'Par ko balsot?' Tiešraidē šodien spriedīs par izglītību, zinātni, sportu  (102)

Pulksten 11 tiešraidē par jomas problēmām, izaicinājumiem, padarīto un vēl nepaveikto diskutēs zinātkāres centru "Zili brīnumi" dibinātājs Aldis Kalniņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Siliņa, AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs, "Riga Business School" un RISEBA lektors Konstantīns Kuzikovs un Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane.

Pulksten 16 uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēs 13. Saeimas deputāta kandidāti – Evija Papule (S), Arvīds Barševskis (ZZS), Atis Zakatistovs (KPV LV), Ritvars Jansons (NA), Kārlis Šadurskis (JV), Juris Pūce (A/P), Dagmāra Beitnere le Galla (JKP) un Varis Krūmiņš (LRA).

Pēc tiešraidēm abas diskusijas būs redzamas ierakstā.

Izglītību, zinātni un sportu pārraugošā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējos gados nomainījusi trīs ministrus – Ina Druviete jomu pārraudzīja no 2014. gada sākuma līdz tā paša gada oktobrim, un tādējādi gan līdz 12. Saeimas vēlēšanām, gan pēc tām IZM saglabājusi "politisko jumtu" – partiju "Vienotība". Pēc vēlēšanām partija jomas pārrauga postenim virzīja bezpartejisko Mārīti Seili un vēlāk, jau pēc Laimdotas Straujumas (V) un viņas veidotās valdības demisijas, Kārli Šadurski, kurš šo posteni ieņem no 2016. gada februāra līdz šim brīdim

Gan Seiles, gan Šadurska "valdīšanas" laiku izglītības jomā raksturojuši nemieri, protesti un diskusijas: no finansējuma skolotāju algām, kas lika dienaskārtībā nonākt jautājumam par Seiles demisiju, par joprojām trūkstošo finansējumu zinātnei un pētniecībai, par ko diskusijas saasinājās pērn, pretnostatot "vecos" un "jaunos" zinātniekus, "humanitāro" un "eksakto" jomu pētniekus, līdz vecumam, no kāda bērniem būtu labāk sākt skolas gaitas, skolēnu tikumībai, pedagogu lojalitātei, visu pakāpju izglītības kvalitātei, jaunai pieejai mācību saturam un visbeidzot mācību valodai, skolu un augstskolu skaitam un izvietojumam.

Diskusijas par vairākiem no šiem jautājumiem nav rimušas arī līdz šim, lai gan partijām daudzos būtiskos jautājumos ir izdevies vienoties par zināmiem kompromisiem. Tomēr citi aktuāli jautājumi kā, piemēram, skolotājiem vēl nesen solītais un budžetā šķietami ieplānotais, bet nesaņemtais algu pieaugums valdības dienaskārtībā nonācis vien tagad – septembra sākumā, un arī tikai tāpēc, ka IZM iecere prēmēt vien dažu novadu skolotājus nevis paaugstināt algu atbilstoši grafikam visiem pedagogiem draudēja izsaukt jaunus protestu viļņus, un arī tāpēc, ka – kā to vienā no saviem komentāriem atzīmējis arī pats Šadurskis – "ir vēlēšanu gads".

Finansējuma vienmēr par maz

Finanšu ministrijas (FM) dati atklāj, ka pēdējos gados nozaru ministrijām izglītībai piešķirtais kopējais finansējums pieaudzis no 643,5 miljoniem 2013. gadā līdz 712,68 miljoniem eiro 2017. gadā, bet šogad plānotais finansējums ir 756,36 miljoni eiro. Pašai izglītības politikas veidotājai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķirtais finansējums no 261,73 miljoniem eiro 2013. gadā pieaudzis līdz līdz 268,5 miljoniem eiro 2017. gadā, turklāt šogad plānotais finansējums ir 314, 41 miljons eiro.

Budžetā plānoto izdevumu apjoms zinātnei veidoja 0,38% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2013. gadā, 0,44% no IKP 2017. gadā un 0,64% no IKP šogad, liecina FM dati. Tomēr, kā iepriekš norādījusi IZM, ja Latvijas vēlas sasniegt izcilību, tad finansējuma ir vismaz desmit reizes par maz.

