'KPV LV'– sarkano līniju trūkums un ārkārtas vēlēšanas. Pilns ieraksts  (247)

Partijas pārstāvji intervijas iesākumā pauda viedokli, ka nav pamata uzticēties aptauju datiem, lai gan tās rāda augstu vietu "KPV LV", kā arī atzīmēja, ka diaspora nav iekļauta aptaujās. "Mūsu īstais reitings ir mūsu vienmēr pilnās zāles, kur mēs braucam tikties ar vēlētājiem," sacīja Gobzems.

Arī jautājumā par ziedojumu apjomu abi partijas pārstāvji bija vienisprātis – ziedojumi bijuši, turklāt, lai gan pēdējā nedēļa ticis lūgts ziedot 10 000 eiro, saņemti 20 000 eiro ziedojumi.

Atbildot uz jautājumu par Gobzema paša izplatīto video, kurā teikts, ka "KPV LV" nepiedalīsies valdībā, ko Valsts prezidents uzticēs veidot Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un "Saskaņai", Gobzems skaidroja, ka viņam ir "pārliecība, ka mēs uzvarēsim vēlēšanās. Tas ir tas iemesls, kāpēc šāda pozīcija tiek ieturēta".

Viņš atzina, ka pēc reitingiem ir redzams, ka bez "KPV LV" "valdību uztaisīt nevarēs". Otra lieta esot, ka "KPV LV" nevēlas "piedalīties šajā kartelī". "KPV LV" ar ""Saskaņas" premjeru neies strādāt kopā," sacīja Kaimiņš.

Runājot par premjera izvēli, kam uzticēt veidot valdību, Gobzems sacīja, ka "demokrātiskā valstī [Valsts prezidents Raimonds] Vējonis var izvēlēties jebkuru iedzīvotāju, bet pēc Satversmes gara ir jānosauc premjera amata kandidāts no tās partijas, kas uzvarējusi vēlēšanās".

Savukārt, vaicāti par personālijām, partijas pārstāvji sacīja, ka gribētu redzēt Didzi Šmitu ekonomikas ministra amatā, Ati Zakatistovu izglītības vai ārlietu ministra amatā. "Mums ir jāredz, kādi cilvēki ir ievēlēti pēc 6. datuma. Mums pārmeta, kāpēc mēs paņēmām Šmitu un Kiviču. Bet cilvēki tika maksimāli ilgi sargāti. Viņi pieņēma lēmumu pēdēja brīdī," par partijas personālijām sacīja Kaimiņš.

Jautājumā par sekretariātu izveidi, kas minēta partijas programmā, Gobzems skaidroja, ka sekretariātu skaits ir atkarīgs no funkciju veikšanas, un pamatā tie būs 16 līdz 20 sekretariāti un seši ministri. "Jautājums ir par precīzu funkciju sadali," sacīja Gobzems.

Runājot par kampaņu, kas īstenota laikrakstā "Dienas Bizness" (DB), Gobzems sacīja, ka, visticamāk, laikraksts atbalsta "Saskaņu". "Šī avīze dod mums pozitīvu publicitāti atšķirībā no šīs mega lielās negatīvās publicitātes, ko mums uzliek citi mediji," sacīja partijas pārstāvis, skaidrojot, ka, pat ja tas ir "Saskaņu" atbalstošs pasākums, tad "mēs esam tikai priecīgi, ja kaut kur par mums ko pozitīvu pasaka".

Kaimiņš sūrojās, ka "par mums nekur nav pozitīvas publicitātes. Es esmu pārliecināts, ka šī avīze [DB] viņam [Aināram Šleseram] pieder. Man riebjas Šlesers," sacīja politiķis.

Tāpat intervijā tika skarts jautājums par koalīcijas padomi un koalīcijas līgumu, par nozagtu parlamentāru republiku, deputātu ievēlēšanu, OIK – un tieši par šo jautājumu izvērtās asas diskusijas, un arī citiem jautājumiem.

