Vairāk analītikas! – diskusija par valsts budžetu un nodokļiem. Pilns ieraksts  (16)

Par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām raidījuma studijā sprieda Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, Ārvalstu Investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja, SIA "PricewaterhouseCoopers" valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem pēdējos gados ir bijusi nodokļu reforma, par kuru domas dalījās arī studijas viesiem. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols vērtēja, ka nodokļu reforma tikusi ieviesta pārāk ātrā tempā, tai bija vajadzīgs pārejas laiks. "Šobrīd lielāki nodokļu ieņēmumu nav reformas rezultāts, tas būs redzams pēc apmēram trim gadiem," uzskatīja Dābols.

Joprojām strīdīgā nodokļu reforma

Arī Ārvalstu Investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja, SIA "PricewaterhaouseCoopers" valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska piekrita, ka nodokļu reformai bija nepieciešams lielāks pārejas periods, tomēr pozitīvi ir tas, ka valdība spēja panākt reformas 2-3 mēnešu laikā, saskaņojot tās ar visām pusē. "Reforma ir notikusi, un tas ir labs pierādījums, ka, ja ir griba, tad ir arī izpildījums," tā Elksniņa-Zaščirinska. Šobrīd ir izdarīts pirmais solis, nākamais būtu nodokļus sistēmas un administratīvā sloga vienkāršošana.

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka ir vēl skeptiskāks par nodokļu reformu. "Tā ir garām palaista iespēja. Nodokļu reformas ietvaros tika izmantota reāla analītika, un bija iespēja izdarīt sākotnēji solītās lietas, piemēram, paātrināt ekonomikas izaugsmi," teica Sauka. Tomēr Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, mēs dzīvojam ļoti ekonomiskā valstī, mums ir daudz mazāk līdzekļu, līdz ar to arī mazāk iespēju. Viņš piekrita pārējiem studijas viesiem, ka nodokļu reforma, protams, nav pabeigta. "Tika veikti soļi, kas samazināja nodokļu slogu mazāk atalgotajiem, tomēr reforma joprojām nepietiekami samazina nevienlīdzību. Tai pat laikā nodokļu slogs mums ir daudz mazāks nekā citās valstīs, ar kurām salīdzināmies," atzīmēja Platais.

Jāiesaistās cīņā ar "ēnu" ekonomiku

Studijas viesi diskusiju gaitā uzsvēra, ka ir svarīgi runāt par ēnu ekonomiku, jo daļa no tās ir valsts negūtie ieņēmumi. "Ēnu ekonomika Latvijā ir ap vienu miljardu eiro jeb 20% no IKP, turklāt aplokšņu algas ir vislielākā komponente. Kaimiņvalstīs tā ir tikpat aktuāla un liela problēma. Mums būtu jātiecas uz 6-8% ēnu ekonomikas, ļoti labi būtu ap 12%, tas budžetā sniegtu ap pusmiljardu eiro," norādīja Sauka. "Visai valstij ir jāiesaistās ēnu ekonomikas apkarošanā, tas ir jautājums par iepirkumiem, aplokšņu algām, kukuļdošanu, "PVN karuseļiem"," teica Elksniņa-Zaščirinska, minot piemēru, ka valdes locekļiem būtu reāli jāatbild par aplokšņu algām savos uzņēmumos, ne tikai uz papīra.

"Mēs labi spējas identificēt problēmas, bet nav atbilstošu mehānismu, kā tās novērst," novērtēja Sauka. Savukārt Platais norādīja, ka valdībai ir jāfokusējas uz tām sfērām, kurās ir vislielākie zaudējumi, un jāveic analītiskais darbs. Šeit nav runa tikai par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), to var darīt daudzi. Nav prātīgi pievērst kontrolējošos dienestus sīkām lietām.

Diskutējot par VID darbu, Elksniņa-Zaščirinska sprieda, ka iestāde ir transformācijas procesā, tā top par inovatīvu iestādi, analizē datus, atrod kontrabandu, PVN shēmas. Tomēr mainīties var tad, ja ir resursi. "VID vēl nav gatavs nākotnei, bet, lai būtu, ir vajadzīga nauda," teica Elksniņa-Zaščirinska. Arī Dābols piekrita, ka VID ir mainījies uz labo pusi, tiek vairāk sekots devīzei "Konsultē vispirms", tagad ir pieejami daudzi bezmaksas semināri, uzlabota EDS, tai pat laikā stagnē kontroles pasākumi.

Runājot par partiju programmās dotajiem solījumiem attiecībā uz nodokļiem un budžetu, Dābols teica, ka tajās nav kardinālu risinājumu, paredzētas minimālas izmaiņas.

Savukārt, diskutējot par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, tai skaitā decembra "tērēšanas drudzi" valsts iestādēs, Platais skaidroja, ka tas nav raksturīgi tikai Latvijai. "Tas notiek tāpēc, ka šīs kārtība ir ar beigu termiņu. Pretinde būtu budžeta veidošana nevis uz naudas plūsmas, bet uz uzkrājumu principa," vērtēja Platais. Viņš arī teica, ka "nulles" budžets ir pareizais virziens.

Rezumējot diskutēto, Dābols vērtēja, ka budžeta veidošanā ir nepieciešama konkrētība – kas un kā jāizdara. "Vēlētājiem būtu jāsaprot, kā tiks sasniegts gala rezultāts, piemēram, no kurienes palielināt pensijas utt.," skaidroja Elksniņa-Zaščirinska, piebilstot, ka partijām ir jāuzņemas atbildība par sekām, par to, ko runā un sola. "Vairāk analītikas!" teica Sauka.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfu" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfu" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.