Debates iesākās ar teritoriālās reformas apspriešanu.
Goldberga pauda, ka visi ir noguruši no reformām. "Jomā strādājošie visu laiku reformējas, tāpēc kvalitāti nemaz nevar prasīt. Jāveido pašvaldības, kas atbilstu likumam. Tikai tad skatāmies nākamos soļus. Atbalstām deviņu centru veidošanu," "Saskaņas" nostāju ieskicēja Goldberga.
Tavars teica, ka jāveido apriņķi. "KPV LV" pārstāvis Nemiro pauda, ka partija domā par deviņu apriņķu veidošanu un prefekta institūta radīšanu.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Eglīts pauda, ka jāveido attīstības centri. "Jaunās Vienotības" pārstāvis Čudars uzskata, ka pašvaldībām ir jādod laiks pašām vienoties noteiktā termiņā.
Bondars pauda, ka šobrīd novadu skaits ir pārāk liels. Viņš ieskicēja partijas nostāju, kas paredz divu attīstības reģionu veidošanu. Savukārt Bordāns vērtēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izveidota absurdi. Proti, tajā esot salikti kopā naudīgākie jautājumi, tāpēc arī izpalikusi reģionu attīstīšana. "Veidosim reģionu administrācijas, iznīcināsim deviņu pilsētu diktātu," pauda Bordāns.
Eglīts vēlāk iebilda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir pareizi izveidota. "Ministrija strādā likuma ietvaros un pret visām 119 pašvaldībām izturas vienādi," pauda Eglīts. Viņaprāt, krietni sliktāk iekārtota Zemkopības ministrija. Bondars un Nemiro gan pievienojās ministrijas kritikai, taču Eglīts atcirta, ka, piemēram, Rīgas domes opozīcija pati neprot formulēt savus mērķus un darbus.
Kleinberga noraidīja nepieciešamību pašmērķīgi veikt reformas, uzsverot, ka pašvaldībām jāļauj brīvprātīgi apvienoties. "Iedzīvotājiem ir jālemj, kā dzīvot," teica Latvijas Reģionu apvienības pārstāve.
"Tas ministrs, kurš kaut ko sāk darīt reģionu interesēs, tiek noņemts. Bija tāds Sprūdžs [Edmunds]. Tieciet vaļā no Aivara Lemberga un notiks reformas," Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvim Tavaram ieteica Bordāns. Tavars gan atteica, ka Bordāna ieskatā, Lembergs kontrolējot arī ANO.
Studijas viesi pievērsās vides aizsardzībai. Tavars kā vienu no pirmajiem soļiem pieminēja papīra maisiņu ieviešanu plastmasas maisiņu vietā. Savukārt nākamo astoņu gadu laikā jānojauc gandrīz 150 HES uz Latvijas upēm.
Nemiro uzsvēra nolietoto riepu krājumus, kā arī plastmasas atkritumu poligonus, pārmetot valsts institūcijām kontroles trūkumu.
Nacionālās apvienības pārstāvis Eglīts teica, ka jāievieš depozītsistēma. Esot jāsavāc arī izmestās riepas. Čudars savukārt pieminēja oglekļa dioksīda izmešus, skaidrojot, ka tie sākuši iedragāt Latvijas zaļo statusu.
"Attīstībai Par!" pārstāvis Bondars pārmeta ministrijai stratēģijas trūkumu vides jomā, kas pielāgota šauru interešu grupām, bet pats neko nepiedāvāja sev atvēlētajā uzstāšanās laikā. Vēlāk gan viņš atkal iesaistījās diskusijā, pārmetot kolēģiem vēlamības izteiksmes lietošanu, nevis rīkošanos.
Arī Bordāns pārmeta uzraugošajām institūcijām, ka Latvijā deg riepu kalni. "Jaunā konservatīvā partija" piedāvājot subsīdijas novirzīt lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko līdz 300 hektāriem lielas platības.
Eglīts atspēkoja pārmetumus ministrijas padotajam Valsts vides dienestam, norādot, ka šobrīd tiek izskatīta krimināllieta par Jūrmalā degušajām riepām, tāpēc jāievēro nevainīguma prezumpcija un jāpietaupa apsūdzības.
