'Par ko balsot?' – premjera amata kandidātu debates. Pilns ieraksts  (245)

"Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā viesojās astoņi premjera amata kandidāti: Vjačeslavs Dombrovskis (S), Māris Kučinskis (ZZS), Aldis Gobzems (KPV LV), Roberts Zīle (NA), Krišjānis Kariņš (JV), Artis Pabriks (A/P), Jānis Bordāns (JKP) un Edvards Smiltēns. (LRA)

Jau 6. oktobrī balsstiesīgie dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izdarītu savu izvēli 13. Saeimas vēlēšanās. Kā ierasts, politiskie spēki jau laikus pieteikuši savus premjera amata kandidātus, izvirzot viņus par partijas priekšvēlēšanu laika galvenajām "sejām". Portāls "Delfi" sadaļā "Astoņas lokomotīves" īsumā atskatās, kas ir šo partiju, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā ir augstākais, izvēlētie vīri. Kāds ir viņu rūdījums politikā, zem kādiem politisko spēku "karogiem" viņi iepriekš ir darbojušies, kā arī – ar kādiem darbiem un nedarbiem viņi iepriekš izcēlušies.

Partija "Saskaņa" 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski. Dombrovskis uz politiskās skatuves parādījās līdz ar Zatlera Reformu partiju. 11. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā ar otro numuru un tika ievēlēts. 2013. gada maijā Dombrovskis kļuva par izglītības un zinātnes ministru. 2014. gada sākumā tagadējais "Saskaņas" premjera amata kandidāts kļuva par ekonomikas ministru. Nākamajās – 12. Saeimas – vēlēšanās Dombrovskis kandidēja no "Vienotības" saraksta, nebūdams šīs partijas biedrs. Viņš netika ievēlēts, taču, Jānim Reiram (V) kļūstot par labklājības ministru, Dombrovskis ieguva "mīksto" mandātu Saeimā. Aptuveni pēc pusgada viņš gan savu mandātu nolika un paziņoja par aktīvās politikas pamešanu, lai atgrieztos akadēmiskajā vidē.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi pašreizējo Ministru prezidentu Māri Kučinski. Politikā Kučinskis sevi pieteica 1994. gadā, kad tika ievēlēts Valmieras pilsētas domē. 7. un 8. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no "Tautas partijas" saraksta, taču nesekmīgi. 2003. gadā Kučinskis ieguva "mīksto" mandātu parlamentā, bet 2004. gada izskaņā kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Kučinskis iekļuvis parlamentā arī 9. un 10. Saeimas vēlēšanās – pirmajā gadījumā no "Tautas partijas", bet otrajā no "Par labu Latviju" saraksta. Savukārt 11. un 12. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no ZZS. 11. Saeimā Kučinskis neiekļuva, bet 12. gan, turklāt 2016. gadā viņš tika izraudzīts par premjeru.

Partija "KPV LV" 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi advokātu Aldi Gobzemu. Gobzems pie politiskā apvāršņa parādījās pirms 10 gadiem. 2008. gadā viņš bija partijas "Sabiedrība citai politikai", kura bija viena no "Vienotību" veidojošajām partijām, Tieslietu darba grupas vadītājs un valdes loceklis. Viņš valdes locekļa amatā bija no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada aprīlim, liecina "Lursoft" dati. Lēmumu par izstāšanos no "Sabiedrība citai politikai" Gobzems pamatoja, sakot, ka viņam kā advokātam tobrīd bijis daudz darāmā. Par premjera amata kandidātu Gobzemu "KPV LV" izvirzīja maijā, kad viņš partijā bija pavadījis vien pāris dienas.

Partija Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Robertu Zīli. Zīli var saukt par politisko veterānu. Viņa darbošanās politikā mērāma gadu desmitos. Viņš jau 1993. gadā kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta, taču nesekmīgi. 1995. gadā Zīle tika ievēlēts 6. Saeimā no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta, 1997. gadā kļuva par finanšu ministru. Arī nākamajās – 7. Saeimas – vēlēšanās 1998. gadā Zīle tika ievēlēts. Paralēli deputāta pienākumiem viņš ieņēma īpašo uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām amatu. Deputāta krēsls Zīlem tika arī 8. Saeimas vēlēšanās. Neilgi pēc tam viņš nolika deputāta mandātu, jo tika apstiprināts par satiksmes ministru. Jau 2004. gada martā Zīle atjaunoja deputāta mandātu saistībā ar Ministru kabineta demisiju. Bet tas nebija uz ilgu laiku – vien pāris mēnešus vēlāk, 2004. gada jūlijā, Zīles deputāta pilnvaras izbeidzās, jo viņu ievēlēja EP, kur viņš tika pārvēlēts arī 2009. un 2014. gada vēlēšanās.