Uz jautājumu, kā notiks "koalīcijas veidošana ar tautu", Gobzems atbildēja, sakot, ka "galvenā doma ir tāda, ka mēs gribam varu, lai to atdotu, tas nozīmē atdot tautai faktiski nozagto referendumu. Atdot sabiedrībai iespēju daudz biežāk referendumos balsot". Savukārt Kaimiņš sacīja, ka tas ir tēlains izteiciens – "koalīcija ar tautu". Viņa vērtējumā, visiem 100 deputātiem ir jāstrādā dzimtenes vārdā, dzimtenes labā.

Tāpat politiķi sacīja, ka "KPV LV" valde būs ievēlēta Saeimā, atšķirībā no citām partijām, bet, vaicāti par partijas programmu, viņi paskaidroja, ka tā ir tik lakoniska, jo "mēs apzināti nerakstījām tos garos palagus. Mēs apzināti rakstījām konkrētus darbus, nevis tos pierastos palagus, kurus vienīgais cilvēks Latvijā, kas izlasa, ir Jānis Domburs. Tāpēc mēs nerakstījām šos "papīrīšus"".

Uz jautājumu, kāpēc partijas programmā nav iekļauts kultūras jautājums, Gobzems atbildēja, sakot, ka "mums nav par kultūru nekādu jautājumu, jo valstij kā tādai nav jāregulē kultūras procesi, vienīgais, ko valsts var darīt, ir dalīt naudu. Mēs sakām, ka ir prioritāri jautājumi, kas jāatrisina, un tie ir – kur nopelnīt un ietaupīt, lai pēc tam būtu ko dalīt. Mēs sakām – samazināt ministru skaitu un mainīt valsts pārvaldes modeli".

Tāpat trešdien saruna pievērsās jautājumam par žurnālistu profesionalitāti, un arī tajā neiztika bez konkrētu žurnālistu salīdzināšanas un piesaukšanas, kā arī kritikas sabiedrisko mediju žurnālistu darbam. Vaicāts par publisko komunikāciju "Facebook", Gobzems sacīja, ka tas ir viņa "konts un es ar to drīkstu darīt visu, ko es gribu, ievērojot pieklājības normas. Kad es kļūšu par premjeru, man būs arī premjerministra konts". Arī tad "es bloķēšu visus, kas sacīs, ka Gobzems ir idiots".

Savukārt komentējot izteikumu, ka cilvēkiem, kā to uzskata "KPV LV" politiķi, nevajagot neko vairāk kā "kotleti un šņabi", Gobzems skaidroja, ka konteksts šim izteikumam bijusi situācija, kad viņš bijis advokāts tā dēvētajā "Maxima" krimināllietā. "Un tad man radās tāda sajūta, ka cilvēki negrib sevi paši aizstāvēt, ka viņiem patīk noskatīties uz visu no malas". Tāpēc arī minēts šāds salīdzinājums, ka cilvēkiem nevajag neko citu, kā kotletes un šņabi vai maizi un izklaides.

Vaicāts par izteikumiem, ka "KPV LV" neies koalīcijā ar "Saskaņu", bet gan ar "cilvēkiem", Gobzems sacīja, ka "šis jautājums, ko mēs esam teikuši – nebūs koalīcijas kā tādas". Kaimiņš argumentēja, ka "KPV LV" vēlas "salauzt iekšējo spēles modeli, kādā Saeimā notiekas darbs".

Uz jautājumu, kas notiek, ja Saeimā ievēl astoņus vai deviņus sarakstus un kurš raksta "KPV LV" "sapņu līgumu", Gobzems atbildēja, sakot, ka to raksta premjerministrs un "viņš riskē, vai dabūt parakstus vai nedabūt. Un tad, ja nedabū, viņš nekļūst par premjerministru". Gobzems gan pieļāva, ka šo līgumu varētu parakstīt arī "Saskaņas" deputāti, jo "to mēs nezinām".

