'Par ko balsot?' Gadiem apspriestās, bet nerealizētās pašvaldību reformas un dzīve reģionos  (34)

No rīta studijā par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām spriedīs ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš ir autors pētījumam par optimālā skolu tīkla modeļa izveidi Latvijā, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis un ornitologs Jānis Ķuze, Valsts kontroles pārstāve, pašvaldību eksperte un ekonomikas zinātņu doktore Inga Vilka, kā arī dokumentālo filmu režisors Ivars Zviedris.

Savukārt pēcpusdienā uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēs Inga Goldberga (S), Edgars Tavars (ZZS), Ralfs Nemiro (KPV LV), Jānis Eglīts (NA), Raimonds Čudars (JV), Mārtiņš Bondars (A/P), Jānis Bordāns (JKP) un Nellija Kleinberga (LRA).

Tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) šo amatu ieņem kopš 2014. gada novembra. Oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Gerhards nekandidēs, bet viņa vietā diskutēt par nozari partija deleģējusi ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti.

Laimdotas Straujumas otrās valdības veidošanā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vēlējās vadīt Zaļo un Zemnieku savienība, jo tai "ir lielākā pārstāvniecība pašvaldībās", taču partija beigās piekāpās, jo neprognozēja valdībai ilgu mūžu. Māra Kučinska valdībā ministriju vadīt vēlējās arī "Vienotība", taču Gerhards saglabāja ministra portfeli.

Kopš 26 rajonu un 522 vietējo pašvaldību vietā administratīvi teritoriālās reformas ceļā ieguvām deviņas republikas pilsētas un 110 novadus ir pagājuši gandrīz 10 gadi, taču tālāki būtiski soļi vietvaru reorganizēšanā nav sperti. Jau 2013. gadā pati ministrija secināja, ka pašvaldībās krasi atšķiras iedzīvotāju skaits, platība, ieņēmumi, Eiropas Savienības līdzekļu apguve un spēja nodrošināt publiskos pakalpojumus. Šobrīd gandrīz puse no administratīvajām teritorijām neatbilst likumā noteiktajiem teritoriju izveides kritērijiem. Bet pašvaldību izlīdzināšanas fondā šogad "donores" ir vien 15 pašvaldības, pārējās naudu saņem.

Gerharda varas laikā kļuvis skaidrs, ka pašvaldību skaitu Latvijā nesamazinās. Tā vietā aktualizēta ideja par sadarbības teritoriju veidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Šī vīzija ierakstīta arī premjera Kučinska valdības deklarācijā, kur sadarbības teritorijām piedēvēta spēja "vairot ekonomiskās attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī radīt ekonomiskās sviras brīvprātīgai pašvaldību sadarbībai."

2016. gadā ministrija sāka konsultācijas ar pašvaldībām. Vairums pašvaldību neiebilda sadarbības teritoriju veidošanai. Daļa vietvaru saskatīja slēptu administratīvi teritoriālās reforma otro kārtu. Pret sadarbības teritorijām nostājas Latvijas Pašvaldību savienība. Arī koalīcija nav vienisprātis, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim aicinot ministriju "likties mierā", jo tās pašvaldības, "kuras gribēs, pašas tiksies un sadarbosies bez jebkādas piespiešanas".

Pērn augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredzēja 29 sadarbības teritoriju veidošanu. Šā gada janvārī likumprojekts atbalstu guva arī Ministru kabineta komitejā. Aprīlī laikraksts "Diena" ziņoja, ka pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienību ministrija nolēmusi reformu atlikt. Gerhards drīz vien iebilda, ka nekas nav atlikts – tūdaļ likumprojekts atkal nonāks valdībā. Taču ir pagājis gandrīz pusgads, kā laikā tas nav noticis. Visticamāk, ka šis uzdevums nonāks nākamās valdības darbakārtībā, tāpēc būtisks ir deputāta amata kandidātu redzējums par novadu sadarbības nākotni.

Pēc diskusijām visas nakts garumā Rīgas domē šā gada 1. marts iesākās ar grozījumu pieņemšanu pašvaldības nolikumā, kas turpmāk liedza deputātiem sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem. Iepriekš šāda "kvota" nebija spēkā, tāpēc 2018. gada Rīgas pašvaldības budžeta pieņemšanas sēde ieilga trīs dienas, opozicionāriem galvaspilsētas "galvenajai grāmatvedei" Ilgai Tiknusei uzdodot vairākus simtus jautājumu.

