Latgalē lielākās problēmas ar latviešu valodu patlaban ir tai darba tirgū aktīvajai nelatviešu iedzīvotāju daļai, kas dzimusi pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā - cilvēkiem vecuma grupā līdz aptuveni 40 gadiem, balstoties savā pieredzē, laikrakstam "Latvijas Avīze" stāstījusi Valsts valodas centra Dienvidlatgales reģiona valodas inspektore Ināra Kriškijāne.
Viņas atbildības lokā ir Daugavpils, un viņa atzīts, ka pārkāpumi bieži vien fiksēti gan pašvaldībā, gan privātuzņēmumos, īpaši apkalpojošajā sfērā.
''Šie cilvēki man saka, ka toreiz latviešu valodas stundās zīmējuši, tamborējuši, dziedājuši. Šobrīd viņiem ar valodu klājas vēl grūtāk nekā pirmspensijas vecuma ļaudīm. Ar jaunākajiem, kas ir 23 – 25 gadu veci, problēmu nav,'' laikrakstam stāsta valodas inspektore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!