"Mēs esam gatavi iet uz ārkārtas vēlēšanām," rezumēja Gobzems, pieļaujot, ka tas ir tādā gadījumā, ja partija šajās Saeimas vēlēšanās nekādās kombinācijās neiegūst 51% ietekmi.

No Latvijas Reģionu apvienības 12. Saeimā pirms četriem gadiem ievēlētā un no tās aizgājušā deputāta Artusa Kaimiņa 2016. gadā dibinātā politiskā partija "KPV LV" jeb "Kam pieder valsts" ir jaunpienācēja 13. Saeimas vēlēšanu politisko partiju kompānijā.

Tās sākotnējam līderim Kaimiņam šā gada pavasarī pievienojušies vēl divi līdzpriekšsēdētāji Atis Zakatistovs un Linda Liepiņa, kurus, kā ironizējot Latvijas Televīzijā (LTV) raidījumā "Partija fokusā" 19. septembrī atzina Kaimiņš, vieno pret viņiem sāktie "kriminālprocesi", kas sākti pret katru no viņiem.

Tāpat partija īstenojusi līdz šim ne īpaši ierastu praksi – nominējusi premjera amata kandidātu, kurš nav ne partijas vadītājs, ne saraksta līderis kādā no vēlēšanu apgabaliem – advokātu Aldi Gobzemu. Viņš pats partijai oficiāli pievienojās vien šā gada maijā un startēs ar pēdējo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā. Šā gada maijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Gobzems par savu pievienošanos partijai sacīja, ka ir "dziļi pārliecināts", "dos jaunu uzrāvienu, jaunu elpu". Pret Gobzemu Latvijas Zvērinātu advokātu padomē šobrīd ir ierosinātas divas disciplinārlietas.

Partija vien tagad savā sociālā tīkla "Facebook" lapā sākusi publiskot velēšanu apgabalu sarakstu līderu un astoņus sarakstu pārstāvjus, starp kuriem ir gan jaunpienācēji politikā, gan daži, kas uz šīs skatuves bijuši jau ilgāku laiku, piemēram, partijas Latgales sarakstā startējošā Daugavpils novada domes deputāte no "Latgales partijas", bijusī deputāta Anrija Matīsa (pie frakcijām nepiederošs; kandidēs no "Saskaņas") palīdze Janīna Kursīte.

Tieši personālijas – TV seju Andra Kiviča un Didža Šmita – pievienošanās politiskajam spēkam paralēli visnotaļ asajiem partijas līderu izteikumiem un rīcībai, piemēram, Gobzema demonstratīvā aiziešana no LTV raidījuma "Tieša runa", Kiviča izlēciens Rīgas pilsētas svētkos, pēkšņi parādoties uz skatuves partijas T-kreklos tērptu atbalstītāju kompānijā nonākušas plašākas sabiedrības uzmanības lokā. Diskusijas par to, kurš partijai pievienojies spējušas uz brīdi aizēnot arī partijas programmas apspriešanu, uz ko sarunās un debatēs aktīvi aicinājuši paši partijas pārstāvji, īpaši aktīvi to darot brīžos, kad intervētāji uzdevuši jautājumus par politiskā spēka "melno kasi" un tās līderu naudas izcelsmi.

"KPV LV" pārstāvji iepriekš nav mulsuši un kritizējuši gan medijus par viņu pausto, gan pievēršoties žurnālistu privātajai dzīvei un radiniekiem, gan arī aktīvi bloķējuši sev nepatīkamu komentāru paudējus "Twitter" un "Facebook", kā to Latvijas Televīzijas raidījumā "Partija fokusā" atzina "KPV LV" vēlēšanu apgabalu sarakstu līderi.

