Ko šogad redzēt sarunu festivālā "Lampa" – iesaka sabiedrībā zināmas personības

Tāpat kā iepriekšējos gados, pasākuma dalībniekiem ir iespējams izveidot savu "Lampa" programmu, izmantojot festivāla mājaslapā pieejamo rīku "Mana programma", kas ļauj viegli, pārskatāmi apkopot telefonā "Lampa" notikumu sarakstu.

Iedvesmai organizatori piedāvā dažādu nozaru pārstāvju un sabiedrībā zināmu personību veidoto "Lampa" notikumu TOP 5.

Ar saviem notikumu sarakstiem dalās TV un radio raidījumu vadītājs, podkāsta "Laika kapsula" veidotājs Mārtiņš Spuris, "Radio Tev" ētera balss, digitālā satura veidotājs un skatuves cilvēks Lauris Zalāns, vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, "Monta Talks Security" veidotāja Monta Zaumane un triju pavārgrāmatu autore, digitālā satura veidotāja Zane Grēviņa.

Saruna "Bro, mēs kinda esam valodas krustcelēs". Kā cilvēkam, kurš strādā medijos un arī vada pasākumus, īpaši aktuāls ir pareizs latviešu valodas lietojums. Taču, ņemot vērā, ka daudz satura patērēju angļu valodā, arī pašam sarunvalodā mēdz iezagties dažādi anglicismi. Ļoti labprāt dzirdētu, ko par šo tendenci saka eksperti un kāda ir kopējā situācija gan jauniešu, gan pieaugušo vidū.

Diskusija "Kā neizdegt?" un praktiska meistarklase "Exit Burnout". Šī brīža straujajā ritmā, ko ietekmējusi tehnoloģiju attīstība, var būt grūti novilkt robežu starp to, kur sākas un beidzas darbs, jo katram cilvēkam (arī tad, ja šis cilvēks dara vispatīkamāko darbu pasaulē) ir svarīgi atpūsties. Lai aizdomātos par savu mentālo veselību, būtu vērtīgi dzirdēt šo diskusiju.

Zinātnes kafejnīca "Vai latvietim būt kosmosā?". Kosmoss ir viena no manām mīļākajām tēmām, jo tas ir kaut kas prātam tik ļoti neaptverams un mistisks, ka gribas par to uzzināt vairāk un vairāk. Visbiežāk medijos izskan ziņas par ārvalstu sasniegumiem kosmosā, taču ārkārtīgi interesanti būtu uzzināt vairāk tieši par kosmosa izpēti Latvijas kontekstā.

Rīta cēliens "Agrie/dusmīgie putni". Strādājot "900 sekundēs", viens no biežākajiem jautājumiem, ko saņemu: "Kā tu vari tik agri piecelties?" Parasti mana atbilde ir, ka pieceļos ar modinātāju, lai 6.25 būtu ēterā. Šajā diskusijā TV kolēģi dalīsies savā miega pieredzē, kā arī diskusijā piedalīsies miega eksperte, tā ka šī būs ļoti vērtīga saruna, lai labāk izprastu miega nozīmi ikdienā un, iespējams, uzzinātu vairāk tieši par to, kā rīta cilvēki TV un radio spēj būt moži tik agrā rīta stundā.

Diskusija "Aktuālais ar Bize Vaļā". Kad visa svarīgā informācija, kas liek prāta procesoram pārkarst, ir uzņemta, labprāt aizietu paklausīties podkāsta "Bize Vaļā" diskusiju ar Bāliņu, Dāvi un Liepiņu. Esmu drošs, ka būs daudz humora un asprātību, lai ļautu sevi izklaidēt un patīkami atpūstos pirmās LAMPA dienas vakarā.

