'Par ko balsot?' Diskusija par romantizētajiem laukiem un muižu laiku pārvaldi. Pilns ieraksts  (42)

Studijā par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām sprieda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš ir autors pētījumam par optimālā skolu tīkla modeļa izveidi Latvijā, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis un ornitologs Jānis Ķuze, Valsts kontroles pārstāve, pašvaldību eksperte un ekonomikas zinātņu doktore Inga Vilka, kā arī dokumentālo filmu režisors Ivars Zviedris.

Diskusijas sākumā Domburs ar viesiem pievērsās stratēģijām un programmām, kurās ieskicēts valstiskais rāmis vides un reģionālajām problēmām.

Ķuze uzslavēja Latvijas ierēdņu spēju rakstīt lielus stratēģijas dokumentus, taču pēla tālāko rīcību šo programmu realizēšanā. Šādam skatījumam piekrita arī pārējie diskusijas dalībnieki.

"Lielais dokuments ir nedaudz nolikts malā. Uzmanību pievērš tam, kam tuvojas termiņu beigas. Arī reģionālajā attīstībā pagaidām nav gaidīto sasniegumu. Mums jāņem vērā, ka strauji mainās situācija un apstākļi, tostarp filozofija. Ir pagājis laiks kopš sākām runāt par reģionālo reformu. Bija problēma, ka nebija sabalansēts valsts institūciju teritoriālais dalījums. Šobrīd risinājumi dažādām problēmām var būt specifiskāki. Nevis meklēt vienu dalījumu visām funkcijām, bet meklējam konkrētākus risinājumus," teica pašvaldību lietu eksperte Vilka.

Arī režisors Zviedris pievienojās kritikai par dokumentu likteni. Viņš atklāja, ka piedalījies koncepcijas izstrādē Nacionālajā elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padomē, kas vēlāk "staigājusi pa gaiteņiem". Viņa ieskatā neslikts variants būtu normatīvo dokumentu vienkāršošana, lai ikvienam iedzīvotājam jebkurā valsts novadā būtu saprotama valsts nostāja par konkrētās vietas nākotni.

Ekonomģeogrāfs Turlajs Latvijas veiksmi dokumentu iedzīvināšanā raksturoja kā "trīs soļus uz priekšu un divus atpakaļ". "Visiem ir saprotams, kas jādara. Bet tad sākas skaņošana ar pašvaldībām, partneriem un arodbiedrībām, kad speram divus soļus atpakaļ.

Mums ir pārmērīga lauku romantizācija. Liela daļa partiju uztur mītu, ka varēs naturālās saimniecībās turpināt piekopt tradicionālo dzīvesveidu," politiķu uzburto lauku dzīves idilli kritizēja Turlajs.

Lauku romantizēšana notiek tāpēc, ka ierēdņi un sabiedrība neapzinās patieso situāciju Latvijas reģionos, vērtēja Vilka. "Jāliek kopā, cik izmaksā, piemēram, skolu uzturēšana un pašvaldībai pieejamie līdzekļi. Romantika veidojas tāpēc, ka nav informācija," teica Valsts kontroles darbiniece.

Zviedrim simpātiska šķistu versija veidot laukos tūrisma objektus, ko piedāvāt tūristiem, kas vēlas pabūt nekurienes vidū.

Studijas viesi pārcilāja tēmu par administratīvi teritoriālo reformu. Ekonomģeogrāfs Turlajs vērtēja, ka 29 nacionālo un reģionālo attīstības centru ieviešana nav peļama versija, jo nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotāju pakalpojumus 40 minūšu sasniedzamības rādiusā ap dzīvesvietu.

Vilka iebilda, ka no pašvaldību skaita maiņas vien jēgas nebūs. "Pašvaldībām jākļūst efektīvākām. Tas jādara gan vietējiem vēlētājiem, kļūstot prasīgākiem, zinošākiem, informētākiem, gan valstij, kas var izveidot rāmi ar prasībām. Mazām pašvaldībām pastāvēt šobrīd ir grūti. No tām nevajag prasīt to pašu, ko no lielajām pašvaldībām," pauda Vilka.

