Trešdien, 3. oktobrī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā viesojās politiskā spēka "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš un nominētais premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. Raidījuma gaitā Gobzems apgalvoja, ka Latvijā investīciju apjoms sarūk, kā arī diskusijās pēc raidījuma "Delfi" žurnālistiem atsūtīja datus, ar kuriem pamatoja teikto. Portāls "Delfi" izanalizēja atsūtītos datus un secināja, ka tie kopumā un pēc būtības neatspoguļo reālo situāciju.
Savā "Facebook" kontā Gobzems, lai pamatotu teiktos vārdus raidījuma laikā par investīcijām, sākotnēji komentārā atsaucās uz portāla "Tvnet" 2002. gada rakstu "Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā pērn samazinājies divkārt", ko pēc tam, paskaidrojot, ka ātrumā kļūdījies, izdzēsa. Vēlāk Gobzems komentārā norādīja uz "Lursoft" veikto pētījumu "Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms 2017. gadā turpinājis sarukt", kas publicēts 2018. gada janvārī.
"Lursoft" pētījumā ir analizētas tikai investīcijas pamatkapitālā, un tā ir tikai daļa no tā, kas ietverts kopējā investīciju apjomā. Latvijas Bankas sagatavotajos tiešo investīciju datos ir iekļautas investīcijas pašu kapitālā (bez pamatkapitāla ņemta vērā arī uzkrātā peļņa, rezerves u.tml.), kā arī savstarpējie (tiešo investīciju uzņēmumu grupas ietvaros) parāda instrumenti (kredīti, parāda vērtspapīri). Līdz ar to, pēc "Lursoft" aprēķiniem, 2017. gadā investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopumā ir bijušas 7,2 miljardu eiro apmērā, savukārt, pēc Latvijas Bankas statistikas, kopējais investīciju apjoms uz pagājušā gada beigām bija 14,6 miljardi eiro.
Avots: "Lursoft"
Piemēram, 2016. gadā būtisku lomu kopējā statistikā nospēlēja "Swedbank" lēmums samazināt bankas pamatkapitālu par gandrīz 370 miljoniem eiro, lai optimizētu bankas kapitalizācijas līmeni un nodotu mātes kompānijai to kapitāla daļu, kas rada papildu administratīvo un finanšu slogu. Tomēr kopumā Latvijā ārvalstu tiešās investīcijas (uzkrātās) pēdējos gados ir turpinājušas augt. Salīdzinājumam, 2013. gada sākumā tie bija 11,2 miljardi eiro, savukārt 2018. gada otrajā ceturksnī – 14,8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas dati.
Tai pat laikā sarakstē ar Jāni Domburu Gobzems norādīja, ka pagājušajā gadā piesaistīto investīciju apjoms Igaunijā ir sasniedzis 270,9 miljonus eiro, Lietuvā – 107,6 miljonus eiro, Latvijā – 62,1 miljonu eiro. Jāatgādina, ka šie skaitļi tika nosaukti, piemēram, LTV raidījuma "DeFacto" sižetā par jaunuzņēmumiem, un šie cipari atspoguļo investīcijas tikai jaunuzņēmumos, nevis valstī kopumā. Tie ir dati par 2017. gadu, ko apkopo Baltijas valstu jaunuzņēmumu asociācijas gan par ārvalstu, gan par vietējām investīcijām. Turklāt jāņem vērā, ka šie skaitļi tiek regulāri aktualizēti, piemēram, Lietuvas jaunuzņēmumu investīcijās uz to mirkli bija papildu ierēķinātas investīcijas no sākotnējā monētu piedāvājuma (ICO), līdz ar to pēc pārrēķina investīcijas Lietuvas jaunuzņēmumos 2017. gadā bija 18,5 miljonu eiro apmērā – mazāk nekā Latvijā. Jā, Igaunijā investīcijas jaunuzņēmumos tradicionāli ir lielākas, tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, 2017. gadā no 272 miljoniem eiro lauvas tiesu investīciju saņēma viens uzņēmums – "TransferWise" – 240 miljonus eiro.
Protams, nenoliedzami ir vēl daudz darāmā, lai uzlabotu Latvijas jaunuzņēmumu vidi un varētu būt darīts vairāk, tomēr Latvijas jaunuzņēmumu sniegums investīciju piesaistē uz Baltijas valstu fona ir pat ļoti veiksmīgs. Tāpat jāņem vērā, ka ir gadījumi, kad investīciju apjoms kādā konkrētā jaunuzņēmumā netiek publiski nosaukts, līdz ar to šīs ir aptuvenas aplēses, kas palīdz orientēties situācija un nozarē. Starp citu, tieši šogad Latvijas jaunuzņēmumi investīciju piesaistē ir iepalikuši no kaimiņiem, liecina Baltijas valstu jaunuzņēmumu asociāciju apkopotie dati.
Salīdzinot Baltijas valstis pēc ārvalstu tiešo investīciju (uzkrāto) apjoma tajās, OECD dati liecina, ka pērn Igaunijā tās bijušas 23,9 miljardu ASV dolāru apmērā, Lietuvā – 17,6 miljardi ASV dolāru, Latvijā – 17,2 miljardi ASV dolāru. Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile pagājušā gada oktobrī, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vērtēja, ka ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā veido ap sešiem tūkstošiem eiro, bet Eiropas Savienībā vidēji – aptuveni 23 tūkstošiem eiro, Lietuvā ap četriem tūkstošiem eiro un Igaunijā – ap 12 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju.
Līdz ar to secināms, ka, pirmkārt, investīcijas Latvijā kopumā ir mērāmas miljardos eiro, nevis miljonos. Otrkārt, ārvalstu tiešās investīcijas (uzkrājumi) Latvijā ir līdzvērtīgas Lietuvas iespētajam, bet ir mazākas nekā Igaunijā, tomēr noteikti nav runa par vairāku reižu atšķirību. Treškārt, kopējais ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā ir ar augošu tendenci, par ko liecina Latvijas Bankas dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!