Ar reformu pret nodokļu nemaksātājiem: valsts iestādes briest cīņai ar ēnu ekonomiku

Tā dēvētā ēnu ekonomika ir valstī notiekošā saimnieciskā darbība, kuras rezultātā gūtie ienākumi netiek uzskaitīti oficiālajā statistikā un netiek deklarēti, tādējādi izvairoties no godprātīgas nodokļu maksāšanas.

Šādas "pelēkās zonas" radītais posts valstu ekonomikām ir visaptverošs – tiek veicināta nevienlīdzīga konkurence, kropļots tirgus.

Tīša izvairīšanās no nodokļu maksāšanas samazina valsts budžeta ieņēmumus, kas attiecīgi samazina valsts rīcībā esošo naudas apjomu, ko būtu iespējams izmantot iedzīvotāju kopējās labklājības celšanai un valsts attīstībai – veselības nozarei, izglītībai, infrastruktūrai u.c.

Sekmīga komunikācija ar nodokļu maksātājiem ir nozīmīgs solis izpratnes radīšanai par to, ka ir nepieciešams godīgi maksāt nodokļus un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nosodāma rīcība. Turklāt tikai un vienīgi represīvi pasākumi nebūt nav labākais veids, kā apkarot ēnu ekonomiku valstī.

Latvijas statistika nebūt neiepriecina. Pēc Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesora F. Šneidera datiem, Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2016. gadā bija 22,9%.

Iepazīstoties tuvāk ar Finanšu ministrijas (FM) apkopoto informāciju, kļūst skaidrs, ka īpaši aktuāla ir tā dēvētās PVN plaisas problēma.

Par PVN plaisu dēvē starpību starp valsts faktiski iekasēto PVN summu un summu, kas būtu iekasējama no visiem valstī reģistrētajiem PVN maksātājiem (uzņēmumiem, saimnieciskās darbības veicējiem), ja PVN tiktu nomaksāts godīgi.

Latvijā 2009. gadā PVN plaisas rādītājs bija otrs lielākais starp Baltijas valstīm – 43% no potenciālās nodokļa masas. Ar laiku tas gan samazinājies, tomēr 2015. gadā ir bijis 15,4% līmenī.

FM nodokļu reforma paredz virkni izmaiņu pašreizējā nodokļu politikā, taču viena no labajām ziņām ir tāda, ka likumu grozījumu kopā paredzēti noteikti soļi, kuru efektivitāti ēnu ekonomikas apkarošanā pierāda citu ES valstu pieredze.

Runājot par pašmāju "gadsimta cīņu" ar ēnu ekonomiku, kurai šobrīd gatavojas nodokļu nomaksu kontrolējošās iestādes, pavisam noteikti ir vērts iedziļināties detaļās.

Būtībā galvenie nodokļu reformā plānotie pasākumi, kuri, sākot ar šī gada beigām un nākamo gadu, nonāks valsts iestāžu darba plānos, ir dalāmi sešās grupās.

Apjomīgākā no darāmo darbu kopām ietver sevī nodokļu nomaksas veicināšanu, ēnu ekonomikas ierobežošanu un godīgas konkurences veicināšanu, kā arī administratīvā sloga mazināšanu.

Paredzēts ieviest tā dēvēto "viena loga principu" valsts un pašvaldību iestādēs, kas ievērojami atvieglotu un paātrinātu dokumentu kārtošanu; stiprināt Valsts kontroles lomu un pilnvaras, lai nodrošinātu, ka par pārkāpumiem atbildīgās personas tiek sauktas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

Otrajā darbu grupā iekļauti dažādi kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kur tā ir visvairāk izplatīta: būvniecības joma, tirdzniecības joma, pakalpojumu joma, transporta joma u.c.

Tā, piemēram, paredzēts pārskatīt atbildības sadalījumu būvniecībā; pilnveidot būvniecības nozares uzskaiti; izstrādāt standartizētus būvniecības līgumu nosacījumus izmantošanai būvdarbu līgumu slēgšanai publiskajos iepirkumos un nostiprināt normatīvajā līmenī.

Savukārt pakalpojumu nozarē plānots ierobežot fizisko personu nereģistrēto saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā.

Viens no būtiskākajiem nodokļu reformas ietvaros nospraustajiem mērķiem ir kvalitatīvas un ātras finanšu noziegumu izmeklēšanas, kā arī atbilstošas vainīgo personu sodīšanas nodrošināšana. Plānots arī atkārtoti apspriest speciāla mediācijas institūta ieviešanu nodokļu strīdu risināšanai.

Ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģijā ietverti arī tādi publiskajā telpā plašāk apspriesti soļi kā reversās PVN nomaksas kārtības ieviešana. Reversais PVN kā specifiska PVN maksāšanas kārtība, kura attiektos uz saimnieciskās darbības veicējiem, palīdzētu cīnīties ar iepriekš pieminēto PVN izkrāpšanas problēmu, kas degradē atsevišķas nozares un faktiski aplaupa valsts budžetu.

Papildus tam plānots uzlabot kontrolējošo institūciju – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas un Robežsardzes darbu, modernizējot izmantotās informācijas tehnoloģijas un citos veidos attīstot iestāžu spējas apkarot nodokļu nemaksāšanu.

Papildu informācija par nodokļu reformu meklējiet Finanšu ministrijas un Valsts ieņēm uma dienesta interneta mājas lapās www.fm.gov.lv un www.vid.gov.lv.