Turlajs salīdzināja Balvu un Smiltenes novadus. "Abās ir ap 12 tūkstošiem iedzīvotāju. Smiltenei pievienotā vērtībā ir četras reizes lielāka nekā Balvos. Viena vara domā par investīcijām, uzņēmēju piesaistīšanu. Smiltenē ir viena vidusskola, Balvos ir četras. Balvi turpina dzīvot romantizēto dzīvi. Valsts pieļauj tās turpināšanu," atšķirību starp diviem novadiem aprakstīja Turlajs.

Diskusijas laikā Turlajs un Ķuze ķīvējās par valsts atbalstu lielajiem lauksaimniekiem un mazajiem saimniekiem.

"Vairs nav vajadzīgs tāds cilvēku skaits kā kādreiz, lai uzturētu lielu lauksaimniecību. Mazās un vidējās saimniecības uztur laukus tādus, lai cilvēkiem tur būtu patīkami dzīvot. Jautājums, vai sabiedriskie līdzekļi jānovirza biznesa uzturēšanai vai sabiedriskajam labumam. Atbildot uz Dombura jautājumu, vai "māja–kuģis" ir acij tīkams objekts, ko ieraudzīt kāpās, Ķuze atbildēja noraidoši.

Turlajs iebilda Ķuzes teiktajam par mazo un vidējo lauksaimnieku interešu nostādīšanu par prioritāti, jo jānodala ražotāji, kas ražo savam pašpatēriņam un tiem, kas ražo arī tirgum.

Ķuze pauda, ka, lai gan Latvijai nevajag pārvērsties par dabas rezervātu, kopējā statistika mums nav glaimojoša. "Par mums mazāk "Natura" platību ir tikai Lielbritānijā. Daudzas mūsu aizsargājamajās teritorijās realitātē nekāda dabas aizsardzība nenotiek. Aktuāls jautājums ir, kā kompensēt privātīpašniekiem par tām platībām, kurās, piemēram, nedrīkst cirst kokus, lai cilvēki nejustos apdalīti," teica ornitologs.

Vilka piebilda, ka dabas aizsardzības jomā liela nozīme ir arī pašvaldībām, kurām jāapzinās, kādu vidi tās vēlas redzēt savā teritorijā.

Zviedris piebilda, ka tas varētu būt arī valstiska mēroga jautājums. "Esmu Šveices Alpos nofilmējis, kā zāli pļauj ar izkapti. Parunājos, ka tur par darbu viņiem piemaksāja. Tas ir valsts koncepts. Vai gribam redzēt laukos vienu guļbūvi, kur līdzīgi saimnieko?" jautāja režisors.

Turlajs gan iebilda, ka jūsmošana par "zaļo" Latviju turpinās mudināt cilvēkus aizbraukt no Latvijas. Cilvēkiem esot žēl skatīties, kā izšķērdē viņu samaksātos nodokļus. "Pat muižu laikos nebija tik nenormāls administratīvais iedalījums, kāds ir tagad," noteica Turlajs.

Studijas viesi pievērsās partiju solījumiem pašvaldību programmās.

Ķuze bažījās, ka 4000 zīmju programmās vides aizsardzība ir pieminēta vien pāris partijām. "Bet arī tās ir frāzes. Tātad tā nav prioritāte. To redzam arī vispārējā politiskajā vidē. Jāsāk ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu, bet to partiju darbībā nejūt," kritizēja ornitologs.

Zviedris vēlreiz uzsvēra iepriekš pausto, ka politiķiem jāieskicē konkrētas lietas. "Ir neskaitāmi normatīvie akti, Eiropas dokumenti un kas tik vēl ne. Tad gudri vīri no Rīgas šos dokumentus ved, piemēram, uz Ciblu. Racēju kļūst mazāk, bet priekšnieku vairāk. Daudzi nemaz nezina, kas notiek, tāpēc plāni jāraksta skaidrāki. Bet nav jēga gaidīt no programmām kaut ko konkrētu, jo tās raksta, lai visiem būtu labi," iespaidos par partiju programmām dalījās Ķuze.

