Elejā vērtēs ģeotermālo potenciālu  (6)

Līguma summa ir 14 700 latu bez PVN.

Ģeotermālā enerģija ir dabīgais Zemes siltums. Lai gan Latvijā nav ģeotermālās enerģijas virszemes avotu, taču jau 70.gados ģeoloģisko izmeklējumu rezultātā Latvijas rietumu daļā kilometra dziļumā atklāti ģeotermālo ūdeņu slāņi, kuru temperatūra sasniedz 60 grādus. Enerģijas izmantošana atkarīga no tās dziļuma un temperatūras.

Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji situācijas izzināšanai jau pērnā gada vasarā tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru, Latvijas Nacionālās ģeotermālās asociācijas valdes locekli un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedru ģeologu Astrīdu Freimani un Starptautisko ekonomisko attiecību katedras lektoru Egīlu Fortiņu. Pēc viņu teiktā jau padomju laikā izdevies izveidot visu nepieciešamo karšu komplektu, lai varētu izmantot termālos ūdeņus. Latvijā pietiek informācijas, lai reģionā, kas tiek uzskatīts par perspektīvāko, uzbūvētu ģeotermālo staciju siltuma ražošanai.

Freimanis veicis sākotnējos aprēķinus par Elejas pusi, un, izmantojot vairākas metodes, secinājis, ka sešu kilometru dziļumā temperatūra var sasniegt 160-180 grādus, - tātad konceptuāli piemērotu elektroenerģijas ražošanai.

Pēc izpētes, ko veiks pašvaldības piesaistītais uzņēmums, kļūs skaidrāk, cik reāla ir iespēja, piesaistot noteiktus resursus, būvēt Elejā ģeotermālo vai koģenerācijas staciju un attīstīt teritoriju. Tas nākotnē varētu nest būtiskākus un ekonomiski izdevīgākus ieguvumus patērējamās siltumenerģijas un elektroenerģijas ģenerēšanai.

Je;lgavas novada dome norāda, ka pērn pavasarī Rīgas enerģētikas aģentūra kopā Latvijas Nacionālo ģeotermālo asociāciju un AS "Rīgas siltums" organizēja starptautisku konferenci par ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespējām Latvijā. Atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, konferences organizatori norādījuši, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.

"Ja patiešām jau kopš padomju laikiem zinātniekiem ir rūpīgi izstrādātas kartes un aprēķini zemes dzīļu potenciālam Elejas pagastā, mēs nevaram atļauties būt tik vienaldzīgi, lai neliktos par to ne zinis. Mūsdienu tehnoloģijas un mērierīces ir pietiekami uzticamas, lai pēc izpētes pašvaldībai rastos priekšstats par potenciālu un iespējām. Tikai tad varēsim mēģināt piesaistīt investorus vai izvērtēt, kuru ceļu iet – piedāvāt ražot elektroenerģiju, siltumu vai veicināt, piemēram, investīciju piesaisti termālo baseinu izveidei" skaidro Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.