Partija kopš aprīļa piedzīvojusi strauju atbalsta kāpumu. Tās reitings aprīlī pēc pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktās aptaujas datiem bija 2,4%, bet septembrī jau 9,3%, liecina "Delfi" sadarbībā ar "Kantar TNS" veiktais pētījums:

Vērtējot šos datus un pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalās tieši proporcionāli jau izlēmušo balsīm šobrīd, iespējams secināt, ka 13. Saeimā iekļūtu septiņi politiskie spēki – "Saskaņa" būtu pārstāvēta ar 29 deputātiem, ZZS ar 19, KPV LV ar 18, JKP ar 10, NA ar 9, "Attīstībai Par!" ar 8, bet "Jaunā Vienotība" ar 7 deputātiem.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) profesors Ojārs Skudra portālam "Delfi", gan, komentējot jūlija reitingus, pieļāva, ka gadījumā, ja arī augusta reitings partijai būs līdzvērtīgs vai augstāks, tad var pieļaut, ka "KPV LV" piedalīsies valdības veidošanā un piekrita tam, ka "KPV LV" var uzskatīt par lielu spēlētāju politikā.

Arī LU SZF dekāns, politologs Juris Rozenvalds iepriekš iezīmēja, ka "KPV LV" izvirzīšanās trešajā vietā nav nekāds "absolūtais rādītājs", daudz kas vēl var mainīties priekšvēlēšanu diskusiju gaitā. Viņš arī atzina, ka uz "kaimiņpartiju" jau no paša sākuma vajadzēja raudzīties nopietni un norādīja, ka Latvijai ir pietiekami plašs protesta elektorāta loks. "Turklāt tā ir viena daļa cilvēku, kuriem tāda provokatīva Kaimiņa kunga uzvedība vienmēr ir bijusi simpātiska," iepriekš atzina LU SZF dekāns.

Pēc Skudras portālam "Delfi" iepriekš sacītā, Kaimiņš ir prasmīgs demagogs. "Viņš izmanto, kombinē kaut kādas reālas parādības, procesus vai faktus, neskata tos kontekstā, neskata saistībā ar procesiem un tā tālāk, bet izmanto atbilstoši savai interpretācijai, lai mobilizētu". Tikmēr Rozenvalds iepriekš atzina, ka "KPV LV" aktīvi un veiksmīgi izmanto "ne visai saprātīgu tiesībsargājošo struktūru rīcību, kas ļauj viņiem sevi pozicionēt, kā sistēmas upurus". Politologs iezīmēja, ka atbalstītāju populistiskām idejām – pie varas esošās elites noliegumam un sarežģītu problēmu tūlītējam risinājumam ir pietiekami daudz. To parādot arī reitingi.

Partija savā programmā min vairākus pieturas punktus. Partiju premjeru kandidātu debatēs "Delfi TV ar Jāni Domburu" septembra sākumā Gobzems solīja panākt, ka jau 2050. gadā Latvija būs 10. bagātākā valsts pasaulē ar 2,5 miljoniem iedzīvotāju.

Partija arī definējusi, ka nepieciešams likvidēt koalīcijas padomi kā antikonstitucionālu, pret ko gan iebildis Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis, mainīt valsts pārvaldes modeli, līdz sešiem samazinot esošo ministru skaitu un ministrijas aizstājot ar sekretariātiem, kuri īstenos šo ministru veidoto valsts politiku.

Zakatistovs LTV raidījumā "Partija fokusā" minēja, ka tas "ir aizvietošanas stāsts", jo šobrīd ir daudz ministriju, bet, ja tiekot vaicāts, kurš ir atbildīgs par to, ka valstī ir nabadzība, atbildīgo neesot, vien tiekot teikts "tā nav mana kompetence". Viņā skatījumā, valstij ir sešas pamatrūpes un katrā no tām nepieciešams atbildīgais – ministrs, savukārt sekretariātiem būtu četras funkcijas – runāt ar nozari, saprast, kas notiek, mācīties no citiem, izveidot iespējamos attīstības scenārijus un tad iet ar tiem pie ministra un lemt. Viens sekretariāts būšot tieši skolu, augstskolu un bērnudārzu jautājumiem.