Kurš pirmais nopelnīs Teslai - inženieris vai influenceris? Inženierzinātne ir ļoti pieprasīta pasaulē, bet Latvijā jaunieši to izvēlas studēt arvien mazāk un mazāk. Viens no iemesliem – iedvesmošanās no influenceriem, lai paši par tādiem kļūtu un veidotu saturu sociālajos tīklos. Divas mūsdienām ļoti aktuālas profesijas sacenšas savā starpā un meklē kopsaucēju, lai rastu kompromisu un drīzāk sastrādātos, nevis cīnītos viena pret otru. Saruna būs par izaugsmi, izaicinājumiem, aizkulisēm un citiem šīs abas profesijas saistošiem faktoriem. Noteikti iesaku šo apmeklēt, lai savā apjukumu pilnajā tunelī rastu vismaz kādu gaismu par to, ko un kāpēc darīt dzīvē tālāk, kad esi lielu izvēļu priekšā.

Saruna "18-". Jauniešu sarunas ar demokrātiskās Baltkrievijas līderi Svjatlanu Cihanousku, kur Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas jaunieši diskutēs kopā ar Cihanouskas kundzi par sev aktuālām tēmām, lai turpinātu vērst uzmanību un ieskatītos nākotnē, kur Baltkrievija, tāpat kā šobrīd Latvija, ir brīva un demokrātiska valsts. Šis noteikti varētu būt interesanti jau tāpēc vien, ka būs iespēja satikt Svjatlanu Cihanousku un, ļoti iespējams, uzdot kādu savu jautājumu viņai, taču šīs sarunas ietvaros ticu, ka mēs visi spēsim novērtēt, cik tomēr Latvijā varam dzīvot brīvi vistiešākajā šī vārda nozīmē. Un vismaz spēsim iedvesmot baltkrievu tautu, pasakot kādu labu vārdu arī viņiem – tiem, kas tic un cīnās par to, lai arī Baltkrievija reiz būtu brīva.

Pats savas dzīves PREZIDENTS. Par jauniešiem un jauniešu tēmām pietuvinātiem cilvēkiem, kas skaidri zina, ko dzīvē vēlas, kā to var sasniegt un cik aktīvi jādarbojas, ejot pretī dzīves izaicinājumiem. Diskusijas, kur jautājumi un atbildes tiks rasti ik minūti, lai pārliecinātos, ka mēs katrs pats esam savas dzīves Prezidents un ļoti labi apzināmies, ka šī īpašība mīt ikkatrā no mums! Diskusijas laikā noteikti spēsim viens otru iedvesmot un turpināt tiekties uz mērķiem, piepildot lielus sapņus un apzinoties, ka mēs katrs esam milzīga vērtība šajā pasaulē.

Man likās, ka tas jādara, lai kļūtu slavens. Sarunas mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību un it īpaši arī jauniešu uzmanību, kā vilinošā piedāvājumā spēt saskatīt riskus vai patiesu izdevību parādīt savus talantus un spējas. Vai tiešām viss ir zelts, kas spīd? Tik retorisku jautājumu spēsim uzdot paši sev, piedaloties šajā diskusijā, kur sabiedrībā zināmi cilvēki stāstīs par saviem dzīves izaicinājumiem, kurus viņi uzņēmās, jo domāja, ka tas palīdzēs viņiem "izsisties", kļūt slaveniem, pieprasītākiem darba tirgū. Ļoti interesantas sarunas, no kurām mācīties, lai, iespējams, paši neiekristu kādās "lamatās", nosacīti vieglā, bet vēlāk sāpīgā ceļā nokļūstot tur, kur šķiet, ka būsim laimīgi un beidzot varēsim teikt "I made it".

Politiķu CEPIENS. Ja arī šogad šis notiek, ticiet man, tā būs kā torte uz ķirsīša un nekā citādi, lai fantastiski noslēgtu festivālu! Smiekli, ironija, sarkasms, melnais humors un mazliet sārti vaigi tiem, kuri cep un kurus cepina, – tā ir tradīcija, bez kuras festivāls "Lampa" nav iedomājams!

