Šo vēlēšanu rezultāti var sagādāt pārsteigumus – partiju reitingu veidotāji no SKDS un TNS. Pilns ieraksts  (60)

Priekšvēlēšanu laikā publiskajā telpā nereti izskan viedokļi par to, ka reitingi ir pērkami, Kaktiņš norādīja, ka šis temats ir vecs kā pasaule: "Pilna pilsēta ar visādiem mītiem un blēņām." Pudule papildināja kolēģi, ka šādas runas ir ne tikai priekšvēlēšanu laikā, līdzīga situācija esot arī, strādājot ar zīmoliem: "Ja rezultāti sakrīt ar to, ko klients ir gaidījis, pētījums ir labs, ja nesakrīt, tad slikts pētnieks un nepareiza metodoloģija." Turklāt, pēc Kaktiņa domām, maksāt par to, lai kādam uzrādītu labāku rezultātu, nemaz arī neesot jēgpilni, jo reitingi paši par sevi nekalpo kā stingrs manipulācijas instruments. Viņš gan piekrīt, ka aptauju rezultāti var ietekmēt cilvēku izvēles: "Jā, ir grupa, kura pieslienas uzvarētājam. Tad ir otra tāda pati grupa, kura dodas apzināti palīdzēt tiem, kuriem reitingi ir mazāki."

Abi studijas viesi bija vienisprātis par to, ka šo vēlēšanu rezultātu atšķirība no prognozēm var sagādāt lielākus pārsteigumus nekā tas bijis iepriekš. Kaktiņš to skaidro ar iemeslu, ka dati joprojām uzrāda lielu skaitu personu, kas vēl nav izlēmuši, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi. Tāpat viņš pieļauj domu, ka ne visi ir atklāti par savām izvēlēm: "Ja publiskajā telpā kāds tiek izsmiets, ka šitie ir idioti un par šiem jau tikai kaut kādi muļķi var balsot, viņi nemaina savas domas, bet pārstāj publiski tās paust." Finālā aptaujas varot rādīt vienu, bet patiesie vēlēšanu rezultāti atšķirties.

Savukārt Ilva Pudule, atgriežoties pie lielā neizlēmušo personu skaita, pauda domu, ka tam par iemeslu kalpo labklājības kāpums. "Dzīve paliek vieglāka un cilvēki ir optimistiskāki. Augstāka labklājība dod mazāku spiedienu iet un darīt, lai dzīve būtu labāka rītdien. Neizlēmušo procents šobrīd ir lielāks nekā iepriekšējās vēlēšanās," viņa skaidroja.

Pudule arīdzan uzsvēra, ka reitingus nevajag salīdzināt ar patiesajiem rezultātiem, jo aptaujās tiek pētītas cilvēku domas konkrētajā brīdī, taču persona nav statiska vienība un var jau rīt mainīt savas domas. "Un tad pētnieki nepareizi nomērījuši būs. Tam visam jāpieiet elastīgi, šodien tu domā vienu, rīt jau otru," sprieda "Kantar TNS" pārstāve

Raidījuma noslēgumā Kaktiņš atklāja, ka, viņaprāt, izdarot izvēli vēlēšanās, "uz reitingiem pārāk daudz nevajadzētu skatīties", jo stāsts jau galu galā esot par valsti nevis cipariem. "Kādu tu gribi redzēt valsti. Ir manipulatīvi teikt - nebalso par mazajiem. Ja kādam kaut kas šķiet simpātisks mazajās partijās - ej un balso. Stāsts ir par idejām!" pārliecināts sociologs.

Rītu studijā, iztirzājot migrācijas un demogrāfijas aktuālos jautājumus, aizsāka ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs.

Pulksten 11.00 pie Dombura viesojās reklāmas aģentūras "DDB Latvija" direktors, zīmolu topu veidotājs Andris Rubīns.

Pulksten 12.30 kopā ar Domburu atbildes uz jautājumiem par Latvijas vietu pasaulē meklēja politoloģe, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Vita Matīsa.

Savukārt pulksten 14. 00 Jautājumi par priekšvēlēšanu laika norisi tika adresēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jēkabam Straumem

Aicinām atrast laiku noskatīties arī premjera kandidātu debates un 13 tematiskās debates starp populārāko partiju pārstāvjiem, kuras Domburs vadīja no 3. līdz 20. septembrim. Savukārt tuvāk iepazīt tās partijas, kas septembra socioloģiskajās aptaujās pakāpušās virs 2,5% un ir ar lielākām izredzēm iekļūt 13. Saeimā, līdzēs no 1. līdz 4. oktobrim notikušās politisko spēku līderu intervijas, kurās politiķi Domburam atbildēja par līdzšinējo kampaņu, solījumiem un sarkanajām līnijām, kā arī prognozēja, kas mūs sagaidīs pēcvēlēšanu rītā.

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.