trešajā dienā dalībnieki vērsīs skatu nākotnē un noslēdzošajā forumā "Latvijas formula 2050" diskutēs par Latvijas attīstības scenārijiem un piedāvās risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot ģeopolitikai, investīciju un resursu plūsmai, tehnoloģijām un reģionālajai līderībai. Noslēgumā tiks pieņemta Kongresa rezolūcija.

Izglītības un zinātnes ministrija vēlas stiprināt attiecības ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem visā pasaulē, kā arī radīt iespējas Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām mērķtiecīgi sadarboties ar zinātnieku diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai. Tādēļ paralēli kongresam notiks vairāki neformālie pasākumi. 18. jūnija vakarā kongresa apmeklētāji tiek aicināti uz ielīgošanas pasākumu tradicionālās Jāņu un Līgo svētku noskaņās ar vasaras saulgriežu rituāliem, folkloras kopu koncertiem un jāņuguns iedegšanu. 18. un 19. jūnijā Latvijas jaunie zinātnieki viegli uztveramā un interesantā veidā iepazīstinās sabiedrību ar pētījumiem un zinātnisko darbu. 19. jūnijā notiks "Ziedoņa muzeja" organizētā projekta "Ideju pavasaris" noslēguma pasākums ar grupas "Carneval Youth" uzstāšanos.

Kongresam paralēli notiks Latvijas vēsturnieku II kongress un Pasaules latviešu juristu III kongress.

Kongresu rīko Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāšu asociāciju, zinātniskajām institūcijām un diasporas organizācijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!