Līgatnes lāčiem piedzimuši dvīnīši

Tas, ka piedzimušie lācēni ir dvīnīši - brālītis un māsiņa, ir negaidīts pārsteigums. Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis saka: "Iepriekš nebija nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka lācenei gaidāms ģimenes pieaugums. Ārēji neko nevar redzēt, ne nojaust pēc dzīvnieka ķermeņa apjoma vai uzvedības. Darbinieki bija pārliecībā, ka šogad lāčiem mazuļu nebūs, voljērs netika īpaši novērots."

Tikko dzimušos lācēnus atrada zvērkopis, dzirdot voljērā enerģisku brēkšanu. Mazuļi gulēja mājoklī uz siena, bet lācene staigāja pa iežogojumu un neizrādīja interesi par bērniem.

Lācēni tika nogādāti pie zvērkopes Velgas Vītolas, kura viņus apņēmās audzināt tāpat, kā 2001.gadā dzimušo Ilzīti un 2002.gadā dzimušo Līzīti. Dvīnīši tiek baroti pēc tām pašām receptēm kā abas vecākās māsas. Pagaidām ēšanas režīms ir septiņas vai astoņas reizes diennaktī, ik pa 2 - 3 stundām. Lāču mātes aizstājējai nav atpūtas, jo mazuļi ik pa brīdim ar skaļu brēkšanu paziņo, ka grib ēst, guļ slapjumā, ka, rāpojot pa migu, ir kaut kur iesprūduši vai, guļot uz muguras, nevar pagriezties uz vēdera.

Velga Vītola stāsta, ka nedēļu vecajiem lāču dvīnīšiem ir tumši pelēki kažociņi. Brālītis ir mierīgāks pēc dabas, sver 690 gramus, māsiņa kustīgāka, sver 620 gramus. Vēl arvien ir risks, ka lācēni var saslimt ar plaušu karsoni, jo tiem trūkst imunitātes, kuru var iegūt tikai ar mātes pienu.

GNP administrācijas direktors Jānis Strautnieks skaidro: "Lieki teikt, ka dabas aizsardzībai līdzekļi ir pietiekami. Gaujas Nacionālā parka administrācija lūdz atsaukties gādīgus krustvecākus, kuri būtu gatavi nodrošināt jaunpiedzimušajiem lācēniem jautrus un bezrūpīgus pirmos dzīves gadus."

Zvērkope Velga Vītola, komentējot savus jaunos pienākumus, stāsta: "Biju Cēsīs, kad piezvanīja zvērkopis un aicināja ātri atgriezties Līgatnē. Iemesls bija dzirdams - azotē turētie lācēni brēca telefona klausulē. Es cilvēkiem jau trešo reizi atkārtoju, ka vairāk lāčus neaudzināšu. Man ir pašai savi mājas darbi, es atņemu saviem bērniem laiku. Un tomēr... Pirmās trīs dienas, pirmās nedēļas ir visgrūtākās. Ja neizdosies uzaudzināt, tas būs traģiski, ja izdosies, tad ir svarīgi fiksēt šos mirkļus filmā. Lācis izaug ātri. Tā ir viena vasara, kad var priecāties un vērot. Mans ultimāts - lācēnus var atdot citiem saimniekiem vēlā rudenī vai gada vecumā. Mana alga, mans gandarījums ir pastaigas pa mežu kopā ar maniem mīluļiem. Tā bija ar Ilzīti, tā ar Līzīti. Ja es lācēnu audzināšanas grūtības uzņemos, tad tikai šī iemesla dēļ."

GNP administrācija lūdz atsaukties cilvēkus, kuri vēlētos kļūt par lācēnu krustvecākiem pa tālruni 79 74006.