Vilka ierosināja, ka politiķiem jādomā par iedzīvotāju līdzdalību. "Pašvaldības nāk klajā ar lozungiem, ka tās ir demokrātijas garants. Bet jāskatās, kāda ir demokrātija katrā pašvaldībā. Tā jāveicina. No 2009. gada nevaram pieņemt vietējo referendumu likumu. Nevaram ratificēt starptautiskas hartas. Priekšnoteikums ir tāds, ka iedzīvotājiem jāzina pēc iespējas vairāk informācija par pašvaldībā notiekošo," pauda pašvaldību eksperte.

Viņa ierosināja eksperimentēt: "Latvijas priekšrocība ir tā, ka tā ir maza. Varbūt daļu mazo pašvaldību var izmantot eksperimentiem. Nevis mēģinām 20 gadus, bet papētām, kā tas notiks."

Ķuze pauda, ka uz daudziem jautājumiem, uz ko šobrīd atbild ar vārdu "betons", var atbildēt arī ar dabas procesiem. Savukārt Zviedris no politiķiem sagaida plānu par nākotni katrā izmirušajā ciemā, kas šobrīd aizvākts no kartes.

Pārcilājot nodokļu režīmu politiku dažādos reģionos, Turlajs pauda, ka nodokļu likumdošana ir sarežģīta un to administrēšana prasa resursus. Bet vienkāršotā veidā uzņēmējiem varētu dot atlaides par investēšanu konkrētos reģionos, minēja ekonomģeogrāfs.

Vilka iebilda, ka dažviet jau šobrīd ir izveidotas speciālās ekonomiskās zonas. "Bet pašvaldību kontekstā jāņem vērā, ka ir zema ienākumu autonomija un augsta izdevumu autonomija. Pašvaldību rokās ir nekustamā īpašuma nodoklis, kur jābūt skaidrākai gan valsts, gan katras pašvaldības politikai," teica Vilka.

Apspriežot pašvaldību izlīdzināšanas fondu, kurā "donores" šogad ir vien 15 pašvaldības, Turlajs teica, ka prasībām par naudas tērēšanu jābūt vienādām pret visām pašvaldībām, tāpēc fonda darbu un lomu nepieciešams pārskatīt. Režisors Zviedris gan pasmējās, ka tad "jāklapē ciet" arī Eiropas Savienība, kur "viens maksā, bet pārējie saņem".

Ķuze diskusijā pievērsās tēmai par klimata pārmaiņām. "Oglekļa dioksīda izmeši ir ārkārtīgi būtiska tēma. Viena no globālajām prioritātēm. Klimata izmaiņas ir jāintegrē visās galvenajās politikās. Īsti nedzirdam, ka par to runātu," teica Ķuze.

Viņš turpināja kritizēt politiķus, norādot, ka tos aicinājis Latvijas Dabas fondā runāt par redzējumu dabas aizsardzības jomā, taču lielās partijas nav atsaukušās.

Domburs studijas viesiem vaicāja, ko no politiķiem jāprasa vismaz nākamajā četrgadē.

Ķuze atbildēja, ka dabas aizsardzībai beidzot jākļūst par prioritāti. "Politiķiem jānosprauž ambiciozi mērķi, jo šobrīd no tā baidās. Redzot, kā degradējam savu dabu, jābūt ambicioziem to apturēt un sākt atjaunot. Kāpēc gan nevarētu pateikt, ka tuvāko 10 gadu laikā nojauks visus HES uz Gaujas? Tas ir lielisks, ambiciozs mērķis," ar padomu dalījās ornitologs.

Turlajs ieteica politiķiem domāt valstiski. "Jārada tāda pārvalde un ekonomika, kas neliktu cilvēkiem pamestu Latviju," mudināja ekonomģeogrāfs.

Vilka pauda, ka politiķiem jāveido infrastruktūra, kas atbilstu konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām. "Un nevajag šķiesties ar līdzekļiem," piebilda pašvaldību lietu eksperte.

Zviedris aicināja vienkāršot un precizēt normatīvos aktus, lai "arī Ciblā var lasīt un nesagurt pie 150. lapaspuses. Nepiekrītu, ka jāskatās un Skandināviju vai citur. Jādomā pašiem sava "Nokia"," aicināja režisors.