Partija arī sola pārņemt skolas un bērnudārzus no pašvaldībām valsts pārziņā, apvienot visas valsts augstskolas, reformēt Valsts ieņēmumu dienestu, izstrādāt un ieviest ikvienam saprotamu nodokļu politiku un sistēmu, samazināt medikamentu cenas, sniegt reālu atbalstu pensionāriem – atceļot nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim un dot iespēju izvēlēties saņemt savu vai mirušā dzīvesbiedra pensiju, kā arī panākt no korupcijas brīvu un ātru tiesu sistēmu, kurā lietas tiek izskatītas ātrā tiesvedības procesā.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" maijā skarot jautājumu par populismu, Gobzems Domburam sacīja: "Ja mēs apskatām šos programmas punktus, vai jūs no sirds varat pateikt, ka šie punkti ir neizpildāmi un ir vienkārši populistiski?".

Partijas pārstāvji neslēpj, ka tieši viņi aktīvi dodas tikties ar vēlētājiem gan Latvijas reģionos, gan ārvalstīs, kur viņi aktīvi skaidrojot savu nostāju gan attiecībā uz partijas programmu, gan citiem jautājumiem. Galvaspilsētā septembrī parādījās vides reklāmas, un jau vasarā ielās devās busiņš, ko rotāja partijas līderu fotoattēli un kur tika solīts sniegt visu aktuālo informāciju.

Tieši "KPV LV" pēc Korupcijas novēršanas aun apkarošanas biroja (KNAB) datiem septembra sākumā bija starp līderēm, ņemot vērā tēriņus reklāmām sociālajos tīklos, iepriekš vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". "KPV LV" reklāmām soctīklos tobrīd bija tērējusi 45 726 eiro un internetā – 16 100 eiro.

KNAB datu bāzē pieejamie dati rāda, ka šā gada 21. septembrī "KPV LV" deklarētās finanšu saistības priekšvēlēšanu aģitācijā bijušas 73 862 eiro, un šādi partija bija ierindojusies 6. vietā, sev priekšā palaižot Zaļo un zemnieku savienību, "Saskaņu", "Jauno Vienotību", "Attīstībai/Par!" un Nacionālo apvienību. Pēc KNAB datiem 5% no šīs summas tika partija tērējusi vides reklāmām, 1% - radio, 8% – presē, 62% – sociālajos tīklos, 22% – internetā un 2% – reklāmām televīzijā.

Tieši intensīvas reklāmas sociālajos tīklos raksturo partiju šajā priekšvēlēšanu periodā – lietā tiek liktas gan tiešraides, braucot automašīnā un informējot par aktuālo, gan citas metodes. "Re:Baltica" šā gada augustā publicētajā pētījumā par to, kuras partijas visefektīvāk strādā "Facebook", ko lieto vairāk nekā 700 000 Latvijas iedzīvotāju, "KPV LV" darbība novērtēta ar piecām "acīm" un plusiņu, šādi secinot, ka notiek aktīva auditorijas iesaiste, liels sekotāju skaits,"Facebook" piemērots formāts un precīza auditorija.

"Re:Baltica" izpētījusi, ka "KPV LV" mērķauditorija šajā sociālajā tīklā ir "dusmīgie un vīlušies". Partijas lapai "Facebook" ir 12 000 sekotāju, Kaimiņam – 50 000, Gobzemam – 12 500 sekotāju. "Facebook" lietotāji arī pamanījuši, ka aktīvi partijas saturu izplata tādas klikšķu lapas ar lielu sekotāju skaitu kā "ritakafija.lv" – 27 000, "Pārdomu pērles" – 35 000, "Memory Water" – 16 000, un arī Gobzema veidotā lapa "Maxima" traģēdijā cietušo atbalstam "Esi atbildīgs!" ar 20 000 sekotāju.

