Intervijā Rubīns atzina, ka pirmsvēlēšanu laiks ir visnepateicīgākais brīdis gaidīt, ka būs skaidra fokusēta ideja par Latviju, kuru popularizēs sabiedrībā. Lai sapulcinātu vēlētāju skaitu, ir jānoklāj dažādas intereses. Jābūt pārliecinošam virzienam, šobrīd vairākas partijas dažādi to dara, cenšas, lai ir ziņas vairākiem slāņiem, reģioniem, nevis skaidrs virziens, ko varētu celt galdā Eiropai.
Sarunas laikā reklāmas speciālists gari un detalizēti vērtēja
līdzšinējās politiķu kandidātu debates studijā pie Dombura, analizējot līderu izturēšanos, vēstījumu un vēlētājiem pasniegto domu – "vai ar to ir iespējams pārdot Latviju starptautiski".
"Latvijai trūkst vienota līnija, ko mēs būtu ieturējuši pēdējos desmit gados. Tas atšķir spēcīgu valstu zīmolus. Mums ir labas un sliktas ziņas, bet nav vienotas līnijas. Stipro valstu pazīme – viena konsekventa, skaidra līnija, ko gadiem atbalsta ar ziņām un darbiem," raksturoja reklāmas speciālists.
"Mums nav jāatrod atšķirīgais no kaimiņiem. Kas ir mūsu stāsts, ko mēs virzām? Igauņi varēja pāvestam uzdāvināt jebko, bet izvēlējās savu e-valsts stāstu. Spēcīgs zīmols spēj pasmaidīt par sevi ir labāk, nekā stāsta ar pārliecību muļķības," norādīja Rubīns.
Taujāts, ko Latvijai vajadzētu darīt salīdzinot ar citām valstīm un, ko nākamajā četrgadē piedāvāt politiķiem, Rubīns uzsvēra, ka galvenā problēma nav ideju trūkums, bet gan spēja vienoties. "Es galveno stāstu gribētu skaidrāku, kas mēs gribētu būt. Tiem, kam izdevies panākt vienoto fokusu, piemēram, Islandē bija slikti - vulkāns, finanšu krīze. Tur valsts saprata, ka jāsadarbojas. Premjers, ministri, privātās industrijas sēdēja kopā, vienojās par vienu skaidru mērķi un sametās kopā," sacīja Rubīns.
Viņš ir pārliecināts, ka Latvijai šis ir labs brīdis īsi pēc vēlēšanām. Premjera vai prezidenta līmenī uzraudzīt šo procesu, saliedēt dažādas ministrijas un "izdarīt šo vingrinājumu". "Saprast, kas ir mūsu stiprākās lietas, ar ko varam būt interesanti pasaulei. Savā maģistra darbā es secināju, ka Latvija var piedāvāt labi aprīkotu vidi un daudz telpas, kur radīt, eksperimentēt, testēt. Defektu pārveidot par efektu," sacīja Rubīns.
Rītu studijā, iztirzājot migrācijas un demogrāfijas aktuālos jautājumus, aizsāka ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs.
Pulksten 12.30 kopā ar Domburu atbildes uz jautājumiem par Latvijas vietu pasaulē meklēs politoloģe, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Vita Matīsa. Pulksten 14 jautājumi par priekšvēlēšanu laika norisi tiks adresēti KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem.
Savukārt pulksten 17 darba diena tiks noslēgta kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktoru Arni Kaktiņu un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "Kantar TNS" valdes locekli Ilvu Puduli.
Aicinām atrast laiku noskatīties arī premjera kandidātu debates un 13 tematiskās debates starp populārāko partiju pārstāvjiem, kuras Domburs vadīja no 3. līdz 20. septembrim. Savukārt tuvāk iepazīt tās partijas, kas septembra socioloģiskajās aptaujās pakāpušās virs 2,5% un ir ar lielākām izredzēm iekļūt 13. Saeimā, līdzēs no 1. līdz 4. oktobrim notikušās politisko spēku līderu intervijas, kurās politiķi Domburam atbildēja par līdzšinējo kampaņu, solījumiem un sarkanajām līnijām, kā arī prognozēja, kas mūs sagaidīs pēcvēlēšanu rītā.
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.