Pulksten 15 par jomu spriedīs deputāta amata kandidāti no astoņām partijām, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%. Atbildes uz aktuālajiem jautājumiem pēcpusdienā meklēs Inga Goldberga (S), Edgars Tavars (ZZS), Ralfs Nemiro (KPV LV), Jānis Eglīts (NA), Raimonds Čudars (JV), Mārtiņš Bondars (A/P), Jānis Bordāns (JKP) un Nellija Kleinberga (LRA).

Kopš 26 rajonu un 522 vietējo pašvaldību vietā administratīvi teritoriālās reformas ceļā ieguvām deviņas republikas pilsētas un 110 novadus ir pagājuši gandrīz 10 gadi, taču tālāki būtiski soļi vietvaru reorganizēšanā nav sperti. Jau 2013. gadā pati ministrija secināja, ka pašvaldībās krasi atšķiras iedzīvotāju skaits, platība, ieņēmumi, Eiropas Savienības līdzekļu apguve un spēja nodrošināt publiskos pakalpojumus. Šobrīd gandrīz puse no administratīvajām teritorijām neatbilst likumā noteiktajiem teritoriju izveides kritērijiem. Bet pašvaldību izlīdzināšanas fondā šogad "donores" ir vien 15 pašvaldības, pārējās naudu saņem.

Gerharda varas laikā kļuvis skaidrs, ka pašvaldību skaitu Latvijā nesamazinās. Tā vietā aktualizēta ideja par sadarbības teritoriju veidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Šī vīzija ierakstīta arī premjera Kučinska valdības deklarācijā, kur sadarbības teritorijām piedēvēta spēja "vairot ekonomiskās attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī radīt ekonomiskās sviras brīvprātīgai pašvaldību sadarbībai."

2016. gadā ministrija sāka konsultācijas ar pašvaldībām. Vairums pašvaldību neiebilda sadarbības teritoriju veidošanai. Daļa vietvaru saskatīja slēptu administratīvi teritoriālās reforma otro kārtu. Pret sadarbības teritorijām nostājas Latvijas Pašvaldību savienība. Arī koalīcija nav vienisprātis, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim aicinot ministriju "likties mierā", jo tās pašvaldības, "kuras gribēs, pašas tiksies un sadarbosies bez jebkādas piespiešanas".

Pērn augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredzēja 29 sadarbības teritoriju veidošanu. Šā gada janvārī likumprojekts atbalstu guva arī Ministru kabineta komitejā. Aprīlī laikraksts "Diena" ziņoja, ka pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienību ministrija nolēmusi reformu atlikt. Gerhards drīz vien iebilda, ka nekas nav atlikts – tūdaļ likumprojekts atkal nonāks valdībā. Taču ir pagājis gandrīz pusgads, kā laikā tas nav noticis. Visticamāk, ka šis uzdevums nonāks nākamās valdības darbakārtībā, tāpēc būtisks ir deputāta amata kandidātu redzējums par novadu sadarbības nākotni.

Pēc diskusijām visas nakts garumā Rīgas domē šā gada 1. marts iesākās ar grozījumu pieņemšanu pašvaldības nolikumā, kas turpmāk liedza deputātiem sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem. Iepriekš šāda "kvota" nebija spēkā, tāpēc 2018. gada Rīgas pašvaldības budžeta pieņemšanas sēde ieilga trīs dienas, opozicionāriem galvaspilsētas "galvenajai grāmatvedei" Ilgai Tiknusei uzdodot vairākus simtus jautājumu.

Gerhards vairākkārt draudēja Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S), ka pieņemtos grozījumus atcels, jo tie "liedz opozīcijas deputātiem pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā". Domstarpības parādījās arī domes koalīcijā, citām frakcijām mudinot kolēģus no Nacionālās apvienības izdarīt spiedienu uz ministru. Marta beigās Gerhards izdeva rīkojumu, kas apturēja trīs jautājumu grožus Rīgas domē. Ministrs arīdzan ieinteresējās par citu pašvaldību demokrātijas īstenošanas praksi, vēlāk konstatējot, ka deputātu tiesības līdzīgā manierē ierobežo sešās pašvaldībās.