"Partijas panākumu atslēga ir aktīvā sarunāšanās ar auditoriju, ko tādā līmenī nedara neviena cita partija. Saturs ir klaji negatīvs – pret visu un visiem. Īsos video izklāstīta partijas programma, izstāstot partijas piedāvājumu, bet nepasakot, kā tas tiks izdarīts un cik tas maksās," secinājusi "Re:Baltica".

Jautājums par partijas finansēšanas likumību nonācis arī KNAB uzmanības lokā. Birojs par, iespējams, nelikumīgu partijas finansēšanu sāka kriminālprocesu, kurā šā gada jūnijā aizturēja trīs personas. Tika ziņots, ka aizturēti tika Kaimiņš un Zakatistovs, pie kuriem tika veikta kratīšana. Kratīšana tika veikta arī pie uzņēmēja Viestura Tamuža.

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" mēnesi pirms aizturēšanas Kaimiņš kopā ar partijas biedriem Gobzemu un Lindu Liepiņu komentēja gan pagājušā gada maijā internetā tīklā publicēto video ierakstu, kurā "KPV LV" pārstāvji Kaimiņš un Zakatistovs runā par politiskā spēka finansējumu, gan KNAB sākto kriminālprocesu par, iespējams, partijas nelikumīgu finansēšanu, par ko "Delfi" ziņoja jau decembrī.

Lai gan Gobzems apspriesto notikumu laikā vēl nebija partijā, viņam bija viedoklis, proti, šis video esot tikai viens fragments no garākas sarunas un neesot informācijas, ka Zakatistovs vai kāds cits partijas biedrs būtu apzadzis valsti.

Viņš arīdzan aicināja tiesībsargājošās iestādes šo lietu "nemarinēt" un ātri pieņemt lēmumu, lai ir skaidrība. Kaimiņš apgalvoja, ka jau pirms kāda laika saņēmis KNAB vēstuli, kurā teikts, ka iestādei nav "nekādas lietas pret partiju". Uz jautājumu par to, vai partijai ir "melnā kase", Gobzems sniedza noraidošu atbildi.

Kā liecina KNAB datu bāzē pieejamā informācija, laikā no 2016. gada līdz šā gada augusta beigām partija ziedojumos bija saņēmusi 81 074 eiro.

Partija līdz šim nav atklājusi savus potenciālos sadarbības partnerus 13. Saeimā. Kā LTV raidījumā "Partija fokusā" sacīja Latgales saraksta līderis Roberts Spručs: "Mēs noteikti būsim nākamajā valdībā, bet sadarbības jautājumi ir ar tiem citiem deputātiem, kuri piekritīs mūsu programmas realizēšanai."

Diskutējot par to, vai "KPV LV" ir iespējama sadarbība ar "Saskaņu", Zakatistovs sacīja, ka, viņaprāt, "Latvija ir ieslīgusi tādā ļoti nolemtībā, runājot tikai par "sarkanajām līnijām". 28 gadus mēs esam runājuši par "sarkanajām līnijām" un tās ir bijušas kā aizsegs tam, lai cilvēki nerunātu par izglītību, veselību, par valsts pārvaldi".

Partijas pārstāvji gan iepriekš definējuši savu nostāju jautājumā par sabiedrības saliedētību un valodas politiku. "Delfi TV ar Jāni Domburu" Kaimiņš uzsvēra: "Beigsim vienreiz dalīt latviešus un krievus (..). Viena valsts valoda!", bet Gobzems atzīmēja, ka "mums jau labu laiku ir izglītība latviešu valodā. Runājot par sabiedrības saliedētību (..) ir būtiski uzsvērt, ka šodien, 2018. gadā, vairs nav jācīnās par mirušajiem (..) šodien jācīnās par dzīvajiem. Dzīvie ir gan latvieši, kas ir lojāli Latvijai, gan krievi, kas ir lojāli Latvijai."

"Jautājums ir, kā tu to pasniedz, un cik daudz šos jautājumus izmanto sabiedrības kacināšanai," sacīja "KPV LV" premjera amata kandidāts.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.