Kā portāls "Delfi" uzzināja KNAB, pirmstiesas izmeklēšanā birojs noskaidrojis, ka divi Jelgavas pilsētas slimnīcas pārstāvji prettiesiski pieņēmuši no diviem uzņēmējiem atlīdzību kopumā 1 000 latu apmērā saistībā ar slimnīcas iepirkto aprīkojumu.
Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis, būdams valsts amatpersona, 2011.gada maijā no diviem komercuzņēmumu vadītājiem pieņēma kukuli 700 latu apmērā, savukārt slimnīcas nodaļas vadītājs, būdams pašvaldības iestādes darbinieks, kas nav valsts amatpersona, no uzņēmējiem pieprasīja un prettiesiski pieņēma materiālu labumu 300 latu apmērā.
Izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka arī 2010.gadā saistībā ar kādu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto iepirkumu SIA „Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes loceklis tīši nav izdarījis visas Publisko iepirkumu likumā noteiktās darbības, lai efektīvi izmantotu pašvaldības uzņēmuma līdzekļus.
Valsts amatpersonas bezdarbības rezultātā par iepirkuma uzvarētāju tika atzīts komercuzņēmums ar neatbilstošu piedāvājumu, tādējādi radot kaitējumu pašvaldības uzņēmuma interesēm 44 377 latu apmērā.
KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības SIA „Jelgavas pilsētas slimnīca" amatpersonu par kukuļņemšanu un bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas, savukārt slimnīcas nodaļas vadītāju - par prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu.
KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu arī pret diviem komercuzņēmumu vadītājiem par valsts amatpersonas piekukuļošanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
KNAB uzsver, ka atbilstoši spēkā esošajai Krimināllikuma redakcijai abus komercuzņēmumu vadītājus iespējams saukt pie atbildības tikai par kukuļa nodošanu valsts amatpersonai, bet šobrīd vēl joprojām likumā nav noteikta atbildība par tāda valsts vai pašvaldības iestādes darbinieka kukuļošanu, kurš nav valsts amatpersona.
KNAB jau pirms vairākiem gadiem izteicis ierosinājumu noteikt atbildību arī par labumu piedāvāšanu un prettiesisku nodošanu valsts vai pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas. Šāda prasība izriet no Latvijai 2008.gadā izteiktās Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijas, kas vēl līdz šim nav izpildīta.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