Kas padarīts un kas iesākts

Šajos gados ir izdevies panākt progresu atsevišķās jomās, kuras kā problemātiskas Latvijas izglītībai iepriekš definējusi Eiropa – ticis strādāts, piemēram, pie tā, lai mazinātu priekšlaikus mācības pametušo īpatsvaru, kas pēc jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) publiskotajā 2017. gada izglītības un apmācības pārskata datiem ir bijis 10% (ES vidējais rādītājs 10,7% vecumā no 18 līdz 24 gadiem), kas ir progress kopš 2013. gada, kad tie bija 9,8% Latvijā, bet ES vidēji – 11, 9%. Ir ticis strādāts pie izglītības sistēmas modernizēšanas gan pēc Pasaules Bankas ieteikuma, mainot augstākās izglītības finansēšanas modeli, gan sākot īstenot skolu tīkla reformu un panākot vienošanos par jaunu pieeju satura mācīšanā gan bērnudārzos, gan skolās, kā arī īstenojot profesionālo skolu reformu.

Tomēr tieši izglītības joma iepriekš minēta kā tāda, kurā reforma seko reformai, tās ir smagnēji ieviešamas, jo, piemēram, augstākās izglītības jomā saskaras ar pašu augstskolu pretestību, reformas nav līdz galam pārdomātas un izdiskutētas, tās tiek īstenotas haotiski un steigā, nerada pēctecības un drošības sajūtu.

Pērn izglītības jomai pievērsās arī Latvijas Banka, kas atzīmēja, ka Latvijas izglītības sistēma šobrīd "ražo" viduvējības, nevis izcilības. Tikai pēdējos pāris gados sākts domāt par to, kā risināt "demogrāfiskās bedres" raisīto skolēnu un studentu skaita samazinājumu, kā padarīt pievilcīgas tā dēvētās STEM studiju programmas, tostarp, piesaistot investīcijas, jo darba devēji joprojām kā pieprasītākos min informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistus, piemēram, programmētājus, kā arī dažādas uzņēmuma darbības atbalsta profesiju speciālistus, piemēram, mārketinga, finanšu un grāmatvedības speciālistus. Ļoti maza aktivitāte arī bijusi novērojama jautājumos, kas skar mūžizglītību – šo jomu par problemātisku minējusi OECD – šis jautājums vairāk gan tikai vien garāmejot pieminēts politikas plānošanas dokumentos.

Kā norādījusi IZM, svarīga ir politiskā griba un šis pasūtījums, ko ministrija arī centīsies īstenot. Piemēram, arī šobrīd, lai gan ir panākta virkne vienošanos, nav skaidrības par to, vai jaunajā Saeimā un valdībā tās gūs atbalstu, lai gan solīts tas tiek.

Ko partijas sola izglītībai

Portāls "Delfi" pēc Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā publicētajām partiju 4000 zīmju programmām piedāvā uzzināt, ko partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, piedāvāja izglītības jomā darīt pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, un kāds ir to piedāvājums šogad.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Izglītība nav starp partijas prioritātēm.

13. Saeimas vēlēšanas 2018. gads:

- veidot augstākās izglītības eksporta centru un panākt, ka gadā tiek sagatavoti 3000 IKT speciālistu, piesaistot ārvalstu studentus;

- iestāties "par mūsdienu izglītības saturu un vidi, kuras centrā ir bērns";

- palielināt izglītības finansējumu ilgtermiņā līdz 6% no IKP;

- ieviest trilingvālu izglītību;

- celt skolotāja profesijas prestižu, autonomiju un darba samaksu.

12. Saeimas vēlēšanas 2014. gads:

13. Saeimas vēlēšanas 2018. gads:

- nodrošināt izglītības kvalitātes paaugstināšanu, "nodrošinot augsta līmeņa vidējās, augstākās un profesionālās izglītības, kā arī interešu izglītības iespējas skolas vecuma bērniem visā valsts teritorijā".

13. Saeimas vēlēšanas 2018. gads:

- apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu;

- pārņemt visas valsts skolas valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām;

- pārņemt valsts bērnudārzus valsts pārziņā, lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā.