Kad pornogrāfija ir daļa no bērnības. Tā ir tēma, par kuru vecākiem – arī man – ir biedējoši iedziļināties, skaļi runāt, apspriest. Tomēr to vajag darīt, un arī es darīšu, jo šajā sarunā būšu viens no runātājiem. Mūsdienās pornogrāfiskus materiālus nav iespējams noslēpt no bērniem, lai kādas izsekošanas programmas sava bērna ekrānierīcēm nepierīkotu. Saruna notiks Labklājības ministrijas Spoguļteltī, esmu paredzējusi tur paklausīties arī citas diskusijas – telts sauklis ir "Bērns – sabiedrības spogulis"; kaut mums būtu drosme ciešāk šajā spogulī ieskatīties!

Starts vai restarts. Aicinu visus vecākus – arī tos, kuru mazuļi vēl tikai ratos vai pat vēl puncī. Tēma "grāmatas un lasītprasme" manai sirdij ir īpaši tuva; par to esmu veikusi gan pasaulē radītu pētījumu apkopojumu, gan pati savu pētījumu, jo Latvijas bērnu lasītprasme ir kritiski zema. Diskusijā piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

"Dīķis kā mazdārziņš". Mūsu ģimene nav ne vegāni, pat veģetārieši nē. Varētu teikt, ka visēdāji, tomēr pēc iespējas gādājam zināmas izcelsmes vietējos produktus, iepērkamies pie lauku kaimiņiem, vislaipni pieņemam vecāku audzētos labumus, audzējam arī paši un mēģinām iedvesmot citus kaut uz palodzes ieviest mini dārziņu. Laukos mums ir arī dīķis, tāpēc saruna "Dīķis kā mazdārziņš" ir iekļauts manā "must have" diskusiju listē; ceru, ka tur pastāstīs ne tikai to, kā šajā "mazdārziņā" labumus izaudzēt, bet arī veiksmīgāk "ievākt ražu".

Sapnis vai murgs: dzīve dažādu Latvijas novadu lauku teritorijās pēdējos 100 gados. Diskusija ar ļoti spēcīgu dalībnieku listi. Un, tā kā sirdī esmu absolūts laucinieks, kurš mērķē tuvākajā laikā tur atgriezties uz dzīvi, diskusija īsti vietā. Vai lauku teritoriju panīkums ir neatgriezeniska globāla tendence? Lai vai kāda ir atbilde, es gribētu, lai katram bērnam Latvijā ir savi lauki, sava zaļā vieta un miera oāze.

Par ko sapņo Latvijā. Saruna, kurā apspriedīs, kādi ir Baltijas valstu iedzīvotāju sapņi. Par ko viņi sapņo savā dzīvē? Kāda ir viņu sapņu valsts un sapņu sabiedrība? Un kam šie sapņi jāīsteno – pašiem, valstij vai kādam citam? Es zinu, par ko sapņoju es, un gribu uzzināt, vai citi vecāki arī sapņo? Vai mudina sapņot arī saviem bērniem? Domāju, ka tieši sabiedrības spēja/nespēja sapņot ietekmē to, kā mums Latvijā klājas.

Latviešu karavīrs Otrajā pasaules karā: šķeļ vai saliedē Latvijas sabiedrību? Lai cik ļoti gribētu, vēsturi mēs nevaram aizmirst, nolikt malā un nekad par to nerunāt. Otrajā pasaules karā daudzi mūsu senči cīnījās viens pret otru. Gan padomju, gan vācu armija mobilizēja gandrīz desmito daļu Latvijas pilsoņu. Vēsture nes līdzi ne tikai prieka un asaru mirkļus, bet arī nesaprašanos, jo katra ģimene piedzīvoja savu stāstu. Noteikti iesaku šo apmeklēt, jo runātāju pulks ir ļoti zinošs un diskusija solās būt atziņām bagāta – varbūt visi atradīsim kopīgu pamatu atmiņām.

Austrumu robeža. Mūsu valsts drošība – vārdi un darbi. Šis ir neobjektīvi, jo pati piedalīšos sarunā kā tās vadītāja. Tā kā temats par mūsu pierobežu ir karsts – un pamatoti karsts, – iesaku nākt un ziedot stundu sava festivāla laika, lai uzzinātu vairāk par tās izbūvi. Sarunā piedalīsies smagsvari – divi ministri! Jautāšu to, kas uztrauc mūs visus.

