'Par ko balsot?' Kandidāti atbild par lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Pilns ieraksts  (69)

Politiķi studijā sprieda par atbalstu dažādām lauksaimniecības nozarēm, kā arī nepieciešamību panākt Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Tāpat raidījuma viesi diskutēja par bioloģisko saimniekošanu, strīdējās par darbaspēka trūkuma problēmas risināšanu lauksaimniecībā, pārtikas kvalitāti un tās kontrolējošā dienesta darbu.

Lai gan politiķi uzsvēra, ka nepieciešams atbalstīt mazos un vidējos lauksaimniekus, izpratne par to, cik liela ir maza, vidēja vai liela saimniecība, partijām ir atšķirīga. Piemēram, Tutins pauda, ka maza saimniecība ir līdz 10 hektāriem, savukārt Dūrītis norādīja, ka viņa partijas izpratnē mazā saimniecība ir ar platību līdz 50 hektāriem, vidējā ar platību no 50 līdz 200 hektāriem, bet par lielu saimniecību uzskatāma tāda, kuras rīcībā ir vairāk nekā 200 hektāru zemes. Turpretim Eglītis norādīja, ka par lielām viņa partijas ieskatā uzskatāmas saimniecības, kas darbojas vairāk nekā 300 hektāru lielā platībā, viņš gan piebilda, ka "mūsu cipari ir diskutējami".

Diskutējot par finansiālo atbalstu mazajām un vidējām saimniecībām, vairāki politiķi kā iespējamo risinājumi minēja platību maksājumu ierobežošanu, nosakot "griestus" summai, ko var saņemt viena saimniecība. "Līdzšinējā atbalsta politika nav bijusi īsti pareiza un taisnīga, jo 80% tiešmaksājumu aizgājuši 20% saimniecību,'' teica Dūrītis, skaidrojot, ka nepieciešams ''atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, protams, arī lielās, bet tas svaru kauss ir jāpārvirza".

Savukārt Grasbergs norādīja, ka dalījums mazās, vidējās un lielās saimniecībās "ir muļķīgs" un būtu nepieciešams atbalsta instrumentu piešķiršanu vērtēt atkarībā no tā, kas tiek audzēts.

Studijas viesi diskutēja arī par bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu Latvijā un to, kā šo lauksaimniecības virzienu stiprināt. Lielākā daļa deputāta amata kandidātu sprieda, ka nepieciešams panākt, lai valsts un pašvaldību iestādes iepērk vairāk vietējās produkcijas, tostarp bioloģisko pārtiku.

Gan NA, gan JV pārstāvji minēja, ka būtu nepieciešams palīdzēt ne vien tiem saimniekiem, kuri audzē savu produkciju bioloģiski, bet arī pārstrādes uzņēmumiem. Proti, atbalstīt speciāli bioloģisko produktu ražošanai nepieciešamās pārstrādes līnijas, lai bioloģiski izaudzēto varētu atbilstoši pārstrādāt un nogādāt kā bioloģisku produktu arī līdz veikala plauktam.

Spriežot par Latvijas lauksaimniecības produkcijas potenciālu eksporta tirgos, lielākā daļa studijas viesu pauda pārliecību, ka Latvijai vēl ir gana daudz potenciāla eksporta tirgos un to nepieciešams izmantot. "Domāju, ka visas nozares var konkurēt," par Latvijas lauksaimnieku izredzēm ārvalstu tirgos lēsa Dūklavs.

"No skandināvu partneriem redzam, ka mēs varam būt skandināvu klēts,'' raidījumā teica Šmits, skaidrojot, ka ziemeļu kaimiņi esot noticējuši – Latvijā tiek ražota droša pārtika. Viņš gan arī norādīja, ka mūsu ražojumi patērētājiem ārvalstīs mēdz nebūt saprotami, tādēļ ''mūsu izredzes pārdot eksportā ir lielveikalu preču zīmes.''

Kā vēl vienu būtisku problēmu uz diskusiju sanākušie deputāta amata kandidāti minēja darbaspēka trūkumu. Te gan studijas viesu domas dalījās, kamēr NA pārstāvis norādīja, ka "esam pret laišanu iekšā, iebilstam, jo nebrauks jau tie labie, viņi aizbrauks uz Somiju un Īriju", tikmēr ZZS pārstāvis apgalvoja, ka "500, 600 sezonas strādnieku te neko nedegradēs".

Runājot par pārtikas produktu kvalitāti un tās kontroli Latvijā, gandrīz visi raidījuma viesi uzteica Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbu. Eglītis gan vēl piebilda, ka PVD ''varētu vairāk palīdzēt uzņēmējiem'' un tos konsultēt. Savukārt Dūrītis meta akmeni PVD lauciņā, sakot, ka iestāde ir ''diezgan novājināta'' un ''daudzi lēmumi profesionāli tiek pieņemti politiski''.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu, diskusiju un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.