Latgalē lielākās problēmas ar latviešu valodu patlaban ir tai darba tirgū aktīvajai nelatviešu iedzīvotāju daļai, kas dzimusi pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā - cilvēkiem vecuma grupā līdz aptuveni 40 gadiem, balstoties savā pieredzē, laikrakstam "Latvijas Avīze" stāstījusi Valsts valodas centra Dienvidlatgales reģiona valodas inspektore Ināra Kriškijāne.
Viņas atbildības lokā ir Daugavpils, un viņa atzīts, ka pārkāpumi bieži vien fiksēti gan pašvaldībā, gan privātuzņēmumos, īpaši apkalpojošajā sfērā.
''Šie cilvēki man saka, ka toreiz latviešu valodas stundās zīmējuši, tamborējuši, dziedājuši. Šobrīd viņiem ar valodu klājas vēl grūtāk nekā pirmspensijas vecuma ļaudīm. Ar jaunākajiem, kas ir 23 – 25 gadu veci, problēmu nav,'' laikrakstam stāsta valodas inspektore.
Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļa nav represīva iestāde, un sodi par latviešu valodas nelietošanu nemaz netiekot uzlikti bieži. Katrs gadījums tiek izvērtēts, un parasti pietiek ar brīdinājumu. Kriškijāne lēš, ka mēnesī iznākot uzrakstīt nepilnu desmitu administratīvā pārkāpuma protokolu. Inspektori var uzlikt sodu līdz 200 latiem. Lielāki sodi par nopietniem pārkāpumiem jau ir augstāka līmeņa Valsts valodas centra amatpersonu ziņā.
Saistībā ar referendumu nekādas īpašas pārmaiņas attieksmē pret latviešu valodu Daugavpilī nav novērotas. Vien gada sākumā kāda kioska pārdevēja principā atteikusies runāt latviešu valodā, jo, viņasprāt, pēc referenduma krievu mēle tāpat būšot otrā valsts valoda. Latviešu valodas apguves ziņā ar baltkrieviem, ukraiņiem un citām Daugavpils mazākumtautībām tomēr esot vieglāk nekā ar krieviem, atzinusi inspektore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!