Latvijas dabai neraksturīgo zivi noķēruši daugavpilieši Sveta un Sergejs Demjohins, kā arī Karina Poluņina Tie vēlāk piranju aiznesuši uz Latgales zoodārzu, kur tā pašlaik iziet atveseļošanās kursu. Ja zivs izdzīvos, tai, visdrīzāk, tiks sarūpēts atsevišķs akvārijs, sacīja Latgales zoodārza direktors Mihils Pupiņš.
Savukārt Daugavpils pašvaldības atbildīgie dienesti tagad izvērtē nepieciešamību pie Porohovkas dīķa likt brīdinājuma zīmes, par iespējamām piranjām tajā un ieteikumu atturēties no peldēšanās šajā ūdenskrātuvē, informēja Daugavpils domes Komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Aivars Pudāns.
Velkot krastā pieķērušos zivi, atpūtnieki sākumā nodomājuši, ka uzķērusies aptuveni 15 centimetrus gara karūsa. Ņemot zivi no āķa, makšķernieki ar izbrīnu konstatējuši, ka tā nevar būt karūsa, jo tai esot pārāk asi zobi. Turklāt tā neatgādinot nevienu no Latvijā izplatītajām zivju sugām. Liels bijis atpūtnieku pārsteigums, kad, atnesot lomu uz Latgales zoodārzu, izrādījies, ka uz āķa ar parastu slieku noķertā zivs ir Dienvidamerikas ūdenskrātuvēs izplatītā Piranja Pygocentrus.
Pieaugusi piranja var sasniegt pat 30 centimetru garumu. Tā kā brīvā dabā piranjas dzīvo baros un tām ir asi zobi, tās ir nopietns drauds cilvēkiem, sacīja Pupiņš.
Viņš pieļāva iespēju, ka piranja dīķī nokļuvusi no kāda akvārija. Piranjas brīvā dabā dzīvo baros, tādēļ arī parasti tās tiek tirgotas grupām. Pirms vairākiem gadiem kāds cilvēks, iespējams, iegādājies piranju grupu - piecas līdz desmit nelielas, divus līdz trīs centimetrus garas zivtiņas. Ar laiku, iespējams, izdzīvojušas apmēram trīs vai piecas zivis, kurām nepieciešama nopietna aprūpe, - zivis regulāri jābaro un jātīra akvārijs. Iespējams, šie pienākumi piranju saimniekam apnikuši un viņš nolēmis izlaist zivis tuvējā ūdenskrātuvē.
Pupiņš pieļāva iespēju, ka dīķī varētu būt vēl vairākas piranjas. Viņaprāt, īpašus draudus peldētājiem tās nevarot radīt, bet īpaši omulīgi, peldoties dīķī, kurā, iespējams, dzīvo piranjas, arī nevar justies.
Puriņš arī prognozēja, ka Porohovkas dīķī palikušās piranjas, ja tādas ir, salīdzinoši aukstajā Latvijas ziemā diez vai izdzīvos.