Video: Plāns B un ceļš uz stabilu valdību – politiķi vērtē sasniegto un darāmo  (113)

Jau tobrīd rezultāti liecināja, ka "Saskaņa" ieguvusi visvairāk balsu, savukārt tai sekoja partija "KPV LV", Jaunā Konservatīvā partija (JKP). Līdzīgi kā arī iepriekš priekšvēlēšanu laikā, partiju pārstāvji atkārtoja, ka nav gatavi sadarboties valdības veidošanā ar "Saskaņu".

Piemēram, JKP pārstāvis Krišjānis Feldmans norādīja, ka "ir pilnīgi skaidrs, ka ar "Saskaņu" JKP nesadarbosies, savukārt attiecībā uz pārējo – visu izšķirs pārrunas par veicamajiem darbiem". "Attīstībai/Par!" līderis Juris Pūce atzina, ka nemainīs pozīciju, kāda partijai bija pirms vēlēšanām, proti, ka tā neredz iespēju sadarboties ar "Saskaņu". "Mana personīgā pieredze Rīgas domē nerada nekādu vēlmi ar to sadarboties valsts līmenī. [..] Forma, kā tur šobrīd notiek pārvaldība, rada nopietnas bailes, kā būtu valsts līmenī," pamatoja Pūce, kurš arī nosodīja "KPV LV" par to, ka arī pēc vēlēšanām šīs partijas pārstāvji uzskatot par savu pienākumu konfliktēt ar žurnālistiem. Ja tas turpināšoties, būšot grūti kopā strādāt valdībā.

Vēlētāju izvēli vēlēšanās savukārt slavēja "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, sakot, ka šāds pavērsiens ir lieliska dāvana Latvijas simtgadei. "Es redzu, ka Saeimā komunistu īpatsvars samazināsies uz pusi. Tā jau ir dāvana Latvijai, tas jau ir labi," viņš skaidroja.

Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava savukārt atzīmēja, ka Latvijas simtgadē iegūta politiskā sadrumstalotība, kas noteikti nav laba ziņa no ilgtermiņa attīstības viedokļa. "Mēs noteikti redzēsim pietiekami daudz valdības maiņas, ja šī Saeima strādās visus četru gadus," sacīja Dombrava. Viņš cerot, ka sešas partijas, ar to domājot "Nacionālo apvienību, "KPV LV," JKP, "Attīstībai/Par!", Zaļo zemnieku savienību (ZZS) un "Jauno vienotību", spēs sadarboties, izvirzīs prioritātes un meklēs ceļus, kā iet kopā.

"Jaunās Vienotības" līderis Arvils Ašeradens norādīja – lai arī "Saskaņa" neesot radījusi pārsteigumus, situācija ir pilnīgi jauna. "Jāsaprot, kādi būs vērtību un interešu formulējumi pēc vēlēšanām," viņš uzsvēra.

Par to, ka sarunas ar "Saskaņu" vispār partijas neapspriež šī politiskā spēka pārstāve Evija Papule norādīja: "Simtgadē būtu laba dāvana, ka beidzot tauta būtu vienota. Vairs nešķirotu, kurš ko pārstāv pēc valodas". Papule arī atgādināja, ka viņas pārstāvētās partijas programmas vērtības un daudzi citi jautājumi sakrīt ar citu partiju nospraustajām, un to, ka "bilde rāda, ka esošā koalīcija nav uzvarējusi."

Jautāts, vai vēlēšanu nakts aina liecina, ka nav pamata aicināt esošo premjeru un ZZS premjera amata kandidātu Māri Kučinski atkārtoti veidot valdību, Kaimiņš atbildēja ar "bet, protams, ka nav". ZZS pārstāvis Edgars Tavars piekrita, ka pie šāda balsu sadalījuma ZZS ir nereāli uzņemties valdības vadīšanas pirmo roku: "Tur jāsasēžas visiem kopā, diezgan liels tas sadalījums, jāskatās, kā sadalīsies dažu neiekļuvušo partiju balsis, cik kam būs mandātu, jāliek dalāmo partiju darbi, uzliekam tiešām to prioritāti." Tavars arī atzina, ka izšķiroša un svarīga loma būs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Uz jautājumu, kurš premjera amata kandidāts būtu jānominē – Aldis Gobzems no "KPV LV" vai Vjačeslavs Dombrovskis no "Saskaņas," Tavars norādīja, ka Gobzems, jo "Saskaņas" kandidātu nominēt nebūtu jēgas, ja tam atbalsta nebūs. Dombrava savukārt sacīja, ka pievienojas Tavaram – partijām nevajadzētu vilkt sarkanās līnijas automātiski vienai pret otru. Tiesa, Nacionālās apvienības pārstāvis runāja par sešām partijām, nevis "Saskaņu".

