Imigrācijas tabu un nepamatotie sapņi – Mežs komentē partiju pausto par demogrāfiju  (56)

"25 gadus šī tēma Latvijā lielā mērā tika ignorēta, igauņi pamodās 10 gadus ātrāk par mums, tāpēc arī viņi tagad var baudīt sasniegtos rezultātus. Viņiem kādu gadu ir pozitīvs, kādu gadu ir mazliet negatīvs saldo, bet ar nelielu imigrāciju viņiem pēdējos trīs gadus iedzīvotāju skaits pieaug, kas mums pagaidām ir tikai sapņi bez nekāda reāla pamata. Es neticu, ka tuvākos 20 gados mēs spēsim sasniegt pieaugumu (dzimstības pieaugumu – aut. piez.)," sacīja Mežs.

Viņš asi kritizēja vēlēšanu kampaņā izskanējušo, ka Latvijā līdz 2050. gadam būtu iespējams panākt 2,5 miljonu lielu iedzīvotāju skaitu.

"2,5 miljoni – tas ir no gaisa pagrābts cipars, kuram nav nekādas saiknes ar realitāti. Es mēģināju arī dzirdēt jebkādu loģiku šī cipara pamatojumam, bet dzirdēju tikai, ka "jums ir jātic, ja neticat, tad esat muļķi vai pretinieki." Tur nav vispār vietas loģikai," uzskata demogrāfs.

"Delfi" lūdza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) atsūtīt jaunākos datus par migrāciju. Tie liecina, ka uz 1.oktobri derīgas darba atļaujas bija 7435 personām no trešajām valstīm. Salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem novērojams kāpums: 2013. gadā darba atļaujas bija 3249 cilvēkiem, 2014. - 3218, 2015. - 4808, 2016. - 6007, savukārt 2017. - 7688. PMLP dati par 2016. gadu liecina, ka visvairāk strādājošo atbrauca no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Indijas.

Uz jautājumu, vai ar līdzšinējo strādnieku no trešajām valstīm plūsmu pietiek, proti, 7435 cilvēku pērn, Mežs norādīja, ka to varētu dubultot. Taču nevarot runāt par masveida procesu.

Mežs norādīja, ka politiķi, kuri saprot, ka būs nepieciešama lielāka darbaspēka imigrācija uz Latviju, taču, "baidoties no vēlētāja, kurš nošaus vēlēšanu dienā visus tos ķecerus, kuri šādas domas pieminēs, ir spiestu klusēt vai runāt par viedo imigrāciju, ko neviens nevar izskaidrot. Tas ir tāds imigrācijas tabu priekšmets, ko vēlētāji neļauj pēc būtības risināt, līdz ar to migrācijas stratēģija jau kuro gadu stāv".

Viņš arī pieļāva, ka Latvijā attieksme pret bēgļiem būtu pavisam atšķirīga, ja valsts būtu uzņēmusi, piemēram, kādus 100 patvēruma meklētājus no Ukrainas. Savukārt noraidošā attieksme pret bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas pastāvot, jo Latvijas iedzīvotājiem esot grūti sajust empātiju pret cilvēkiem, kas nāk no tik ģeogrāfiski un kulturāli tāliem reģioniem.

Pulksten 11.00 pie Dombura viesosies Mīlētāko zīmolu topa" veidotāju – reklāmas aģentūras "DDB Latvia" – direktors Andris Rubīns.

12.30 kopā ar Domburu atbildes uz jautājumiem par Latvijas vietu pasaulē meklēs politoloģe, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Vita Matīsa.

14.00 jautājumi par priekšvēlēšanu laika norisi tiks adresēti KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem.

Saukārt 17.00 darba diena tiks noslēgta kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktoru Arni Kaktiņu un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "Kantar TNS" valdes locekli Ilvu Puduli.

Aicinām atrast laiku noskatīties arī premjera kandidātu debates un 13 tematiskās debates starp populārāko partiju pārstāvjiem, kuras Domburs vadīja no 3. līdz 20. septembrim. Savukārt tuvāk iepazīt tās partijas, kas septembra socioloģiskajās aptaujās pakāpušās virs 2,5% un ir ar lielākām izredzēm iekļūt 13. Saeimā, līdzēs no 1. līdz 4. oktobrim notikušās politisko spēku līderu intervijas, kurās politiķi Domburam atbildēja par līdzšinējo kampaņu, solījumiem un sarkanajām līnijām, kā arī prognozēja, kas mūs sagaidīs pēcvēlēšanu rītā.

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo DELFI pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam DELFI piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.