Lauksaimnieki ir par nodokļu reformu: saglabāsies atbalsts, mazināsies ēnu ekonomika

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās nodokļu reformas likumu pakete nākamajos trīs gados kopumā paredz 12 grozījumus ar finansēm un ekonomiku saistītos likumos.

Atbilstoši valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam, būtisks reformas mērķis ir darbaspēka nodokļa sloga pārnešana uz patēriņu un kapitālu, līdz ar to lielākā daļa būtisko grozījumu attieksies uz UIN un IIN.

Latvijas zemniekiem gada griezumā jārēķinās ne vien ar grūti paredzamiem laikapstākļiem, kuru dēļ var nākties ciest pēkšņus zaudējumus, bet arī ar zemākajiem Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumiem šādās situācijās.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Guntis Vilnītis (attēlā) medijiem jau iepriekš pauda, ka šādos apstākļos liels pluss bija šo ES subsīdiju un citu atbalsta maksājumu neaplikšana ar UIN un IIN.

"Tā bija kā daļēja valsts kompensācija par nesaņemtajiem Eiropas maksājumiem," viņš norādīja.

Cita starpā, reaģējot uz plānotajām izmaiņām nodokļu politikā, LOSP aktīvi iestājās par to, lai līdz 2023. gadam tiktu pagarināts atvieglojums, kas dod iespēju, pārdodot zemi lauksaimniekam, nemaksāt IIN.

Par būtisku padome uzskatīja arī esošās IIN likmes (10%) un aprēķināšanas kārtības saglabāšanu zemes nomas darījumiem.

Tāpat lauksaimnieku vidū arī valdīja neskaidrība par to, vai gada ienākumos, kuri attiecīgi būs apliekami ar jauno, progresīvo IIN likmi, ieskaitīs ienākumus no zemes nomas.

Lai izvairītos no izmaiņām, kas, realizējot reformu, negatīvi ietekmētu valstij svarīgās nozares ilgtspēju, LOSP padome visu nodokļu reformas izstrādes laiku aktīvi līdzdarbojās grozījumu izstrādē.

Padomes dalīborganizāciju finansisti un ekonomisti analizēja plānoto nodokļu izmaiņu ietekmi uz laukos strādājošo un darba devēju labklājību.

Galarezultātā ir izdevies vienoties par to, lai IIN atvieglojums tiem, kuri pārdod zemi lauksaimniekam, tiek pagarināts līdz 2023. gadam.

Spēkā paliks arī līdzšinējā IIN likme (10%) un IIN aprēķināšanas kārtība zemes nomas darījumiem.

Papildus tam, FM ir arī publiski skaidrojusi, ka IIN progresīvo likmi, kas tiks ieviesta 2018. gadā, zemes nomas ienākumiem nepiemēros un, arī summējot ar IIN apliekamos gada ienākumus piemērojamo IIN likmju noteikšanai, ienākumi no zemes nomas netiks pieskaitīti.

"Likumā paredzēts, ka ienākumus, kuriem piemēro atsevišķas, nevis vispārējās nodokļa likmes, jau automātiski izslēdz no ieskaitīšanas gada ienākumos, kuriem piemēro vispārējo, jeb šajā gadījumā, sākot no 2018. gada, progresīvo likmi," paskaidroja ministrijā.

LOSP valdes loceklis Vilnītis medijiem norādīja, ka padomes ieskatā likumprojektos veiktās izmaiņas nepasliktinās uzņēmējdarbības vidi laukos.

Runājot par UIN un IIN attiecināšanu uz valsts un ES atbalsta maksājumiem, padomes pārstāvis apgalvoja, ka zemnieku – atbalsta saņēmēju atbalstīšana pēc saražotajiem apjomiem no katra hektāra stimulēs uzrādīt patiesos ražošanas apjomus, mazinot ēnu ekonomiku nozarē.

FM izstrādātajā reformā paredzēto IIN likmes samazināšanu sarunās ar medijiem pozitīvi novērtējis arī padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs (attēlā).

Kā zināms, sākot ar 2018. gadu, no 23% uz 20% tiks samazināta IIN likme ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, reizē ieviešot progresivitātes principu.

Tas paredz, ka personām ar lielākiem ikmēneša ienākumiem, tai ienākumu daļai, kas pārsniedz minētos 1667 eiro, paliks esošā likme 23%.

Savukārt ienākumiem, kas būs virs 4583 eiro mēnesī (virs 55 000 eiro gadā), piemēros 31,4% likmi. Šī likme gan attieksies tikai uz to daļu, kas pārsniegs 4583 eiro.

Kopumā viens no galvenajiem FM izstrādātās nodokļu reformas mērķiem ir samazināt darbaspēka nodokļa slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi, paaugstinot minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī veicot citus nodokļu politiku koriģējošus pasākumus.

Aprēķini liecina, ka reformas rezultātā ieguvēji būs teju 99% algoto darbinieku un lielāko ieguvumu izjutīs tieši mazāk atalgotie darbinieki un mazāk aizsargātās sociālās grupas.

Paredzēto izmaiņu ieviešana arī padarīs Latviju konkurētspējīgāku pārējo Baltijas valstu vidū.

Papildu informācija par nodokļu reformu meklējiet Finanšu ministrijas un Valsts ieņēm uma dienesta interneta mājas lapās www.fm.gov.lv un www.vid.gov.lv.