'Skatīties uz ko likt akcentus un neko nebremzēt' – diskusija par lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību  (17)

"Vajag skatīties, uz ko likt akcentus un neko nebremzēt. Kas ir labi attīstījies, lai tas ir tajā līmenī un turpina veiksmīgi strādāt. Bet, uz ko vajadzētu likt akcentus, mūsuprāt, lai varētu saražot vairāk produkcijas uz vienu hektāru un veidot lielāku pievienoto vērtību," teica Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošais pētnieks Aleksejs Nipers.

Viņam gan nepiekrita biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, sakot, ka produkcijas apjoma palielināšana uz hektāru nav laba ilgtermiņa pieeja, jo tādējādi var gadīties, ka saražoto nav kur realizēt.

Kā vienu no lielākajām problēmām Latvijas lauksaimniecībā raidījuma viesi minēja finansējuma sadali valsts līmenī, proti, lielāku atbalstu saņemt tās nozares, kurām ir spēcīgāks lobijs. Uz to norādīja Norkārklis un viņam piekrita arī aktieris un augļkopis Gatis Gāga. "Nākas saskarties ar varbūt nevienlīdzīgu un ne pārāk taisnīgu līdzekļu pārdali,'' teica Gāga.

Savukārt Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža gan oponēja sakot, ka pie finansējuma tiek tie, kuri aktīvi un kvalitatīvi raksta pieteikuma projektus un graudaudzētāji to darot aktīvi.

Norkārklis pastāstīja, ka Latvijā, sadalot finansējumu, nozares tiek nostādītas pret nozarēm, kā arī reģioni pret reģioniem, proti, Zemgalē lauksaimnieks platību maksājumos saņem 1500 eiro par hektāru, kamēr Alūksnes puses zemnieks vien 600 eiro par hektāru.

Savukārt Gāga, runājot par finansējumu, norādīja, ka būtu nepieciešams ''samazināt lielajām un palielināt mazajām, jo tas vairs nav nevienam noslēpums, ka tā summa, ko saņem lielie gan par kompensācijām dažāda veida, gan platību maksājumos, tās summas ir astronomiskas salīdzinājumā ar to, ko saņem viens augļkopis''.

Studijas viesi arī sprieda, vai nepieciešams cīnīties par Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu izlīdzināšanu, proti, lai Latvija saņemtu tik pat daudz, ka lielākās ES ekonomikas. Kā norādīja Nipers, mākslīgi izveidotas priekšrocības paredz, ka, piemēram, Īrijā identiska darba darītājiem var samaksāt vairāk. Viņaprāt nepieciešams panākt, ka tirgus ir ar līdzīgu attieksmi visās ES valstīs.

Studijas viesi atzina, ka smags izaicinājums ir darbaspēks, proti, ir nepieciešami cilvēki, kuri Latvijā būtu gatavi strādāt zemākā līmeņa darbus. "Tā kā ārzemēs latvieši dara melno darbu, mums vajag kādu, kurš dara melno darbu Latvijā," teica Ruža un viņam piekrita arī Norkārklis, sakot, ka darbaspēka trūkums šobrīd ir lielākā Latvijas tautsaimniecības problēma. ''Gatavojam paši sev augsto līmeni un ļaujam nākt iekšā tiem, kas dara melno darbu,'' runājot par darbaspēka nākotni, sprieda Ruža.

Tāpat "Latraps" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pēc diviem visai sarežģītiem gadiem, Latvijas lauksaimniekiem, visticamāk, būs nepieciešamas ārvalstu investīcijas.

Studijas viesi bija vienisprātis, ka ārvalstu investori mēdz būt dažādi – gan tādi, kuri Latvijā ienāk ar vēlmi gūt maksimāli lielu peļņu ar jebkādiem līdzekļiem, gan tādi, kuri nāk ar ilgtspējīgu stratēģiju.

Vēl viens būtisks raidījuma temats bija bioekonomika. Tā kā Latvija šobrīd vēl tikai strādā pie savas bioekonomikas attīstības stratēģijas, esam iepalikuši Skandināviem, teica Norkārklis, līdz ar to jautājums, viņaprāt, ir – kā bioekonomika Latvijā tiks definēta un kādas nozares tajā ietilps.

Ruža gan steidzās piebilst, ka biokenomika ir investīcijas prasoša nozare: "Mums zinātnē nav naudas. Tur nav naudas. Līdz ar to mēs varam sapņot par bioekonomiku un inovācijām. Fantastiski ir, ka kāds rada kaut ko ar to, kas mums ir."

Pulksten 15 par jomas aktuālajiem jautājumiem spriedīs Jānis Tutins (S), Jānis Dūklavs (ZZS), Didzis Šmits (KPV LV), Jānis Grasbergs (NA), Ansis Saliņš (JV), Ilmārs Dūrītis (A/P), Gatis Eglītis (JKP), Viesturs Reinfelds (LRA).

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu, diskusiju un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.