Papildu tēriņi un bezdeficīta budžets nav savienojami – deputātu kandidāti par finansēm un nodokļiem. Pilns ieraksts  (75)

Uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēja Ļubova Švecova (S), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Linda Liepiņa (KPV LV), Līga Leitāne (NA), Jānis Reirs (JV), Juris Pūce (A/P), Krišjānis Feldmans (JKP) un Aivars Veiss (LRA).

Deputāta amata kandidāti debates iesāka, nosaucot galvenos jautājumus, kam viņu partijas plāno pievērst pastiprinātu uzmanību budžeta un nodokļu jomā. Vairākums kā prioritātes nosauca veselības aprūpi un izglītību, daļa uzsvēra arī zinātni, tāpat studijas viesi bija vienisprātis, ka nodokļu politikai jābūt ilgstpējīgai un konsekventai. Veiss kā vienīgais minēja Latvijas reģionu attīstību.

Tomēr viedokļi dalījās tajā, kā panākt šos mērķus. Asas diskusijas raisīja neapliekamā minimuma celšana algām un pensijām. Reizniece-Ozola vērtēja, ka, piemēram, nevar palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, jo tas izmaksās pārāk dārgi valsts budžetam.

Runājot par budžeta ieņēmumiem, kā viena no vietām, kur gūt šos ieņēmumus, tika minēta "ēnu" ekonomikas daļa. "Jāsamazina ēnu ekonomiku par 1% punktu gadā, un tā būs papildu nauda budžetā," teica Reizniece-Ozola, tāpat finanšu ministre minēja, ka ir panākts būtisks progress, ieviešot reverso PVN atsevišķās nozarēs, slēdzot ģenerālvienošanās problemātiskās nozarēs.

Savukārt Liepiņa teica, ka risinājums būtu nodokļu samazināšana, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus. Kā pamatojumu viņa minēja samazināto PVN Latvijā tradicionālajiem augļiem un dārzeņiem.

Diskusijas raisīja arī atsevišķi momenti, kuros būtu jāierobežo "ēnu" ekonomika. Pūce vērtēja, ka būtu jāierobežo skaidras naudas aprite, atsevišķās nozarēs jāvienojas par minimālo algu, un galvenais – jācīnās pret naudas atmazgāšanu.

Tāpat deputāta amata kandidāti pauda dažādus viedokļus par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību. Reizniece-Ozola neslēpa, ka VID bija problēmas, tomēr pārmaiņas nav vienkāršs process, un nevarot noliegt, ka šobrīd VID darbība iz uzlabojusies. Vairāki studijas viesi uzdeva tā arī īsti neatbildētus jautājumus. "Kad VID beigs strādāt darbinieki, kuri regulāri vinnē lielas summas azartspēlēs?" jautā Pūce. Savukārt Liepiņa pieprasīja nosaukt konkrētus darbinieku uzvārdus, kuri ir atlaisti to nelikumīgo darbību dēļ.

Veiss, piekrītot, ka uzlabojumi VID darbībā ir nepieciešami, atzina, ka iestāde virzās pareizajā virzienā, tomēr nedrīkst aizmirst, ka ir arī citas kontrolējošās iestādes Latvijā, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka. "VID ir tikai viens posms cīņā ar ēnu ekonomiku. Jā, ir jāstiprina VID darbība, jāapmāca kadri," teica Leitāne, piebilstot, ka cīņa ar "PVN karuseļiem" ir visas Eiropas problēmas. Savukārt Švecova atzina, ka ir svarīga kompleksa pieeja, un, piemēram, tiesām bieži vien nav izpratnes par finanšu noziegumiem.

Runājot par budžeta izdevumiem, vairāki deputāta amata kandidāti runāja gan par "nulles" budžetu, gan programmu pārvērtēšanu. Tāpat Liepiņa minēja ikgadējo "decembra tērēšanas māniju", ko vajadzētu izskaust.

Īpašu uzmanību izpelnījās nekustamā īpašuma nodoklis un tā likmes, kas netika mainītas nodokļu reformas ietvaros. Deputāta amata kandidātu piedāvājumi ietvēra gan nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, gan neapliekamā minimuma ieviešanu. Piemēram, Pūce minēja, ka šo nodokļa "apsaimniekošanu" būtu jāpārņem valstij, jo tā dēļ pašvaldības savās teritorijās veido "guļamvagonus", nevis cīnās par uzņēmējdarbības attīstīšanu un investīcijām. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājums ir skatāms kopā ar kadastrālajām vērtībām. Švecova minēja, ka kadastrālās vērtības būtu nepieciešams pielīdzināt nekustamā īpašuma tirgus vērtībām, jo kadastrālo vērtību atšķirības ir ļoti ievērojamas, tai skaitā blakus esošās teritorijās. Vienlaikus Feldmans atzīmēja, ka, piemēram, Rīgā šajā jautājumā valda visatļautība.

Pirmsvēlēšanu gaisotnē studijas viesi bija dāsni ar solījumiem mazināt darbaspēka nodokļus, celt neapliekamo minimumu algām un pensijām. Gan Pūce, gan Feldmans, gan Liepiņa, gan Veiss uzsvēra, ka nepieciešams atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma.

Diskutējot par valsts parādu, lielākoties bezdeficīta budžets tiek minēts kā tālākas nākotnes reālija, jo tuvākajos gados Latvijā ir nepieciešams novirzīt līdzekļus vairākām jomām, tai skaitā veselības aprūpei, izglītībai. Nevar solīt izdevumus un vienlaikus bezdeficīta budžetu.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.