'Par ko balsot?' Ārstu trūkums, rindas un 'veselības nodeva'  (41)

No rīta studijā par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām spriedīs Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, zvērināta advokāte Solvita Olsena, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja un portāla "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Laura Dzērve.

Savukārt pēcpusdienā uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēs Uldis Līkops (S), Anda Čakša (ZZS), Roberts Spručs (KPV LV), Elīna Treija (NA), Renārs Putniņš (JV), Ilze Viņķele (A/P), Juris Jurašs (JKP) un Sarmīte Veide (LRA).

Pirms diviem gadiem, nomainot pēc skandāla veselības ministra krēslu atstājušo Gunti Belēviču (ZZS), Anda Čakša pārņēma divus apjomīgus un ļoti ieilgušus projektus. Viens no tiem – atbilstoši valdības deklarācijai, kas Veselības ministrijai bija jāievieš, bija e-veselība, par kuru valdības līmenī jau bija vienošanās pirms desmit gadiem. Otrs – jāsasaista nodokļu nomaksa ar medicīnas pakalpojumu saņemšanu jeb jāuzsāk valsts veselības apdrošināšana.

Tomēr nozarē atzīst, ka lielākie izaicinājumi pacientiem tuvākajos gados saistīsies ne tikai ar veselības apdrošināšanu, bet arī ar cilvēkresursiem. Proti, lai arī šim gadam veselības aprūpes budžetā tika iepludināti papildu 200 miljoni eiro, nepietiek ārstu un māsu, kas gatavi iesaistīties valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā. Tā ir viena no problēmām, kādēļ, par spīti finanšu injekcijai, visās specialitātēs rindas uz pakalpojumiem nav izdevies manāmi mazināt.

Jāpiebilst, ka šā gada veselības aprūpes budžets ir lielākais, kāds jebkad bijis absolūtos skaitļos – tas nedaudz pārsniedz miljardu eiro.

Daļa no šim gadam piešķirtās papildu naudas nāk valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas palielinātas par vienu procentpunktu. Vēl daļa iegūta uz valsts budžeta deficīta rēķina. "Lauvas tiesu" – 117 miljonus eiro – ministrija novirzījusi mediķu atalgojuma celšanai.

Kopumā uz nākamo gadu prioritārajiem pasākumiem, ko mēdz dēvēt par jaunajām politiskajām iniciatīvām, tiek prasīti papildu 431,5 miljoni eiro, "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā.

Nauda ir, bet nav kas strādā

Latvijas lielākās slimnīcas – Rīgas Austrumu slimnīcas – vadītājs Imants Paeglītis intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" augustā vēstīja, ka ārstu trūkums un vājais medicīnisko iekārtu resurss neļauj izpildīt valsts nodrošinātās izmeklējumu kvotas, lai gan tās slimnīcās šobrīd ir pietiekamā daudzumā. "Diezgan liela neizpilde ir ambulatorajā sadaļā – pirmajā pusgadā bija saplānots daudz vairāk izmeklējumu un konsultāciju, nekā ir faktiski," sacīja Paeglītis.

Tā dēvēto "rindu naudu", kas iezīmēta valsts līgumos ar ārstniecības iestādēm, reizi ceturksnī uzrauga Nacionālais veselības dienests. Šī iestāde nesen veikusi aptauju, kādēļ ārstniecības iestādes ne vienmēr pilnībā izlieto piešķirtos līdzekļus un tad šī nauda jānovirza citām poliklīnikām.

"Kā pirmo iemeslu – 33 procentos gadījumu– ārstniecības iestādes norādīja resursu trūkumu. Ar to domāts ārstu trūkums, lai veiktu diagnostisko izmeklējumu vai konsultāciju. Otrs iemesls, ko visbiežāk norāda – veselības aprūpes tarifs. Īpaši ārstu konsultāciju sadaļā maksas pakalpojums ļauj labāk nopelnīt nekā valsts tarifs," skaidro NVD pārstāve Līga Gaigala. Līdz ar to ne vienmēr ārstam ir motivējoši sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus.

"Cilvēkresursu trūkuma problēma nav radusies pēkšņi. Tas ir rezultāts vēl iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Veselības nozarē ilgstoši nebija pietiekami līdzekļu, lai pārskatītu nozarē strādājošo darba algas, un vairāk bija pieejami struktūrfondu līdzekļi, ko novirzīja infrastruktūras uzlabošanai. Cilvēki palika otrajā plānā," "Delfi" stāstīja Bērnu slimnīcas vadītājs Valts Ābols.

