No rīta studijā viesos Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns Jurģis Poriņš, televīzijas raidījuma "Zebra" vadītājs Pauls Timrots, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks, kā arī portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Savukārt pēcpusdienā studijā ieradīsies Anrijs Matīss (S), Uldis Augulis (ZZS), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Jurģis Klotiņš (NA), Juris Šulcs (JV), Mārtiņš Bondars (A/P), Tālis Linkaits (JKP), Ģirts Kronbergs (LRA).
Līdz ar Krievijas ilglaicīgo politiku pārvirzīt savas eksporta kravas uz savām ostām, kā arī pēdējo gadu saspīlēto politisko situāciju, vērojams kravu (īpaši – Krievijas enerģētikas kravu) zudums Baltijas dzelzceļā un ostās. Tā kā Lietuva arī vēsturiski nav būtiski paļāvusies uz Krievijas eksporta kravām, jo lielu daļu veido iekšzemes un Baltkrievijas kravas, tad arī šobrīd tai ir vieglāk noturēt un pat audzēt kravu apjomus. 2017. gadā Lietuva pirmo reizi pārsniedza Latvijas dzelzceļa kravu apgrozības rādītāju, bet Klaipēda jau pāris gadus pārspēj Rīgu, kā pēc kravu apjoma lielākā Baltijas valstu osta, un, ņemot vērā iespaidīgos tālākās attīstības plānus, Klaipēda šīs pozīcijas tikai nostiprinās, norāda Latvijas Banka.
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka transporta nozarē pēc gada sākumā piedzīvotā krituma kravu apgrozījums Latvijas ostās otrajā ceturksnī bijis par 8,9% lielāks nekā pirms gada, bet kravu apjomi dzelzceļā auguši par 15,5%. Būtiskākais devums šeit bijis Krievijas ogļu tranzīta pieaugumam, kā arī stabili augošajiem ģenerālkravu pārvadājumiem
Tikmēr analītiķu prognozes liecina, ka, lai gan gada vidū kravu apjoms Latvijas ostās un dzelzceļā atguvies (pateicoties labības un ogļu kravu grupām, arī konteineros kāpums), visticamāk, ogļu kravu kāpuma atgriešanās nav ilgtermiņa tendence. Turklāt dzelzceļa kravu apgrozības pieaugums 2018. gada sešos mēnešos Latvijā (+3%) ievērojami atpaliek no Igaunijas un Lietuvas (+21% un +12%).
Savukārt ļoti labi uz šī fona klājies pārējām divām transporta apakšnozarēm. Piemēram, ieņēmumu no auto kravām īpatsvars kopējā transporta pakalpojumu eksportā palielinājies no knapi 8% 2000. gadā līdz 41% 2017. gadā (attiecīgi šajā laikā eiro izteiksmē ieņēmumi no auto kravu pārvadājumu eksporta palielinājušies gandrīz 17 reizes). Auto transportā arvien vairāk apgūstam ES un Ziemeļvalstu tirgus (ar Krieviju saistīti 2017. gadā bija tikai 9% no auto kravu apgrozības), un tur veicam pārvadājumus ne tikai no Latvijas uz šīm valstīm, bet arī starp ārvalstīm. Jo labāka ekonomiskā attīstība partnervalstīs, jo straujāk var augt autopārvadājumu eksports, norāda ekonomisti.
Pēdējos trīs, četros gados strauji audzis arī gaisa pasažieru pakalpojumu eksporta bizness, 2017. gadā veidojot piekto daļu no visiem eksporta ieņēmumiem (salīdzinājumam – dzelzceļa kravas veidoja tikai 14% no kopējiem transporta pakalpojumu eksporta ieņēmumiem). Te lielā mērā jāpateicas ilggadējām investīcijām lidostas "Rīga" attīstībā, kā arī "airBaltic" iegādātajām jaunajām lidmašīnām. Pasažieru skaits aug arī šogad – gada pirmajos sešos mēnešos fiksēts 18% kāpums, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, kas nozīmē tālāku eksporta ienākumu kāpumu. Aviācijā ir milzu attīstības iespējas, taču ekspertiem grūti iedomāties, kā tās vēl vairāk uzlabot ar politiskiem lēmumiem.