"Jaunā Vienotība" 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu. ASV uzaugušais Kariņš pie politiskā apvāršņa parādījās līdz ar partijas "Jaunais laiks" dibināšanu. Viņš 2002. gadā bija viens no "Jaunais laiks" dibinātājiem. Tai pašā gadā viņš sekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās. 2004. gadā viņš kļuva par ekonomikas ministru Aigara Kalvīša. Parlamentā viņš iekļuva arī 9. Saeimas vēlēšanās. 2009. gadā Kariņš kandidēja EP vēlēšanās no "Jaunā laika" saraksta un tika ievēlēts. Arī 2014. gadā EP vēlēšanās viņš tika ievēlēts, bet šoreiz no partijas "Vienotība" saraksta.

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Arti Pabriku. Pabriks politiskajā arēnā sevi pieteica jau 1998. gadā, kad piedalījās Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanā. 2002. gadā Pabriks no Tautas partijas kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās. Viņš netika ievēlēts, taču aptuveni pēc pusotra gada tika pie "mīkstā" mandāta. 2004. gada vasarā politiķis kandidēja arī EP vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, taču netika ievēlēts. Jau tā paša gada jūlijā Pabriks kļuva par ārlietu ministru Induļa Emša mazākuma valdībā. Oktobrī šī valdība krita, taču Pabriks ministra amatu saglabāja arī nākamajā – Aigara Kalvīša – valdībā. 2006. gadā Pabriks startēja arī 9. Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas, viņš tika ievēlēts un atkal nokļuva ārlietu ministra krēslā. Gan 10., gan 11. Saeimā Pabriks ieņēma aizsardzības ministra posteni. 2014. gadā Pabriks no "Vienotības" saraksta veiksmīgi kandidēja EP vēlēšanās.

Jaunā konservatīvā partija 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi Rīgas domes deputātu Jāni Bordānu. Advokāts Bordāns politikā pamīšus ir kopš deviņdesmito gadu sākuma.Jau 1993. gadā viņš kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no partijas "Latvijas ceļš", kurā viņš bija gan biedrs, gan dibinātājs. Viņš gan Saeimā netika ievēlēts, taču jau gadu vēlāk aptuveni uz pusgadu tika pie "mīkstā" deputāta mandāta.2010. gadā Bordāns, būdams partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs, kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Vienotība" saraksta. Arī šoreiz Saeimā viņš neiekļuva. Viņš gan nepadevās un gadu vēlāk 11. Saeimas vēlēšanās neveiksmīgi kandidēja no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) saraksta. Lai gan pie kārotā deputāta krēsla netika, pēc šīm vēlēšanām Bordāns aptuveni uz pusgadu kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru. 2012. gada vasarā pēc toreizējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) demisijas, NA šim amatam virzīja Bordānu. Viņš tieslietu ministra amatu ieņēma no 2012. gada jūlija līdz 2014. gadam. 2014. gada pavasarī tika izveidots jauns politiskais spēks – JKP, un Bordāns kļuva par partijas priekšsēdētāju. Pirms 12. Saeimas vēlēšanām dibinātā JKP 12. Saeimā netika, iegūstot vien 0,7% balsu. Taču pērn notikušās pašvaldību vēlēšanas ļāva politiskajam spēkam panākt izrāvienu un tikt pie vairāk nekā 20 deputātu vietām, tostarp deviņas iegūstot Rīgā.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi parlamentārieti Edvardu Smiltēnu. Smiltēns pirmo reizi kā deputāta kandidāts tika pieteikts 2009. gadā, kad viņš kandidēja Saulkrastu novada domes vēlēšanās no partijas "Sabiedrība citai politikai" saraksta, taču netika ievēlēts. 2010. gadā Smiltēns veiksmīgi kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Vienotība". Arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās viņš guva vēlētāju atbalstu. Savukārt 12. Saeimas vēlēšanās viņš netika ievēlēts, taču ieguva "mīksto mandātu". 2017. gada rudenī Smiltēns tika ievēlēts LRA valdē.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Portāls "Delfi" un raidījuma vadītājs Jānis Domburs aicina arī lasītājus un skatītājus uzdot kandidātiem jautājumus vai rosināt tēmas, kas debatēs būtu apspriežamas. To iespējams darīt, sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv) vai šā raksta komentāros.

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.