Lācenes Mades liktenis: dzīvnieku pazinēji piekrīt lēmumam nošaut; notikušajā atbildība arī uz cilvēku pleciem  (216)

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāve Laura Līdaka, jautāta, vai lēmums nošaut no Līgatnes dabas takām izmukušo lāceni ir bijis pareizs, portālam "Delfi" atbildēja: "Mēs uzticamies šim lēmumam." Cilvēki, kuri pieņēma lēmumu lāci tomēr nošaut, "ir tik pat lieli dzīvnieku draugi" kā pārējā sabiedrības daļa, kura sēro par Mades aiziešanu uz citiem medību laukiem, uzsver Līdaka. Tomēr, speciāliste norāda, ka lācis ir neprognozējams dzīvnieks, viņš ir grāvējs, kurš izmantos iespēju izpostīt to, kas ir viņam ceļā, tāpēc, šajā gadījumā, kad situācija bija kļuvusi nekontrolējama un citas iespējas bija izsmeltas, atlika tikai viens solis. 

Nereti, skatoties raidījumus par savvaļas dzīvniekiem, redzēts, kā dzīvnieku ķērāji iemidzina plēsīgu lauvu, taču Līdaka norāda, ka tas tikai televīzijā izskatās vienkārši. Lai dzīvniekam iešautu miega zāles, tam ir jāpieiet tuvu klāt, ir arī jāzina lāča svars, lai aprēķinātu nepieciešamo zāļu devu. Līdaka norāda, ka nereti miegazāles neiedarbojas. "Un ko tad? Tad vienalga dzīvnieks ir jānošauj."

Biedrības "Dzīvnieku patversme Mežavairogi" pārstāve Danuta Priede, komentējot notikušo, atzina, ka lēmums ir bijis pareizs, jo apdraudējums cilvēku dzīvībām bijis reāls. Latvijā nav tik lielas pieredzes ar lāčiem, "to arī pie mums nav tik daudz", atzīst speciāliste, taču ir skaidrs, ja 17 - 18 gadus vecs lācis jau otro reizi izmūk, tas to darīs atkal.

Arī viņa piekrīt, ka būtu grūti nodozēt nepieciešamo trankvilizatoru devu, jo esot arī gadījumi, kad zāles neiedarbojas. Lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu, vienlaicīgi būtu jāizšauj divas maksimālās devas, taču tad pastāvētu risks, ka dzīvnieks var arī nepamosties, tam var rasties problēmas, piemēram, ar sirdi, stāsta Priede.

Priede, jautāta vai lācis nevarētu kļūt par meža iemītnieku, atbild noliedzoši, sakot, ka pie barošanas pieradis dzīvnieks turpinātu iet pie cilvēkiem, meklēt pārtiku. Un, pat ja Made paliktu dzīvot mežā savvaļā, Priede pieļauj, ka ziemu tā nepārdzīvotu, jo nespētu saviem spēkiem uzkrāt gana daudz tauku, lai pārziemotu.

Abas speciālistes ir vienisprātis, ka valstij būtu vairāk jādomā par šādu dabas taku nostiprināšanu, lai vietās, kur tur plēsīgos zvērus, būtu droši. "Šie cilvēki dzīvo no rokas mutē," bilst Priede, sakot, ka ir nepieciešamas lielāks valsts atbalsts. Notikums ir ļoti bēdīgs, par to pārdzīvo gan Līgatnes cilvēki, gan citi lāča fani, taču cilvēkiem ir jāsaprot - lācis nav tikai Vinnijs Pūks, mīļš ķepainis, bet gan arī plēsoņa, saka speciālisti, izsakot līdzjūtību par bēdīgo notikumu. 

"Dzīvnieku drauga fonds" neuzņemas vērtēt, vai šāds radikāls solis patiešām bija vienīgā un pēdējā iespēja, kā savaldīt pie cilvēkiem pieradušo un cilvēku lutināto zvēru, kas bija nolēmis nepakļauties. "Iespējams, tā patiešām bija - mēs gribam ticēt, ka Līgatnes dzīvnieku aprūpētāji izdarīja visu iespējamo, lai saglabātu Mades dzīvību," teikts nodibinājuma "Dzīvnieku Drauga fonds" paziņojumā medijiem.

Fonds norāda, ka visskumjākais šajā stāstā par paklausīgu lāci, kas izvērties "šermuļainā trillerī par bīstamu zvēru, kurš plosa mājdzīvniekus un uzbrūk cilvēkiem, ir tas, ka lācene Made samaksāja ar savu dzīvību par cilvēku bezatbildību", jo tieši cilvēki bija atbildīgi par to, lai Mades mājas būtu tādas, lai viņa nevarētu no tām izkļūt un pārtapt par apdraudējumu tuvāku un tālāku māju iedzīvotājiem. Tieši cilvēkiem pēc pagājušā gada notikumiem bija jāizdara viss iespējamais, lai Madei vairs nekad nevarētu rasties iespēja doties pastaigās pa Līgatnes dabas takām un viņu nebūtu jānošauj kādas tuvējās mājas pagalmā.

Jau ziņots, ka Līgatnes dabas taku lācene Made svētdien vakarā jau otro reizi gada laikā izkļuva no iežogojuma, izrokoties tam pa apakšu. Dzīvnieka pievilināšanai atkal tika izlikti kārumi, jo tieši ar pārtiku lācene tika atvilināta atpakaļ arī pērnā gada augustā. Pērn lācenes pēdas izdevās sadzīt nākamās dienas vakarā, kad viņa tika pamanīta pie kādas privātmājas, kur mielojās ar āboliem. Lācenei tika iešauta miegazāļu deva, bet tas nelīdzēja un dzīvnieks neaizmiga. Lāci atpakaļ uz voljeru izdevās atvilināt zvērkopei Velgai Vītolai, liekot lietā kārumus.

Šoreiz lāceni Madi atrada otrdien pēcpusdienā kādas privātmājas pagalmā un mēģināja pielabināt ar ēdienu, taču tas nav izdevies un lācene atkal devās mežā.

Pēc Mades meklēšanas pūliņiem otrdien tapis skaidrs - pielabināšanās un ieēdināšana nelīdzēs un lācene nedomā pakļauties un doties atpakaļ uz nožogojumu. Made devās atpakaļ mežā, taču tā kā lāceni nav bijis iespējams arī iemidzināt, savukārt viņas izturēšanās liecinājusi par nervozitāti, Līgatnes novada iedzīvotāju drošības dēļ pieņemts lēmums lāceni nošaut.