'Par ko balsot?' Kandidātu debates par Latvijas aizsardzību. Pilns ieraksts  (50)

Topošie un esošie politiķi klāstīja savas domas, strīdējās par līdzšinējo valsts budžeta izlietojumu, aizstāvēja savu partiju ieceres valsts aizsardzības jomā, prognozēja iespējamos Latvijas ienaidniekus un apdraudējumu, kā arī pauda savu redzējumu par turpmāko rīcību informatīvā kara apstākļos.

Piemēram, Staķis uzsvēra, ka jārīkojas vēl aktīvāk un vienkārši jāslēdz Krievijas propagandas TV kanāli. Viņam gan oponēja Rublovskis, norādot, "kad ir izdevīgi, mēs runājam par demokrātiskām vērtībām, kad ne – slēdzam ciet kanālus. Sāksies ar vienu laikrakstu, tad diviem, tad jebkuru, kas nepatiks aizslēgsiet ciet". Tikmēr Bašķis pauda pārliecību ka cilvēkiem jārada lielāka pārliecība, ka mūsu valsts ir aizsargāta, bet Bergmanis viņu "pavilka uz zoba", ka viņš pats ir upuris informatīvajā karā, jo runājot par dārgiem helikopteriem, vecu tehniku, salūzušām sapieru lāpstiņām.

Politiķi arī klāstīja savas domas par NATO karaspēka vēl lielāku klātbūtni Latvijā, daudziem paužot pārliecību, ka tā ir tikai jāpalielina.

Debatēs par līdzšinējo budžeta izlietojumu Zakatistovs pauda pārliecību, ka Aizsardzības ministrija nebija gatava šādam lielam līdzekļu pieaugumam, kā rezultātā radīta arī greizsirdība visā valsts aprātā. Viņa partija paredz pārmaiņas valsts pārvaldes struktūrā, ieviešot sekretariātus un atbildīgos par konkrētiem jautājumiem. Savukārt Mūrniece oponēja, uzsverot, ka nauda līdz šim tērēta diezgan labi un lietderīgi, kā piemēru minot Ādažu poligonu, kurš esot pārvērties līdz nepazīšanai. Viņu gan papildināja Ruks, uzsverot, ka nozares finansējums gan būtu jāplāno ilgtermiņā. Arī drošības iestādes viņa ieskatā strādājot labi, lai gan parlamentārā uzraudzība varētu būt labāka.

Karstas debates izcēlās par to, cik liels būtu vēlamais zemessargu skaits, ko Latvijai būtu nepieciešams panākt. Bergmanis uzsvēra, ka pēc trim gadiem valsts virzās uz mērķi – 12 000 zemessargu, tomēr to būšot ļoti grūti sasnigt. Citi kandidāti viņam gan oponēja un pauda pārliecību, ka piecos gados Latvija varot sasniegt pat 20 000 zemessargus. Visus gan uz brīdi ar repliku "atvēsināja" Bašķis norādot – "plānot 20 000 zemessargus ir tik pat neētiski, kā likt sievietēm dzemdēt."

Taujāti par savu redzējumu kiberdrošības jomā, vairāki politiķi uzsvēra, ka ir jāuzlabo valsts pārvaldes sistēmu aizsardzība, jāvelta papildu resursi un tam jābūt primārajai lietai, par ko Domburs gan ironizēja – kur tad politiķu vīzijās palikuši mediji, par piemēru minot neseno kiberuzbrukumu portālam "Delfi".

Tāpat debatēs par valsts aizsardzības stratēģiju neatbildēts palika Zakatistova jautājums, vai klātesošajiem un valstij ir skaidrība, kā jārīkojas, ja "500 vjetnamieši stāv pie robežas, Pakistānā nolaupa autobusu ar latviešu tūristiem, ir kāda sērga, vai plīst dambis."

Jau ziņots, ka trešdienas rītā studijā viesojās režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Māra Ķimele, rezerves kapteinis, bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, kā arī žurnālists un zemessargs Atis Klimovičs.

Portāls "Delfi" jau vairākkārt ziņojis, ka kopš Ukrainas konflikta sākuma Latvijas aizsardzības budžets piedzīvojis strauju kāpumu: salīdzinot ar gadiem pēc finanšu krīzes, šogad tas ir gandrīz trīs reizes lielāks, pirmo reizi sasniedzot mērķi – 2% no iekšzemes kopprodukta.

2018. gadā lielākais pieaugums vērojams tieši investīciju sadaļā, kas no ministrijas izdalītajām galvenajām sadaļām veido lielāko īpatsvaru. No izdevumu pozīcijām lielākā ir "Spēju attīstības projekti", ko ministrija zemāk redzamajā grafikā skaidro detalizētāk. 2018. gadā šajā sadaļā, kas ietver arī 46,8 miljonus eiro mehanizācijas projekta turpināšanai, paredzēti 220,27 miljoni eiro. Pērn šīs sadaļas budžets bija 156,55 miljoni eiro.

NBS vienību atlīdzībai finansējums no pērn atvēlētajiem 126,16 miljoniem eiro šogad pieauga līdz 140,73 miljoniem eiro. 54 infrastruktūrai un objektu uzturēšanai paredzētie miljoni ietver Ādažu bāzes attīstību, Zemessardzes bataljonu bāžu un mācību infrastruktūras projektus, kā arī NBS objektu apsaimniekošanu, portālam "Delfi" iepriekš skaidroja ministrijā.

Mehanizācija, pašgājējhaubices un pretgaisa aizsardzība

NBS attīstības plāns nav publiski pieejams dokuments, tomēr ministrija paudusi, ka vidējā termiņā tas paredz 20% aizsardzības budžeta novirzīt ekipējuma iegādei, bet 8% – infrastruktūras attīstībai. Par NBS prioritāri attīstāmajām spējām noteikta agrā brīdināšana, gaisa telpas novērošana, pretgaisa aizsardzība, mobilitātes un pretmobilitātes spējas, sauszemes kaujas spējas un uzņemošās valsts atbalsts.

Viens no lielākajiem armijas pirkumiem un projektiem ir Sauszemes spēku mehanizācija. Saskaņā ar ministrijas publiskoto informāciju tās īstenošanai no 2012. līdz 2022. gadam kopumā paredzēti 260,7 miljoni eiro. No Lielbritānijas Latvija iepērk mazlietotu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehniku. Latvija no Lielbritānijas saņēmusi 64 šādas mašīnas, tomēr to iegāde nav vienīgie izdevumi, jo tehnika tiek aprīkota ar atbilstošiem sakaru līdzekļiem, ieročiem, tāpat nepieciešams nodrošinājuma transports, munīcija un personāla apmācība.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.