Kleinberga rosināja balansēt lielās, mazās un vidējās lauku saimniecības, jo līdzšinējā politika izspiežot cilvēkus no laukiem. "Tāpēc vajadzīga jauna reģionālā un agrārā politika," noteica Kleinberga.
Savukārt "Saskaņas" pārstāve Goldberga teica, ka novārtā ir atstāti meži. "Apkārt Daugavpilij ir liela mežu aizsargjosla. "Saskaņa" piedāvā mainīt attieksmi," pārmetot zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS), teica Goldberga.
Diskusijas pārvirzoties uz atkritumu apsaimniekošanas tēmu, Kleinberga aicināja beidzot ieviest depozīta sistēmu. Bondars savukārt pauda, ka Latvijā ir pārāk daudz atkritumu apsaimniekotāju. Nemiro aicināja izglītot sabiedrību par atkritumu apsaimniekošanu.
Spriežot par varas centralizāciju, "KPV LV" pārstāvis Nemiro teica, ka viņu piedāvātais prefekts kontrolētu pašvaldību funkcijas, uzraudzītu un varētu atcelt pašvaldību īstenotos iepirkumus.
Eglīts uzskata, ka nepieciešams varu decentralizēt. "Uz papīra skaitļi sakrīt ļoti labi, bet dzīvē cilvēki pie ārsta brauc pat 70 kilometrus," teica Eglīts.
Čudars uzskata, ka centrālā vara pašvaldību darbā drīkst iejaukties vien caur likumdošanas procesu. Bondars savukārt ierosināja pašlaik pašvaldību funkcijas nemainīt.
Kleinberga pauda, ka nepieciešams veikt pašvaldību funkciju auditu. Savukārt Goldberga aicināja vienādi izturēties pret visām pašvaldībām un neļaut politiskajai varai iejaukties sfērās, kurās ir izstrādāti skaidri nosacījumi.
Diskutējot par gaisa piesārņojumu un vides pārmaiņām, Domburs secināja, ka vien "Attīstībai Par!" īsajā programmā pieminēta "CO2 neitralitāte". Debašu raundu uzsāka Eglīts, sakot, ka gaisa kvalitāte Latvijā uzlabojas. Nacionālās apvienības piedāvājums ir sabalansēt vidi un ekonomiku.
Čudars pauda, ka jāsamazina fosilās enerģijas īpatsvars. "Būtiska joma ir transports. Latvijai ir lielas iespējas elektrotransporta ziņā," teica Čudars.
Bondars stāstīja, ka problēmas mūsdienās piedzīvo Baltijas jūra. "Latvija varētu virzīties uz bioloģisko lauksaimniecību un panākt, ka jūrā ieplūst mazāk [pesticīdu]," teica Bondars.
Bordāns solīja veikt auditu. "Pēc maniem datiem esam ļoti iepalikuši no citām Eiropas Savienības valstīm. Esam piedāvājuši attīstīt mazās saimniecības, bioloģiskās saimniecības," teica Bordāns.
Latvijas Reģionu apvienība arīdzan uzsvēra bioloģiskās saimniekošanas nozīmi. Savukārt apmežošanas vietā jāaizstāv pļavas. Domburs iebilda, ka arī bioloģiskā govs nodara ļaunumu videi. "Bet ne gluži tā, kā ķīmiskā," teica Kleinberga.
Savukārt Goldberga aicināja īstenot pasākumus, kuros iedzīvotāji varētu iesaistīties.
Tavars teica, ka liels CO2 radītājs ir transporta sektors. "Daudzi uzskata, ka labāk braukt ar dīzeļlokomotīvēm, nevis elektrificēt dzelzceļu," teica Tavars. Nemiro iebilda, ka par elektrifikācijas projektam atvēlēto naudu derīgāk būtu labot ceļu infrastruktūru.
"Jebkurai Latvijas pašvaldībai ir daudz ko pamācīties no Ventspils," virkni kolēģu pārmetumuu par dažādu vērienīgu projektu īstenošanu atraidīja Tavars.
Diskutējot par pašvaldību izlīdzināšanas fondu un cita veida naudas pārdali starp novadiem, politiķi ieskicēja vairākus nākotnes scenārijus.