Gerhards vairākkārt draudēja Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S), ka pieņemtos grozījumus atcels, jo tie "liedz opozīcijas deputātiem pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā". Domstarpības parādījās arī domes koalīcijā, citām frakcijām mudinot kolēģus no Nacionālās apvienības izdarīt spiedienu uz ministru. Marta beigās Gerhards izdeva rīkojumu, kas apturēja trīs jautājumu grožus Rīgas domē. Ministrs arīdzan ieinteresējās par citu pašvaldību demokrātijas īstenošanas praksi, vēlāk konstatējot, ka deputātu tiesības līdzīgā manierē ierobežo sešās pašvaldībās.

Ušakova vadītā dome vairījās no konflikta nonākšanas Satversmes tiesā, tāpēc ministra rīkojumus "apgāja" ar apstrīdēto nolikuma punktu svītrošanu, bet to vietā pieņemot citas "kvotas". Aprīlī Rīgas domē pieņemtais 20 minūšu taujāšanas ierobežojums katram domniekam par vienu lēmumprojektu ir spēkā arī šobrīd, opozīcijas deputātiem regulāri šo laiku izsmeļot.

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Gerhards noraidīja pārmetumus, ka par pašvaldību darbu viņš ieinteresējies vien pēc trim amatā pavadītiem gadiem, sakot, ka ministrija tos vērtējusi. Viņš arīdzan solīja Domburam, ka vēlāk par šo tēmu ir gatavs diskutēt padziļināti.

Drošāka konfliktā ar Gerhardu bija Salaspils novada dome, kura ar ministru strīdējās par komiteju veidošanas praksi pašvaldībā. Proti, ministra ieskatā, domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (JV) neievēroja proporcionālu partiju pārstāvniecību komisijās. Gerhards izdeva rīkojumu, kas apturēja domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidošanu, bet Čudars vērsās Satversmes tiesā.

Tiesā uzvarēja Salaspils dome. Satversmes tiesa secināja, ka ministram ir tiesības apturēt pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas, taču nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus – administratīvos aktus un individuālus pārvaldes lēmumus, kā arī pašvaldības politiskus lēmumus. Tiesa pārbaudīja, vai Gerhards bija tiesisks izdot rīkojumus, nevis paša rīkojuma pamatotību.

Pēc Satversmes tiesas sprieduma Gerhards atsauca vēl vairākus rīkojumus, ar kuriem iepriekš atcēla citu pašvaldību domju lēmumus pat pastāvīgo komiteju izveidošanu. Savukārt neapmierinātos domniekus, tostarp no Rīgas domes, pretenziju gadījumā aicināja cīnīties administratīvajā tiesā. Gan Čudars, gan Rīgas domnieki Bordāns un Bondars, gan ministrijas parlamentārais sekretārs Eglīts piedalīsies raidījumā "Par ko balsot?", tāpēc būtiski noskaidrot viņu un pārējo diskusijas dalībnieku skatījumu par dažādām demokrātijas izpausmēm pašvaldībās un, kā nedot vietvarām pārlieku lielu patvaļu.

Tikmēr lēmējvara šī sasaukuma laikā vēl nav galīgajā lasījumā devusi pašvaldību iedzīvotājiem iespēju pulcēties vietējos referendumos. Pēc vairāk nekā 10 gadu diskusijām likumprojekts ir gatavs trešajam lasījumam. Tas paredz iespēju rīkot konsultatīvos un lemjošos pašvaldību referendumus, tostarp dodot iedzīvotājiem iespēju atlaist no darba vietējo pašvaldību. Ja šī Saeima nepagūs par to nobalsot galīgajā lasījumā, tad likumprojekts varēs nonākt pie nākamā sasaukuma. Tāpēc būtisks ir nākamo deputātu redzējums par vietējo referendumu nepieciešamību.

Diskusijas vērts ir jautājums par to, kurš vainojams mājas–kuģa skandālā. 2011. gada nogalē Pāvilostā jūras krastā uzbūvētais objekts Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistrā fiksēts kā "būvniecībā esošs pontons". 2018. gada sākumā mediji un valsts iestādes sāka pētīt, kā uzņēmējam Argodam Lūsiņam, vienam no bagātākajiem Latvijas cilvēkiem, izdevis tauvas joslā netraucēti uzcelt šādu privātīpašumu. Pāvilostas pašvaldība skaidroja, ka uzņēmējam tiesas ceļā izdevies pierādīt, ka uzceltais objekts nav māja, bet gan ir kuģis, kas nesen aizvilkts tālāk no kāpām. Pašvaldība plašāk situāciju atsakās skaidrot, Valsts zemes dienests neinformē, uz kādas zemes īsti māja–kuģis atradusies, bet varbūt jāpieņem likuma grozījumi, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos?

