14. septembra pēcpusdienā raidījumu ciklā "Par ko balsot?" par kultūras nozares aktuālajiem jautājumiem sprieda partiju pārstāvji Guntars Grīnvalds (S), Artūrs Mangulis (ZZS), Ivars Puga (KPV LV), Dace Melbārde (NA), Ints Dālderis (JV), Aigars Bikše (A/P), Dagmāra Beitnere Le Galla (JKP) un Guntis Rasims (LRA).
'Asaru nauda' kultūrā – par vai pret
Viens no jautājumiem, kas tika skarts debatēs, bija par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma maiņu – līdz 2022. gadam pakāpeniski pāriet uz to, ka fonda budžetu veido daļa no tā sauktājiem "netikumu nodokļiem" – alkohola un tabakas akcīzes, kā arī azartspēļu un izložu nodokļu ieņēmumiem. Pašreizējā kultūras ministre Dace Melbārde (NA) saka, ka ideālā gadījumā VKKF budžetu izdosies palielināt līdz 20 miljoniem gadā.
Šādam modelim piekrīt arī Ints Dālderis (JV), sakot, ka virziens ir pareizs, turklāt tas ir vieglākais veids kā kultūrai paņemt naudu no budžeta, turklāt šāda prakse arī veiksmīgi darbojas ārzemēs. Savukārt Aigars Bikše (Attīstībai/Par) saka, ka VKKF budžeta apjoms ir jāpalielina ātrāk, nekā 2022. gadā.
Pretēju nostāju šajā jautājumā pauž Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere Le Galla (JKP), sakot, ka VKKF budžets ir jāpalielina, tomēr šādi to nedrīkst darīt ētisku apsvērumu dēļ, jo kultūra nedrīkst tikt finansēta no cilvēku netikumiem. "Tā tomēr nav laba prakse. No tā plaukst un zeļ Zuzāna kolekcija. Tā ir asaru nauda," debatēs teica JKP pārstāve.
Beitnerei Le Gallai oponēja Guntis Rasims (RA) , uzsverot, ka, ja šī nauda tiekot ieguldīt pareizi, tad tas ir tikai pluss. Savukārt Bikše atgādina, ka šī ir iespēja VKKF saglabāt savu politisko neatkarību.
Nacionālā koncertzāle
Nacionālās koncertzāles būvniecības jautājums šobrīd ir dienaskārtībā. Taču tikpat būtiska ir Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība, tāpat svarīgi savest kārtībā vēsturiskās ēkas un jau esošo kultūras infrastruktūru. Partiju kandidāti tika lūgti nosaukt prioritātes šajā jautājumā.
Ints Dālderis (JV), kā galveno prioritāti min Nacionālo koncertzāli. Viņš uzsver, ka jāizmanto visas iespējas ārpus budžeta. Tomēr jāpabeidz jau iesāktais – Rīgas pils, Jaunais Rīgas teātris, Dziesmu svētku estrāde, Okupācijas muzejs un tad "jāskatās, vai varam to atļauties".
Aigars Bikše (A/P)kā savas partijas prioritāti sauc Laikmetīgās mākslas muzeju. "Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurai nav sava Laikmetīgās mākslas muzeja. Varam iet uz savdabīgu Ginesa rekordu, bet vai to vajag," saka deputāta amata kandidāts.
Dagmāra Beitnere Le Galla (JKP) akcentē, ka vispirms jādomā tik un tā par cilvēkiem. Viņa kā prioritāti uzsver Nacionālo koncertzāli, tomēr to vajadzētu nevis celt uz AB dambja, bet pārbūvēt Rīgas Kongresu namu.
Savukārt Guntis Rasims (RA) saka, ka būtiski iet vairāk reģionos. Ārpus Rīgas kultūras centru nozīmi pierāda arī pārmaiņas pēc koncertzāļu atvēršanas Cēsīs, Liepājā un Rēzeknē. "Ir daudzas pilis, muižas, kas jāatjauno. Tikai tad Rīgas koncertzāle," saka Rasims.
Rasimam pievienojas Artūrs Mangulis (ZZS), sakot, ka iestājas par kultūras pieejamību visā Latvijā, uzsverot, ka ir svarīgi savest kārtībā reģionālos kultūras centrus.
Arī Guntars Grīnvalds (S) saka, ka prioritaāra ir esošo vietu sakārtošana. Savukārt no jaunajām būvēm – vispirms ir vajadzīga koncertzāle.
Ivars Puga (KPV LV) debatēs saka, ka nauda jāiegulda cilvēkos. Koncertzāli viņš min kā prioritāti, tikai ar piebildi, par cik! Viņš arī saka, ka apmeklētāji nevērtēs koncertzāles izskatu, bet saturu. Tomēr Puga arī atzīmē, ka jaunai koncertzālei "AB dambis ir super vieta".
Dace Melbārde (NA) debatēs atgādina, ka par valsts budžetu nav iespējams uzbūvēt ne muzeju, ne koncertzāli. "Ar privātiem [investoriem] ir jāstrādā, vai patīk vai nē," saka pašreizējā kultūras ministre.
Aigars Bikše debatēs aktualizē jautājumu, ka ir iespējams salīdzinoši lēti ierīkot Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgas Tehniskās universitātes ēkā (RTU) ēkā. Savukārt Dace Melbārde (NA) saka, ka RTU Rīgas Domei būtu jāiekārto pilsētas galerija, savukārt valstij jāsakārto izstāžu zāle "Arsenāls".