Čudars teica, ka bagātākajiem ir jāmaksā nabagajiem, jo tas ir reģionālās politikas stūrakmens. Taču līdzšinējo kārtību nepieciešams pārskatīt, koriģējot nodokļu sadali.
Bondars uzsvēra, ka jābūt solidārai pārdalei, kam jānotiek par labu nabadzīgajām pašvaldībām. Bordāns teica, ka lielajām "donorēm" šobrīd pastāvošajā kārtībā nav stimula attīstīt pašām sevi, tāpēc jādomā, kā līdzekļus dalīt.
Latvijas Reģionu apvienības pārstāve Kleinberga arīdzan uzsvēra solidāru līdzekļu pārdali, taču pārdalītā nauda jāatvēl strikti atrunātu funkciju veikšanai, nevis "peldbaseina celšanai meža vidū". Šim izteikumam atsaucās Nemiro, apstiprinot, ka Jelgavas novadā top līdzīgs plāns. "Jāskatās arī, kas notiek Valsts kasē, sekojot līdzi, kam pašvaldības naudu aizņemas. Rūpīgāk jāizvērtē projekti," teica "KPV LV" pārstāvis Nemiro.
Arī Eglīts iesaistījās baseina apspriešanā, kā arī piedāvāja mainīt nodokļu iekasēšanu pašvaldībās. "Kamēr cels baseinus meža vidū, tikmēr attīstības nebūs," noteica Nacionālās apvienības pārstāvis.
Goldberga pārmeta Eglītim, ka tieši viņa pārstāvētā ministrija šādu saimniekošanu pieļauj. Eglīts nenoliedza, ka likumi atļauj šādu baseinu celšanu.
Tavars teica, ka bagātie arī turpmāk palīdzēs nabagiem, jo bez tā progress reģionos nenotiks, bet jādod makšķere, nevis zivs. Piemēram, līdzekļus atvēlot darbavietu radīšanai. Viņš arī uzsvēra, ka Valsts kontrolei nevajadzētu dot lielāku vaļu pašvaldību un citu projektu kontrolē.
Debašu dalībnieki pievērsās arī Latvijas aizsargājamām teritorijām. Kleinberga aicināja saprātīgi rīkoties ar jau esošo situāciju. Viņa norādīja, ka, piemēram "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektā saduras sabiedrības un dabas aizsardzības intereses. Viņasprāt, virsroka jāgūst cilvēku interesēm, taču tās varot būt dažādas.
Goldberga teica, ka daļa aizsargājamo teritoriju ir jāsamazina. Tavars savukārt stingri uzstāja, ka tā nevajagot darīt. "Mikroliegumus var palielināt, ja varam to kompensēt," teica Tavars.
Nemiro skaidroja, ka Latvija ir zaļa valsts, bet tai ir arī ekonomiskās intereses. Mežsaimnieki viņam esot stāstījuši, ka šobrīd nepastāv balanss, jo viens kukainis var uzlikt liegumu visam mežam.
Eglīts teica, ka katra kukaiņa zaudējums "var kaut ko nozīmēt". Viņa partijas piedāvājums ir lieguma noteikšanas gadījumos noteikt arī kompensāciju. Nemiro atteica, ka cilvēks ir svarīgāks par kukaini. Tavars savukārt atcerējās, ka šis izteiciens stipri līdzinās senam Zaļo un Zemnieku savienības sauklim.
Čudars uzskata, ka Latvijā var palielināt dabas aizsargājamo teritoriju, bet tam jāizriet no nepieciešamības.
Bondars teica, ka pašreizējā situācijā ar lieguma uzlikšanu, piemēram, meža īpašumam, cilvēkus var apdalīt.
Deputāta amata kandidātiem spriežot par demokrātiju pašvaldībās, izskanēja vairāki izmaiņu varianti.
Bordāns, kurš šobrīd ir deputāts Rīgas domē, mudināja mainīt attieksmi. "Es noteikti atbalstu pašvaldību referenduma ideju. Atbalstu to, ka pašvaldībās var būt opozīcija un pozīcija. Ja es vadītu mazu pašvaldību, tur nebūtu ne opozīcija, ne pozīcija. Tādā ziņā es esmu pret demokrātiju, bet es meklētu risinājumu kopā ar visiem deputātiem," teica domes opozicionārs Bordāns.
