Parka svētki sāksies pulksten 14, kad ikvienam būs iespēja kopā ar gidu doties dendroloģisko parku izzinošā pastaigā. Ekskursija sāksies pie parka strūklakas un atkārtosies arī pulksten 15 un 16.
Tāpat pulksten 14 tiks atvērta Latvijas Valsts mežu radošā darbnīca "No čiekura līdz sēklai". Startēs arī citas radošās darbnīcas, kurās varēs apgleznot bērnu sejas, iegūt spīdīgus tetovējumus, apgleznot piparkūkas un no baloniem izlocīt dažādus zvērus. Būs pieejamas arī "Brīnumu kalēju" lielformāta spēles ģimenēm un no piestātnes parkā pie sudrabliepas varēs doties izbraucienā ar kuģīti "Baltā kaza" un mazākiem ūdenstransporta līdzekļiem. Vēl pulksten 14 tiks atvērta skrīverieša Daiņa Breikša karikatūru izstāde.
Pulksten 16 sāksies rotaļprogramma ar lielajiem pasaku tēliem Bitīti un Mārīti un notiks Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas Latvijas simtgades mācību gada pirmklasnieku sveikšana.
Pulksten 17 būs skatāms lielo pūšamburbuļu šovs, kā arī būs iespēja tos veidot pašiem apmeklētājiem, bet pulksten 18.30 uzstāsies dziedošais projekts "Pieci Jāņi". Pulksten 19 muzikālo programmu turpinās Skrīveru folkloras kopa, pulksten 19.30 uzstāsies Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dzēse" un senioru deju kolektīvs "Jāņukalns" no Kalsnavas, bet pulksten 20.30 uz parka svētku skatuves kāps Dailes teātra dziedošo aktieru ansamblis "Ilga".
Pulksten 21.30 būs skatāma festivāla "Latvijas Goda aplis" gaismas instalācija "Skrīveru muižas pils stāsti", kas izstāstīs reiz tik krāšņās, barona fon Siversa izlolotās celtnes raibo stāstu. Pēc instalāciju vērošanas ikviens būs aicināts izbaudīt gaismas sveicienu "Uguns vainagu ceļš Daugavā".
No Skrīveriem uz dendroloģisko parku varēs nokļūt arī ar svētku autobusu, kas dosies ceļā no Saimniecības pieturas pulksten 13.30, 15.30 un 17.30, pa ceļam pieturot Stacijas laukumā, Institūta pieturā un Klidziņā, bet atpakaļ identiskā maršrutā kursēs pulksten 15, 17 un pēc pasākuma beigām.
Skrīveru dendroloģisko parku 19. gadsimta beigās iekārtoja vācbaltiešu muižnieks Maksimilians fon Siverss, kurš bija Baltijas Mežkopju biedrības prezidents. Parkā savulaik bija apmēram 600 dažādu koku un krūmu sugas, no kurām kara postījumu un laikapstākļu likstu rezultātā saglabājusies puse. 30 no parkā aplūkojamām sugām ir ievērojami retumi visas Eiropas mērogā, tādēļ Skrīveru dendrārijs jau 40 gadus oficiāli ir aizsargājams dabas objekts.
Festivālu "Latvijas Goda aplis" rīko biedrība "Staro 100". Festivāls "Latvijas Goda aplis" ir viens no Latvijas valsts simtgades projektiem, kas kopš pērnā gada novembra godina dažādus Latvijas novadus un to ievērojamās personības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