Vai esam gatavi kiberkaram? Ļoti svarīgs temats, par ko runāt pašlaik. Esam, šķiet, "atklausījušies" vārdu "kiberkarš", bet vai tiešām apzināmies, ko tas nozīmē? Tas neskar tikai valsts iestādes vai kādus svarīgus datorus, bet gan tā mērķis var būt vienkārši parasts cilvēks un viņa ikdienas nepieciešamību ierobežošana. Taču, manuprāt, visnoderīgākā sarunas sastāvdaļa būs tieši kiberhigiēnas izklāsts – kā nepazaudēt savus datus un ko to zaudēšana var nozīmēt.

#Cancel media. Ja nebūtu žurnālistu? Mani uzrunāja tieši nosaukums. Bieži vien sabiedriskajā telpā dzirdu "kam tos žurnālistus vajag?". Bet vai tiešām saprotam, kas būtu, ja to nebūtu? Lai cik ar ziņām bagāti nebūtu sociālie mediji, es tomēr tāpat vienmēr eju apstiprināt savu lasīto pie profesionāļiem. Pasaule bez žurnālistiem būtu haoss, bet kāds? To noteikti jāiet klausīties pie skatuves DOTS.

Troļļo un valdi: viedokļu polarizācija tiešsaistē. Agrāk, ja vajadzēja paust neapmierinātību un gribēt, lai to dzirdētu pēc iespējas vairāk cilvēku, bija jāiet pilsētas centrālajā laukumā un skaļi jābļauj savas nepatikas. Taču neviens tak negrib justies stulbi. Vieglāk ir izveidot anonīmu kontu, kur tavu bļāvienu var sadzirdēt daudz vairāk cilvēku – arī tie, kuri nav centrālajā laukumā un pat ne tavā pilsētā. Turklāt neviens nezina kas tu esi, tāpēc vari teikt, ko vien vēlies. Bet ko šī patvaļa nozīmē sabiedrībai, līdzdalībai, aktīvistam, demokrātijai un veselīgai diskusiju kultūrai?

DOMĀ LĒNI | PAR KARTUPELI. Man šķiet, ka vērts mazliet vairāk padomāt par ikdienā tik ierasto un iemīļoto kartupeli. Jā, kartupelis var būt ne tikai cepts, izvārīts vai fritēts eļļā, tas ir simbolisks elements, kuru pētījuši vēsturnieki, literatūrzinātnieki, mākslas zinātnieki un ne tikai.

Kas slēpjas aiz mākoņiem pie ārpolitikas apvāršņa? Ar lielāko prieku dotos klātienē piedzīvot viena no mana ikdienā iemīļotākā podkāsta ierakstiem. Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps savās diskusijās prot atklāt ne vien šodienas aktualitātes, bet arī dažādus interesantus vēstures notikumus.

Politiķu CEPIENS Nemainīgi labākajās tradīcijās noteikti apmeklētu politiķu "cepienu". Tajā gadu no gada sanācis ne vien no sirds izsmieties, bet arī iepazīt padaudz politiķu pavisam neformālā gaisotnē.

Tīra sirdsapziņa vai tīra vannas istaba? Šī diskusija uzrunāja ar savu amizanto nosaukumu, un šķiet, ka tā būs interesants un vērtīgs brīdis pārdomām, cik atbildīgi esam un vispār varam būt savu ikdienas izvēļu veikšanā un par godīgu patēriņu kopumā.

Autonekorektie mīlasstāsti. Noteikti nelaistu garām vēl viena manis iecienīta podkāsta ierakstu klātienē. Tā kā vēl nav sanācis doties uz nevienas MUŠA epizodes ierakstu pašai, taču līdz šim esmu noklausījusies visas epizodes, ar lielāko prieku pievienotos klausītāju pulkam Cēsīs.