Viņa vadītā slimnīca saskaroties ar speciālistu trūkumu atsevišķās specialitātēs. Tiesa, Ābols norāda ne tikai uz finansējuma jautājumu, bet arī nepilnībām ģimenes ārstu aprūpē. Proti, viņaprāt, nebūtu tādu rindu pie daudziem speciālistiem, ja efektīvāk strādātu ģimenes ārstu "filtrs". "Citādi speciālistu resurss, kas jau tā ir nepietiekams, tiek noslogots ne pārāk efektīvi," saka Bērnu slimnīcas vadītājs.

Kur ņemt naudu ārstu algām

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzīst, ka šogad līdz ar papildu finansējumu nozarei ārstu un māsu algas augušas vidēji par 21 procentu. Jūlijā Veselības ministrijas organizētā darba grupa, kurā ir arī mediķu arodbiedrība, vienojās, ka līdz 2021.gadam mediķiem ik gadu tiek nodrošināts darba samaksas pieaugums 20% apmērā. Keris uzskata – ja tas izdosies, izdosies vairāk ārstu iesaistīt valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā.

Ārstniecības personu algu palielināšanai nākamgad nepieciešami 103,6 miljoni. Latvijas Televīzija vēstīja: Finanšu ministrija jau pavasarī aplēsa, ka nākamā gada budžetā ir negatīva fiskālā telpa jeb citiem vārdiem – naudas pietrūkst, un jauni tēriņi, ja vien nesamazina pašreizējos, nav iespējami. To apstiprināja arī Fiskālās disciplīnas padome.

Tāpēc viens no akūtajiem jautājumiem: kur ņemt naudu ārstu algu palielināšanai, turklāt, apzinoties, ka no nākamā gada cilvēkresursu trūkuma jautājumu vēl skaudrāku darīs pienākums taisnīgi atmaksāt mediķiem virsstundu darbu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam.

Vai apdrošinātajam īsākas rindas

Vēl viens izaicinājums – valsts veselības apdrošināšana, par ko nobalsojusi Saeima. Tā no nākamā gada ieviesīs divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus. Pilnais pakalpojumu grozs būs vispārējā režīmā strādājošajiem un automātiski apdrošinātajiem, piemēram, bērniem, pensionāriem, reģistrētajiem bezdarbniekiem. Savukārt pamata grozs – neapdrošinātajiem.

Tiesa, nav skaidras atbildes uz jautājumu, kā tieši mazināsies rindas uz ārstu konsultācijām un izmeklējumiem, strādājošajiem, maksājot par 1 procentpunktu augstākās valsts sociālās obligātās iemaksas, un neapdrošinātajiem, veicot brīvprātīgās apdrošināšanas maksājumus.

"Rindas jau tagad ir īsākas," nesenā preses konferencē izteicās veselības ministre Anda Čakša. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas dati liecina, ka pērn pie ārsta uz konsultāciju bija jāgaida 36,2 dienas, bet šogad vidēji 23,8 dienas.

Saistībā ar valsts veselības apdrošināšanu pagaidām vēl nav skaidrības,cik daudz būs tā dēvēto neapdrošināto iedzīvotāju. Ļoti aptuvenas Veselības ministrijas aplēses liecina, ka līdz 30 000 iedzīvotāju varētu būt grūtības segt brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas.

Jānorāda, ka daudzu partiju programmas sola ne tikai celt mediķu algas, mazināt rindas un līdzmaksājumus, bet arī samazināt zāļu cenas. Augustā valdība apstiprināja Veselības ministrijas izstrādātās izmaiņas, kas paredz līdzvērtīgas efektivitātes valsts kompensējamiem medikamentiem mazināt cenas, piemēram, par 20% šoruden un vēl tikpat nākamajā rudenī. Zāļu ražotāji bija gandarīti, bet biedrība "Veselības projekti Latvijai," kas pētījusi zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumus, bija cerējusi uz ievērojamāku cenu mazinājumu. Tādu arī pati ministrija bija sākotnēji plānojusi, bet bažās par iespējamu ražotāju iziešanu no tirgus, šo ceļu negāja

Kas vēl jāuzlabo

Runājot par veiksmes stāstiem, pērnā gada decembrī veselības ministre Anda Čakša "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja uz acīmredzamiem uzlabojumiem, mazinot mātes mirstību.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka patiešām arvien mazāk sieviešu mirst saistībā ar grūtniecību, bet joprojām vairāk nekā vidēji Eiropā mirst paši mazākie jaundzimušie.

Pērn mātes mirstības līkne noslīdēja līdz vienam nāves gadījumam, kas ir zemākais rādītājs daudzu gadu garumā. Taču, pievēršoties zīdaiņu mirstībai, nozares speciālistos lielākas raizes rada nevis tas, ka pērn nedaudz augusi perinatālā mirstība, kas aptver gan nedzīvi dzimušo, gan arī pirmajā dzīves nedēļā mirušos bērnus, bet gan tas, ka šī rādītāja līkne piecus gadus mīņājas uz vietas ar nelieliem kāpumiem un kritumiem.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.