Kultūras pieejamība reģionos
Sarunā par kultūras pieejamību reģionos, deputāta amata kandidāti ir vienisprātis, ka labs pierādījums ne tikai kultūras, bet arī ekonomiskās un sociālās vides uzlabošanai ir bijušas reģionālo koncertzāļu atvēršanas, tomēr kādi vēl soļi būtu sperami, lai uzlabotu kultūras dzīvi laukos, līdz ar to arī integrāciju un vienotības sajūtu.
Ints Dālderis (JV) piedāvā piešķirt vairāk līdzekļu dažādu kultūras pasākumu izbraukumiem uz reģioniem. Savukārt Guntis Rasims (RA) piebilst, ka līdz perfekcijai vēl ir tālu, taču slavē Simtgades iniciatīvu "Latvijas skolas soma", aicinot līdzīgu piedāvājumu ieviest arī citām sociālajām grupām.
Savukārt Artūrs Mangulis (ZZS) atgādina par interešu izglītību un to, ka mūzikas skolas trūkst instrumentu.
Ivars Puga (KPV LV) mudina domāt par daudzveidīgāku kultūrizglītības piedāvājumu laukos. "Lai nav tikai koris, deju kolektīvs un balle. Jāiet tuvāk cilvēkam." Kā piemērus viņš min ielu vingrotājus un grafiti.
Vai integrācija ir jau notikusi?
Integrācija Latvijā ir viens no jautājumiem, kas ir Kultūras ministrijas pārziņā. Par to, kā veicināt saprašanos starp latviešiem un mazākumtautību kopienām Latvijā, debatēs valda dažādi viedokļi.
Dagmāra Beitnere Le Galla (JKP) mudina mazināt agresīvu retoriku par divkopienu valsti. Savukārt Guntis Rasims te min mediju politiku. Viņš kā satraucošu min faktu, ka reģionos bieži ir grūti uztverami vietējie mediji, savukārt, ja ir, tad tajos nav reģionālo ziņu.
Guntars Grīnvalds (S) piekrīt, ka politiskā retorika saasinās tieši pirms vēlēšanām un tas sašķeļ sabiedrību.
Artūrs Mangulis (ZZS) saka – sabiedrība jau sen ir integrējusies turklāt integrācijā ir svarīgs izglītības faktors, tāpēc par šiem jautājumiem vajadzētu rūpēties Izglītības ministrijai.
"Šis jautājums ir jāliek mierā. Integrācija ir jau notikusi. Piemēram, Krievu teātrī ir daudz latviešu skatītaju un otrādi – uz Nacionālo teātri nāk daudz krievu. Paaudžu maiņa šo jautājumu atrisinās," saka Ivars Puga (KPV LV).
Dace Melbārde savukārt saka, ka pamats pirmkārt meklējams skolu sistēma, kas no bērnības sadala latviešos un krievos, otrkārt – informācijas telpā, kurā krievu valoda ir pašpietiekama. "Svarīgi, lai latviski tiktu radīts saturs, kas ir arī interesants krieviem. "Delfi" pierāda, ka to var."
Uz jautājumu vai Uzvaras pieminekļa demontāžas pieprasīšana, kas atrodama Nacionālās apvienības programmā, veicinātu integrāciju, Dace Melbārde (NA) atbild, ka viņa nesaskata starp šiem jautājumiem saistību.
Savukārt Dagmāra Beitnere Le Galla (JKP) uzsver, ka arī politiski ir jādomā kā "beigt spēlēt Otro pasaules karu katru gadu". Viņa piedāvā atcelt gan 16. marta, gan 9. maija svinības, bet kritušo piemiņu godināt kapos.
Guntars Grīnvalds viņai oponē, sakot, ka ir jārespektē cilvēku vēlme svinēt 9. maiju, nevis jādzen viņi uz kapiem.
"Piemineklis ir jāliek mierā. Katrs to uztver savādāk – vienam tas ir stabs laukuma vidū, otram okupācijas simbols," saka Ivars Puga (KPV LV). Viņš uzdod jautājumu – kāda būs cilvēku reakcija, kad piebrauks buldozers un sāks jaukt nost Uzvaras pieminekli?
Savukārt Artūrs Mangulis (ZZS) uzskata, ka ir lietas, ka pašas no sevis pazūd. Šīm lietām jābūt pēc iespējams mazāk akcentētām.
Mediji un informatīvā telpa
Deputātu amata kandidāti debatēja arī par mediju politikas jautājumiem, skarot gan atsevišķu propagandas kanālu aizliegšanas jautājumu, gan medijpratības ieviešanu skolu mācību programmās.
Guntars Grīnvalds (S) uzsver, ka cilvēki paši spēj izvēlētiem un novērtēt informācijas kvalitāti. "Demokrātiskā sabiedrībā nevajadzētu liegt kaut ko translēt," saka "Saskaņas" pārstāvis. Viņaprāt vajadzētu stiprināt LTV7, kas ir uz mazākumtautībām orientēta programma. Tai vajadzētu sniegt plašāku informāciju tieši krievu valodā par valstī notiekošo.
Savukārt ZZS pārstāvis Artūrs Mangulis uzsver, ka svarīgi, lai visu privāto mediju īpašnieki būtu zināmi. Ivars Puga piebilst, ka mūsdienās ir internets, kas ļauj iegūto informāciju salīdzināt, tāpēc neko aizliegt nevajag, cilvēki paši var izvēlēties, ko patērēt.
Dace Melbārde (NA) kā galveno min ieguldījumu medijpartībā skolās. “Jo nevaram aizslēgt visu, kas nepatīk,” saka ministre. Tāpat, viņasprāt, svarīgi atbalstīt nacionālo saturu nacionālajos medijos un ierobežot nelikumīgu saturu.
Savukārt Guntis Rasims (RA) saka, ka ļoti būtisks ir reģionālais saturs, īpaši Latgalē, kur tam jābūt latgaliski.
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