Ušakova vadītā dome vairījās no konflikta nonākšanas Satversmes tiesā, tāpēc ministra rīkojumus "apgāja" ar apstrīdēto nolikuma punktu svītrošanu, bet to vietā pieņemot citas "kvotas". Aprīlī Rīgas domē pieņemtais 20 minūšu taujāšanas ierobežojums katram domniekam par vienu lēmumprojektu ir spēkā arī šobrīd, opozīcijas deputātiem regulāri šo laiku izsmeļot.

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Gerhards noraidīja pārmetumus, ka par pašvaldību darbu viņš ieinteresējies vien pēc trim amatā pavadītiem gadiem, sakot, ka ministrija tos vērtējusi. Viņš arīdzan solīja Domburam, ka vēlāk par šo tēmu ir gatavs diskutēt padziļināti.

Drošāka konfliktā ar Gerhardu bija Salaspils novada dome, kura ar ministru strīdējās par komiteju veidošanas praksi pašvaldībā. Proti, ministra ieskatā, domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (JV) neievēroja proporcionālu partiju pārstāvniecību komisijās. Gerhards izdeva rīkojumu, kas apturēja domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidošanu, bet Čudars vērsās Satversmes tiesā.

Tiesā uzvarēja Salaspils dome. Satversmes tiesa secināja, ka ministram ir tiesības apturēt pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas, taču nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus – administratīvos aktus un individuālus pārvaldes lēmumus, kā arī pašvaldības politiskus lēmumus. Tiesa pārbaudīja, vai Gerhards bija tiesisks izdot rīkojumus, nevis paša rīkojuma pamatotību.

Pēc Satversmes tiesas sprieduma Gerhards atsauca vēl vairākus rīkojumus, ar kuriem iepriekš atcēla citu pašvaldību domju lēmumus pat pastāvīgo komiteju izveidošanu. Savukārt neapmierinātos domniekus, tostarp no Rīgas domes, pretenziju gadījumā aicināja cīnīties administratīvajā tiesā. Gan Čudars, gan Rīgas domnieki Bordāns un Bondars, gan ministrijas parlamentārais sekretārs Eglīts piedalīsies raidījumā "Par ko balsot?", tāpēc būtiski noskaidrot viņu un pārējo diskusijas dalībnieku skatījumu par dažādām demokrātijas izpausmēm pašvaldībās un, kā nedot vietvarām pārlieku lielu patvaļu.

Tikmēr lēmējvara šī sasaukuma laikā vēl nav galīgajā lasījumā devusi pašvaldību iedzīvotājiem iespēju pulcēties vietējos referendumos. Pēc vairāk nekā 10 gadu diskusijām likumprojekts ir gatavs trešajam lasījumam. Tas paredz iespēju rīkot konsultatīvos un lemjošos pašvaldību referendumus, tostarp dodot iedzīvotājiem iespēju atlaist no darba vietējo pašvaldību. Ja šī Saeima nepagūs par to nobalsot galīgajā lasījumā, tad likumprojekts varēs nonākt pie nākamā sasaukuma. Tāpēc būtisks ir nākamo deputātu redzējums par vietējo referendumu nepieciešamību.

Diskusijas vērts ir jautājums par to, kurš vainojams mājas–kuģa skandālā. 2011. gada nogalē Pāvilostā jūras krastā uzbūvētais objekts Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistrā fiksēts kā "būvniecībā esošs pontons". 2018. gada sākumā mediji un valsts iestādes sāka pētīt, kā uzņēmējam Argodam Lūsiņam, vienam no bagātākajiem Latvijas cilvēkiem, izdevis tauvas joslā netraucēti uzcelt šādu privātīpašumu. Pāvilostas pašvaldība skaidroja, ka uzņēmējam tiesas ceļā izdevies pierādīt, ka uzceltais objekts nav māja, bet gan ir kuģis, kas nesen aizvilkts tālāk no kāpām. Pašvaldība plašāk situāciju atsakās skaidrot, Valsts zemes dienests neinformē, uz kādas zemes īsti māja–kuģis atradusies, bet varbūt jāpieņem likuma grozījumi, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos?

