Diskusijā piedalījās zinātkāres centru "Zili brīnumi" dibinātājs Aldis Kalniņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Siliņa, AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs, "Riga Business School" un RISEBA lektors Konstantīns Kuzikovs un Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane.
Optimizācija, reformas, algas
Runājot par skolu tīkla optimizāciju, Bergmane sacīja, ka laukos skolas tiešām tiek slēgtas. Bet "tas postulāts, ka tagad būs šie skolotāji brīvie, kuri tagad nāks un aizpildīs šīs vietas... Es pa šiem daudzajiem gadiem piedzīvoju pirmo gadījumu, kad man atnāca viena skolotāja no slēgtas lauku skolas. Kur tie skolotāji paliek?"
Viņa atzina, ka skolotājs viņas vadītajā skolā var saņemt ap 1000 eiro algu, taču slodze viņam ir liela un "tās ir 28 kontaktstundas", kā arī darbi, par ko tiek maksāts papildus – darbu labošana, sapulces un citi. Kalniņš gan skeptiski izteicās, "kas ir 100 eiro" un aicināja sarēķināt, cik "ir vajadzīgs dzīvošanai", lēšot, ka tie ir 3000 eiro mēnesī.
"Diemžēl pie skolotāju noslodzes, koncentrēties un atrast laiku iedziļināties kādā konkrētā kompetencē vai jomā... ar to es gribu teikt, ka mēs būtībā šobrīd esam apguvuši metodes, skolotāji mācās, kā strādāt savādāk. Bet šobrīd nav runa par saturu," aizsāktās reformas, pārejot uz jauno, kompetencēs balstīto mācīšanu, vērtēja Bergmane.
Runājot par satura reformu, Kalniņš sacīja: "Lielā reforma, es nezinu, tie ir 30 bērni klasē...", piebilstot, ka nezina, kā iespējams uzlabot esošo sistēmu. Iespējams, "blakus kāds jauns dārziņš ir jāstāda, jo vecais dārzs ir pilns ar vecām ābelēm," par reformām sacīja Kalniņš.
"Mans skolēns, kurš faktiski nebeidz vidusskolu, nav nokārtojis matemātiku (..) studē vienā no Latvijas augstskolām ar nesekmīgu atzīmi, bet viņam ir sertifikāts [par centralizēto eksāmenu]," gadījumu no savas pieredzes minēja Bergmane.
Savukārt Kuzikovs atzīmēja – kā augstskolas pasniedzējs viņš redz, ka viņam šobrīd gaidāmo reformu dēļ pēc iespējas vairāk kursi jālasa krieviski runājošiem studentiem no Vidusāzijas valstīm, no Armēnijas. Savukārt kā meitas tēvs, kura pirmdien uzsākusi mācības 4. klasē, viņš esot "šokā, jo es nesaprotu, kāpēc reforma sākas no vidus, pārejot uz mācībām tikai latviski. Kāpēc to nevarēja sākt no bērnudārza".
Jāmaina sistēma un draudošais skolotāju deficīts
Siliņa diskusijā sacīja, ka esošā apmācības sistēma ir jāmaina, savukārt Kalniņš viņas teikto papildināja, retoriski vaicājot, vai valsts būs gatava šādiem cilvēkiem. Tikmēr Bergmane atzīmēja, ka jaunā satura koncepcija ir virzīta uz to, lai varētu attīstīt skolēna kritisko domāšanu, bet Kalniņš interesējās, ja visi būs kritiski domājoši, kas tad notiks ar valsti. "Jautājums ir, ko nesīs šī izglītība, uz ko mēs ejam.
Savukārt Kuzikova skatījumā, problēma ir tāda, ka "mums būs pāris skolas, ģimnāzijas, kas būs super, un tad būs pārējās". "Par kādu modeli mēs varam runāt, ja krievu skolās pietrūkst latviešu valodas skolotāju. Un uz visām skolām gadā ir tikai viens fiziskas skolotājs," sacīja Kuzikovs.
"Jautājums ir par to, ka mūsu bērni paliks bez nākotnes, jo nebūs skolotāju," uzsvēra Kuzikovs.
Savukārt Kalniņs pauda viedokli, ka nākotnē "ripa būs" tālmācības lauciņā. Sanāks kopā ģimenes, noalgos pedagogu, gan par saviem līdzekļiem, un tad parādīsies pedagogu konkurence, savu nākotnes vīziju ieskicēja Kalniņš.
Nauda dzelžos un nesekmīgs skolēns iestājas augstskolā
Vērtējot augstāko izglītību, Siliņa sacīja, ka "mums daudz naudas ir ieguldīts dzelžos, bet tā, kas mums katastrofāli trūkst, ir cilvēkresursi". Viņa pauda viedokli, ka augstskolu skaits ir pārāk liels un arī augstākajā izglītībā ir "jāfokusējas ir uz rezultātu un uz kvalitāti".
Siliņa atzina, ka augstākā izglītība ir tā lieta, "ko mēs varam eksportēt". Bet šajā sistēmā "mums ir jāļauj ienākt cilvēkiem no ārpuses". Arī Kalniņš pauda viedokli, ka "ir jāņem atkal pasaules labākos uz šejieni un lai viņi māca," taču šo iniciatīvu klātesošie vērtēja skeptiski, sakot, ka par esošajām algām neviens pasniedzējs neiemācīsies latviski.
Savukārt Bergmane pastāstīja, ka labākie Teikas vidusskolas skolēni brauc uz ārzemēm studēt, sakot, ka tā ir Latvijas augstskolu piedāvātā studiju kvalitāte, kas viņus neapmierina.
"Neapmierina studiju saturs, programmu saturs. Protams, arī augstskolas darba metodes. Brauc uz Angliju, Dāniju, ASV studēt. Viņi iestājas augstskolās tur. Otrs – ar augstskolu skaitu un studējošo vietām nu, piedodiet, mīļie, kaut kas nav kārtībā tur," sacīja direktore.
Bergmane uzsvēra, ka viņa no valsts sagaida lielus ieguldījumus pedagogā – gan atalgojuma ziņā, gan profesionālās pilnveides jomā.
Pēcpusdienā uz aktuālajiem jautājumiem tiešraidē atbildes meklēja 13. Saeimas deputāta amata kandidāti – Evija Papule (S), Arvīds Barševskis (ZZS), Atis Zakatistovs (KPV LV), Ritvars Jansons (NA), Kārlis Šadurskis (JV), Juris Pūce (A/P), Dagmāra Beitnere le Galla (JKP) un Varis Krūmiņš (LRA).
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