12. Saeimas vēlēšanas 2014. gads:

– valsts izglītības iestādēs mācības notiek valsts valodā, mazākumtautību skolās papildus apgūstot savu valodu, kultūru un vēsturi;

– skolas ne tikai sniedz zināšanas un sagatavo profesijai, bet audzina valstiski atbildīgus pilsoņus,

– saglabāts lauku skolu tīkls;

– ikvienam Latvijas jaunietim plašas iespējas nodarboties ar sportu;

– deju svētki notiek rekonstruētā stadionā, kas piemērots arī augsta līmeņa sporta sacensību uzņemšanai;

– Latgalē visās skolās iespēja apgūt latgaliešu rakstu valodu.

13. Saeimas vēlēšanas 2018. gads:

- turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu;

- nodrošināt Satversmes vērtību ietveršanu jaunajā kompetenču izglītībā;

- izglītības politikas īstenošanā aktīvi iesaistīt biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām.

12. Saeimas vēlēšanas 2014. gads:

– izstrādāt augstākās izglītības finansējuma modeli, kas nodrošina brīvu piekļuvi izglītībai, vienlaikus veicinot augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju ES mērogā;

– koncentrēt finansējumu starptautiski konkurētspējīgu pētniecības iestāžu atbalstam;

– stiprināt profesionālās izglītības sistēmu, panākot darba tirgum nepieciešamu speciālistu sagatavošanu.

13. Saeimas vēlēšanas 2018. gads:

– nodrošināt sākumskolas un pamatskolas tuvu skolēnu mājām un kvalitatīvu 10.-12. klašu un profesionālo izglītību visā Latvijā;

– panākt, lai viena no Latvijas universitātēm iekļūtu starp 100 labākajām ES.

12. Saeimas vēlēšanas 2014. gadā partija nestartē.

13. Saeimas vēlēšanas 2018. gads:

– visiem ir pieejama laba izglītība vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā;

– gūst nākotnei svarīgākās kompetences un iemācās vismaz trīs valodas;

– par skolotājiem kļūst labākie, viņi ir meistarīgi, cienīti un pienācīgi novērtēti;

– pilnveidot skolu tīklu, celt skolotāju meistarību un atalgojumu, atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules un reformēt un koncentrēt zinātnisko darbību, trīskāršot tās finansējumu.

12. Saeimas vēlēšanas 2014. gads:

– nodrošinās to, lai valsts finansētajās mācību iestādēs no bērnudārza līdz vidusskolai mācību valoda ir valsts valoda;

– izglītības sistēmā nodrošinās darba devēju, nevis tikai darba ņēmēju gatavošanu.

13. Saeimas vēlēšanas 2018. gads:

– nodrošināt zinātnei finansējumu 1,5% apmērā no IKP;

– nodrošināt, ka valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda būs tikai valsts valoda;

– rast atbalstu "Letonikas" programmai un nodrošināt latgaliešu valodas un Latgales novadmācības pasniegšanu Latgales skolās;

– starptautisko mācībspēku piesaiste augstskolās;

– starptautiska līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju augstskolas izveidi.

12. Saeimas vēlēšanas 2014. gads:

- mazo lauku skolu saglabāšana, nodrošinot izglītību vismaz līdz 4. klasei ieskaitot, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai;

- skolu telpas vakaros – kā sabiedriskās dzīves un pieaugušo izglītības centri;

- darba vidē apgūta profesionālā izglītība, kas veicina labāku reģionālo resursu attīstību un sagatavo jaunos cilvēkus pilnvērtīgai dzīvei Latvijā;

- atbalsts mūžizglītības programmām, kas paver iespējas sabiedrības locekļiem izglītoties visas dzīves garumā, paaugstinot savu kvalifikāciju atbilstoši Latvijas darba tirgus prasībām.

13. Saeimas vēlēšanas 2018. gads:

- nodrošināt valsts reģionos kvalitatīvu, pieejamu un efektīvu izglītības sistēmu;

- nodrošināt pamatskolu tuvāk mājām, bet augstskolās nodrošināt pasaules līmeņa zināšanas;

- nodrošināt profesionālās izglītības ciešāku sasaisti ar darba tirgu.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Portāls "Delfi" un raidījuma vadītājs Jānis Domburs aicina arī lasītājus un skatītājus uzdot kandidātiem jautājumus vai rosināt tēmas, kas debatēs būtu apspriežamas. To iespējams darīt, sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv) vai šā raksta komentāros.

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.