Ieceri ieviest dzērienu iepakojumu obligāto depozīta sistēmu valdība atbalstīja jau 2013. gadā, taču Saeimā nekāda likumprojekta virzība nenotika. 2015. gada aprīlī, kad Gerhards amatā bija jau gandrīz pusgadu, viņa vadītā ministrija lēma depozīta sistēmas attīstīšanai pieejamos līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem novirzīt dalītās atkritumu šķirošanas sistēmas attīstīšanai. Pērnā gada izskaņā Gerhards vēlreiz prezentēja depozīta sistēmas ieviešanas plānu, kas izmaksās ap 30 miljoniem eiro. Patērētājiem tas nozīmēs, ka par iegādātajiem dzērieniem nāksies samaksāt nelielu depozīta maksu, ko varēs atgūt, izlietoto iepakojumu atgriežot ražotājiem.

Lai gan 85% sabiedrības uzskata, ka depozīta sistēma ir nepieciešama, tai iebilst vairāki uzņēmēju vides pārstāvji un Zemkopības ministrija, kuras vadītāja Jāņa Dūklava (ZZS) citāts, ka pa ministrijas logu viņš izmētātas pudeles neredz, sabiedrībā jau ir folklorizējies. Šobrīd ministrija mēģina saskaņot ar depozīta sistēmu saistītos likumprojektus.

Uz kopējā Eiropas Savienības fonda Latvija mēslo maz, 2014. gadā katram iedzīvotājam radot 1315 kilogramus atkritumu gada laikā – gandrīz četras reizes mazāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Vienlaikus aptaujas atklāj, ka atkritumus šķiro vien aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. No ik gadu aptuveni 745,7 tūkstošiem radīto sadzīves atkritumu tonnu iedzīvotāji sašķiro vien aptuveni piekto daļu. Atkritumu poligons "Getliņi", kur nonāk visi Rīgas un vairums Pierīgas atkritumu, jau brīdinājis, ka mēslošanas tempam nekrītoties, pēc pieciem gadiem jaunai drazai vietas nebūs. Tāpēc deputāta amata kandidātiem jāatbild, kā efektīvāku padarīt atkritumu apsaimniekošanu Latvijā, ko iesākt ar nolietoto automašīnu riepu kalniem, kā arī vai nepieciešams sekot Igaunijas un Lietuvas piemēram un ieviest depozīta sistēmu.

Nākamajiem deputātiem arīdzan būs jālauza galvas, meklējot veidu, kā un vai atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, ņemot vērā, ka šīs nozares reputāciju sabiedrībā ietekmējis skandāls ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām. Ministrijas pārziņā ir arī e–pārvaldes ieviešana, kas, piemēram, "Latvijas mobilā telefona" (LMT) vadītāja Jura Bindes ieskatā līdz šim ir izpaudusies vien kā papīru dokumentu pārveidošana papīru formātā. Savukārt IT nozare, kurā Latvijā vērojams darbinieku trūkums, aprēķinājusi – ja visi Latvijas bezdarbnieki kļūtu par IT speciālistiem, tiem darba vietas atrastos. Ministrija arīdzan pārraudzīja e–veselības projektu.

Liels atspaids līdz šim arīdzan bijis Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums dažādiem Latvijas reģionos īstenotiem projektiem. No kopējā 4,41 miljarda eiro finansējuma 2014. – 2020. gada plānošanas periodā 14% aizgājuši Vides aizsardzībai un resursu izmantošanas efektivitātes veicināšanai, bet vēl 4% – IKT pieejamības, e–pārvaldes un pakalpojumu sniegšanai. Paredzams, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai pieejamais fondu finansējums var sarukt pat par 30%, tāpēc būtiski, kā nākamie deputāti bez Eiropas Savienības atbalsta redz Latvijas reģionu attīstīšanu. Vienlaikus Eiropas Savienība nākamajā fondu plānošanas periodā lielu uzsvaru liks uz klimata aizsardzības aktivitātēm. Kā Latvija var iesaistīties cīņā ar globālo sasilšanu?

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.