Tiek uzsvērts, ka svarīgākie lēmumi jau ir pieņemti: lidostas jaudas palielināšana līdz 12 miljoniem pasažieru, "RailBaltica" atzars savienosies ar lidostu "Rīga'', bet "airBaltic" esot "nolikts uz pareizajām sliedēm". Jautājums – cik efektīvi un ekonomiski pamatoti ir lidsabiedrības lidojumi uz Liepāju un, vai nav jādomā arī par Latgales virzienu.
Partiju programmas
Otrdienas diskusijas dalībnieku pārstāvēto partiju programmās sava loma atvēlēta arī satiksmes jomai. Jaunā Konservatīvā partija piedāvā lielās ostas nodot pilnīgā valsts kontrolē, bet "Saskaņa" sola noteikt stratēģiskās attīstības virzienus, starp kuriem ir arī tranzīts, bet 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem novirzīt autoceļu fondam. Tāpat partija sola integrēt pilsētu un starppilsētu sabiedrisko transportu un pasažieru vilcienu vienotā sistēmā, nodrošināt konkurētspējīgus dzelzceļa pārvadājumu tarifus un izsvērtas investīcijas dzelzceļa un ostu infrastruktūrā, realizēt "Rail Baltica" projektu, kā arī nodrošināt Daugavpils reģionālās lidostas atjaunošanu.
Latvijas Reģionu apvienība sola autoceļu ekspluatācijas nodokļa atcelšanu privātpersonu vieglajiem transportlīdzekļiem, kā arī valsts un pašvaldību ceļu un meliorācijas sistēmu sakārtošanu. Arī Jaunā Vienotība ir par autoceļu tīkla sakārtošanu, "Rail Baltica" projekta īstenošanu. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība sola vietējo un starptautisko pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai uzturēt un pilnveidot transporta infrastruktūru, kā arī aktīvi strādāt, lai panāktu taisnīgu ES fondu sadali nākamajā finansēšanas periodā, tostarp cilvēkkapitālam, infrastruktūrai un platību maksājumiem lauksaimniekiem.
Autoceļu nākotne
Joprojām viens no iedzīvotājiem aktuālākajiem jautājumiem ir autoceļi – to stāvoklis. Politiķiem būs jāatbild, kas notiks ar finansējumu un būvdarbu apjomu pēc šī ES fondu perioda finansējuma beigām. Nepietiekams ilgtermiņa valsts finansējums ceļu būvei un zemā būvniecības kvalitāte uz pašvaldību reģionālajiem ceļiem analītiķiem liek uzdot jautājumus par nepieciešamību pārskatīt Valsts autoceļu sakārtošanas programmu, prioritāri fokusējoties uz ceļu posmiem, kur ir visaugstākā satiksmes intensitāte, piemēram, Jūrmalas šoseja, Siguldas šoseja, ar mazāku uzsvaru uz tranzīta nozares atbalstu.
Tiesa, finansējums pēdējos gados autoceļiem tikai pieaudzis.
Savukārt vērienīgā dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošana pie krītoša kravu apjoma un bez reālistiska plāna, kā to stabilizēt, ir labākajā gadījumā vieglprātība, norāda Latvijas Banka. Satiksmes nozares pārrauga darba kārtībā tāpat nonāks jautājumi, kas saistīti ar vērienīgo projektu "RailBaltica", politiķiem būs jāatbild, kā turpināt kāpināt eksporta ieņēmumus auto un gaisa transportā, jāpieņem būtiski lēmumi saistībā ar vietējo telekomunikāciju nozares flagmaņu – "Latvijas Mobilais telefons" un "Lattelecom" nākotni, kā arī jālemj par pasažieru dzelzceļa sastāva atjaunināšanu daudzmiljonu iepirkumā.
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!