Ieceri ieviest dzērienu iepakojumu obligāto depozīta sistēmu valdība atbalstīja jau 2013. gadā, taču Saeimā nekāda likumprojekta virzība nenotika. 2015. gada aprīlī, kad Gerhards amatā bija jau gandrīz pusgadu, viņa vadītā ministrija lēma depozīta sistēmas attīstīšanai pieejamos līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem novirzīt dalītās atkritumu šķirošanas sistēmas attīstīšanai. Pērnā gada izskaņā Gerhards vēlreiz prezentēja depozīta sistēmas ieviešanas plānu, kas izmaksās ap 30 miljoniem eiro. Patērētājiem tas nozīmēs, ka par iegādātajiem dzērieniem nāksies samaksāt nelielu depozīta maksu, ko varēs atgūt, izlietoto iepakojumu atgriežot ražotājiem.

Lai gan 85% sabiedrības uzskata, ka depozīta sistēma ir nepieciešama, tai iebilst vairāki uzņēmēju vides pārstāvji un Zemkopības ministrija, kuras vadītāja Jāņa Dūklava (ZZS) citāts, ka pa ministrijas logu viņš izmētātas pudeles neredz, sabiedrībā jau ir folklorizējies. Šobrīd ministrija mēģina saskaņot ar depozīta sistēmu saistītos likumprojektus.

Uz kopējā Eiropas Savienības fonda Latvija mēslo maz, 2014. gadā katram iedzīvotājam radot 1315 kilogramus atkritumu gada laikā – gandrīz četras reizes mazāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Vienlaikus aptaujas atklāj, ka atkritumus šķiro vien aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. No ik gadu aptuveni 745,7 tūkstošiem radīto sadzīves atkritumu tonnu iedzīvotāji sašķiro vien aptuveni piekto daļu. Atkritumu poligons "Getliņi", kur nonāk visi Rīgas un vairums Pierīgas atkritumu, jau brīdinājis, ka mēslošanas tempam nekrītoties, pēc pieciem gadiem jaunai drazai vietas nebūs. Tāpēc deputāta amata kandidātiem jāatbild, kā efektīvāku padarīt atkritumu apsaimniekošanu Latvijā, ko iesākt ar nolietoto automašīnu riepu kalniem, kā arī vai nepieciešams sekot Igaunijas un Lietuvas piemēram un ieviest depozīta sistēmu.

Nākamajiem deputātiem arīdzan būs jālauza galvas, meklējot veidu, kā un vai atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, ņemot vērā, ka šīs nozares reputāciju sabiedrībā ietekmējis skandāls ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām. Ministrijas pārziņā ir arī e–pārvaldes ieviešana, kas, piemēram, "Latvijas mobilā telefona" (LMT) vadītāja Jura Bindes ieskatā līdz šim ir izpaudusies vien kā papīru dokumentu pārveidošana papīru formātā. Savukārt IT nozare, kurā Latvijā vērojams darbinieku trūkums, aprēķinājusi – ja visi Latvijas bezdarbnieki kļūtu par IT speciālistiem, tiem darba vietas atrastos. Ministrija arīdzan pārraudzīja e–veselības projektu.

Liels atspaids līdz šim arīdzan bijis Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums dažādiem Latvijas reģionos īstenotiem projektiem. No kopējā 4,41 miljarda eiro finansējuma 2014. – 2020. gada plānošanas periodā 14% aizgājuši Vides aizsardzībai un resursu izmantošanas efektivitātes veicināšanai, bet vēl 4% – IKT pieejamības, e–pārvaldes un pakalpojumu sniegšanai. Paredzams, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai pieejamais fondu finansējums var sarukt pat par 30%, tāpēc būtiski, kā nākamie deputāti bez Eiropas Savienības atbalsta redz Latvijas reģionu attīstīšanu. Vienlaikus Eiropas Savienība nākamajā fondu plānošanas periodā lielu uzsvaru liks uz klimata aizsardzības aktivitātēm. Kā Latvija var iesaistīties cīņā ar globālo sasilšanu?

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.