Kleinberga aicināja mazināt pašvaldību politizāciju. "Pašvaldībām ir jārisina saimnieciskie jautājumi," teica Latvijas Reģionu apvienības pārstāve.
"Saskaņas" deputāta amata kandidāte Goldberga teica, ka lielu projektu gadījumos pašvaldības iedzīvotājiem ir tiesības lemt, vai šāds projekts patiešām ir nepieciešams.
Tavars pauda, ka pašvaldību referendumu gadījumā svarīgi ir atrunāt sliekšņus, lai nenotiktu savstarpēja izrēķināšanās starp politiskiem oponentiem. "Ja redzam nesaimniecisku darbību, tad mērs ir jāņem nost," teica Tavars.
Nemiro teica, ka tādā gadījumā daudzviet būs jānoņem mēri. Viņš piebilda, ka daudzviet pašvaldībās esot ierobežotās iespējas uzdot jautājumus domes sēdēs. Tas, viņaprāt, neesot pareizi.
Čudars ierosināja atsvaidzināt normatīvus par pašvaldību iekšējo darbu. "Šobrīd ir milzīgas pretrunas. Ministrija pat izdod antikonstitucionālus rīkojumus," teica Čudars, atsaucoties uz viņa vadītās Salaspils novada domes konfliktu ar ministriju, kas nonāca līdz Satversmes tiesai.
Apspriežot teritorijas plānošanu nacionālajā mērogā, deputāta amata kandidāti rosināja izmainīt vairākas lietas.
Kleinberga mudināja plānošanas līmenī godīgi pateikt valsts vīziju. "Vai tad mēs aicinām visus dzīvot centros? Mūsu vīzija ir plānot dzīvi laukos," teica Latvijas Reģionu apvienības pārstāve.
Goldberga teica, ka pašvaldības šobrīd plāno ļoti rūpīgi, bet valstī neesot kopskata. "Vajadzīgs teritorijas plānojums valstī, kur varēs redzēt, ko un kā attīstīs. Šobrīd tāda nav. Katrs cīnās par savu koncertzāli un muzeju," minēja "Saskaņas" deputāta amata kandidāte.
"KPV LV" pārstāvis Nemiro teica, ka teritorijas plānošanai jāsākas pašvaldībās, kurām ir tiesības atstāt spēkā teritorijas plānojumus un, piemēram, liegt celt būvmateriālu veikalus.
Čudars arīdzan teica, ka pašvaldībai jāatbild par to, kā saplānota teritorija. Bondars savukārt pieminēja teritoriju specializāciju. Bet Bordāns teica, ka daudzi labi plāni jau ir izstrādāti, bet tagad gulst bibliotēku plauktos.
Eglīts iespraucās kolēģu pārmetumos par pierobežas ignorēšanu, norādot, ka līdzīga problēma pastāv daudzviet Eiropā.
Debatējot par Latvijā īstenoto e–pārvaldi, studijas viesiem atšķīrās versijas par tās kvalitāti.
Piemēram, Goldberga teica, ka lieli līdzekļi tiek tērēti maz izmantotu rīku ieviešanā. Tavars uzslavēja Latvijā pieejamā interneta kvalitāti, taču viņa pārstāvētais politiskais spēks šobrīd nav ieskicējis konkrētus plānus šajā jomā.
Eglīts aicināja visu IT jomu uzticēt vienai ministrijai, kā arī sinhronizēt valsts un pašvaldību datu bāzes. Arī Čudars norādīja, ka šāda sasaiste ir nepieciešama, radot vienotu sistēmu.
Bordāns solīja izveidot IKT lietu biroju, kur profesionāli cilvēki kvalitatīvi un nesadārdzināti īstenos dažādus projektus.
Gldberga debašu izskaņā norādīja, ka nepilsoņiem būtu jāļauj piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Iepriekš par nozarē būtisko diskutēja arī jomā zinošu cilvēki un tautā respektētu personības, secinot, ka politiķi pārlieku aizraujas ar lauku dzīves romantizēšanu, bet administratīvā pārvalde Latvijā veiksmīgāk darbojusies pat muižu laikos.
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
