Nākamgad būs progresīvā IIN likme un sociālās iemaksas novirzīs veselības aprūpei

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir ar likumu noteikts, obligāts ikmēneša maksājums speciālā budžeta kontā.

Maksājumiem ir pakļauts gan darba devējs, gan darba ņēmējs.

VSAOI ir jāmaksā no pilnas algas jeb visiem aprēķinātajiem algotā darba ienākumiem. Tātad, sākot no 1 centa, ko nopelnām kā algu, daļa ir jāieskaita savai sociālajai apdrošināšanai un veselības aprūpei.

Personām, kuras veic šīs iemaksas, ir tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, tostarp pensijas, bezdarbnieku pabalstu, sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšanu, maternitātes un slimības apdrošināšanu, kā arī vecāku apdrošināšanu.

Jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas, jo attiecīgi lielāks arī pabalsta, pensijas vai cita veida atlīdzības apmērs.

VSAOI veikšanas kārtības uzlabošana reformas ietvaros paredzēta kā tālredzīgs solis, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju kopējo sociālo nodrošinātību nākotnē.

Nodokļu reforma paredz, ka VSAOI likme tiks paaugstināta par 1 procentpunktu un šie ienākumi tiks novirzīti veselības aprūpei.

Attiecīgi no 2018. gada obligāto iemaksu kopējā likme būs 35,09% (pašreiz tā ir 34,09%). No tiem 24,09% maksās darba devējs un 11% darba ņēmējs.

Būtiski, ka ar reformu tiek risinātas arī problēmas ar mikrouzņēmumu darbinieku sociālajām garantijām.

Likuma grozījumi paredz, ka 80% no summas, ko mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā, tiks novirzīti obligātajām sociālajām iemaksām.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā jaunajā nodokļu politikā jau sākotnēji paredzēts, ka papildu ienākumi no VSAOI likmes palielināšanas tiks novirzīti valstī problemātiskās veselības nozares atbalstam.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau sākotnēji to nodēvēja par vienīgo nopietno priekšlikumu, kā valsts varētu rast papildu finansējumu veselības aprūpei.

Ministre pauda pārliecību, ka kopējo reformā paredzēto izmaiņu gadījumā (transformējot solidaritātes nodokli, sakārtojot mikrouzņēmuma nodokli un palielinot minimālo algu) sociālās iemaksas būšot lielākas, turklāt no 2018. gada minimālās sociālās iemaksas tiks piemērotas arī autoratlīdzību saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, tādējādi stiprinot sociālo budžetu.

"Papildu uzkrājums no sociālajām iemaksām būtu ap 100 miljonu eiro gadā, līdz ar ko 1 procentpunkta novirzīšanu veselībai varētu atļauties," apgalvoja Reizniece-Ozola.

Viena no labākajām ziņām lielai daļai algotā darbaspēka ir reformas ietvaros plānotā IIN likmes samazināšana par 3% procentiem, no 23% uz 20%.

Gaidāmās izmaiņas nodokļu politikā paredz, ka ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) jau nākamgad IIN likme no 23% samazināsies uz 20%.

Būtiski ir tas, ka vienlaikus tiks arī ieviesta progresīvā likme, kas skars lielāko algu saņēmējus, jo būs jāmaksā vairāk.

Progresīvās likmes princips paredz, ka mēneša ienākumiem, kuri būs 1667 līdz 4583 eiro robežās, tiks piemērota 23% IIN likme, taču tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniedz 1667 eiro.

Attiecīgi, ja personas alga "uz papīra" ir 2000 eiro, tad 1667 eiro apliks ar 20% IIN likmi, savukārt atlikušajiem 333 eiro piemēros līdzšinējo 23% likmi. Tādējādi nodokļa kopējais apmērs tiks iegūts, summējot abas aprēķinātās nodokļa daļas.

Līdzīgas izmaiņas gaida arī tos, kuru ienākumi būs virs 4583 eiro mēnesī (virs 55 000 eiro gadā).

Ienākumu daļai līdz 1667 eiro piemēros samazināto 20% IIN likmi, ienākumu daļai no 1667 eiro līdz 4583 eiro – 23% likmi, savukārt ienākumu daļai, kas ir virs 4583 eiro mēnesī, tiks attiecināta ievērojami augstāka – 31,4% IIN likme.

Būtiski piebilst, ka reforma paredz ar IIN aplikt arī izložu, azartspēļu un loteriju laimestu daļu, kura pārsniedz 3000 eiro gadā.

FM izstrādātās nodokļu reformas mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļu slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi, paaugstinot minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī veicot citus nodokļu politiku koriģējošus pasākumus.

Aprēķini liecina, ka reformas rezultātā ieguvēji būs teju 99% algoto darbinieku un lielāko ieguvumu izjutīs tieši mazāk atalgotie darbinieki un mazāk aizsargātās sociālās grupas.

Paredzēto izmaiņu ieviešana arī padarīs Latviju konkurētspējīgāku pārējo Baltijas valstu vidū.