Vai šādā "seši un viens" nevis "seši plus viens" scenārijā partija "Saskaņa" redz alternatīvu plānu B, šīs partijas pārstāve Papule ironizēja, ka jūtas tāpat kā koalīcijas padomē, un par pārmaiņām runāt ir grūti.

"Jā, mums ir plāns B, bet nedomāju, ka ir pats laiks to klāstīt. Visticamāk, gan jau atradīsies kādas iespējas un varētu būt citādi risinājumi," viņa sacīja. Viņa arī kritizēja no citu partiju pārstāvjiem izskanējušo, ka tagad jāmeklē, kādas tām ir kopīgas principiālas lietas. "Lai vienu partiju izslēgtu, kas pārstāv vienu piekto daļu no cilvēkiem".

Kaimiņš savukārt norādīja, ka tas nav valsts interesēs, ka no opozīcijas nākošie priekšlikumi tiek automātiski noraidīti tikai tāpēc, ka tie nāk no opozīcijas. Par to Papule sacīja: "Tas varētu būt plāns C".

"Par kaut ko acīmredzot ir jārunā, tas ir tāpat kā par "exit poll" datiem runā, jo par kaut ko taču ir jārunā, jānosedz tas laukums, kamēr nav vēl īstie rezultāti," tā ārkārtas vēlēšanu laicīgo piesaukšanu komentēja Kaimiņš.

Tikmēr Tavars uzsvēra, ka teorētiski ārkārtas vēlēšanu procesu izslēgt nevar, taču pauda pārliecību, ka neviens no studijā klātesošajiem "nav sajūsmā par tādu lietu kā ārkārtas vēlēšanām". "Tas arī rada tādu zināmu apjukumu sabiedrībā, tas nenozīmē, ka kaut kas stipri mainīsies, ja uzradīsies vēl viens vai divi līderi ar ļoti izteikto piekto daļu vai trešo daļu sabiedrības atbalstu," secināja ZZS pārstāvis.

Arī "Jaunās Vienotības" līderis Ašeradens pauda, ka tas ir pāragri apspriežams jautājums. Savukārt Pūce pauda uztraukumu, ka naktī, kad "šur tur vēlēšanas turpinās", tiek piesauktas ārkārtas vēlēšanas. "Tas nozīmē, ka mēs jau esam pateikuši, ka mēs neesam vienojušies, nesākot sarunas," sašutis bija Pūce.

Tavars aicināja raidījumā šo tēmu neturpināt. "Ja kāds ir izteicis kādu teorētisku iespējamību, tad tā ir viena no teorētiskām iespējamībām. Bet ar tādu priekšlikumu neviens nav nācis [klajā], un es domāju, tuvākajās dienās arī nenāks," ar domām dalījās ZZS pārstāvis.

Feldmans pieļāva, ka ārkārtas vēlēšanu piesaukšana bija baidīšanas taktika un "pēdējais salmiņš" priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Visaugstākā stabilitāte no politiskā viedokļa ir Rīgas domē, ironiski norādīja Pūce. Ir jāiemācās šādā sadrumstalotā parlamentā vienoties, tā ir politiķa atbildība, aicināja "Attīstībai/Par!" līderis. Ašeradens aicināja dot vairākas nedēļas, "lai jaunā situācija nobriest".

"Valsts stabilitātes vārdā latviešu partijām ir jāspēj sastrādāties," pauda Dombrava. Tavars norādīja, ka visas parlamentā iekļuvušās partijas, izņemot "Saskaņu", iestājas par eiropeisku valsti un latviešu valodu, bet par pretrunām būs jāsēžas un jārunā, skaidrs, ka visi nevarēs realizēt programmu pilnā sastāvā, būs jāmeklē kompromisi.

Feldmans paredzēja, ka būs daudzas lietas, kur būs smagas diskusijas. Piemēram, atbalsts zemniekiem.

"Tie būtu tiesiskuma svētki, ja valdībā nebūtu ZZS," skaidroja Feldmans. Savukārt Pūce skaidroja, ka apvienība strādās ar tiem politiskajiem spēkiem, ar kuriem varēs vienoties par pārmaiņu programmu. "Mēs saprotam, ka mums ir jāmeklē arī vienošanās, bet ir kaut kādas lietas, ko mēs noteikti vēlamies panākt. Ja mēs to varam izdarīt, tad mēs esam gatavi to darīt sešu partiju valdībā, piecu partiju valdībā, četru partiju valdībā, trīs partiju valdībā, [..]" apņēmības pilns bija "Attīstībai/Par!" līderis.

Konkurentus interesēja, vai "KPV LV" sadarbosies ar ZZS, Kaimiņš norādīja, ka atbilde ir gaidāma svētdien pēc pulksten 15, kad būs redzams, kas no savienības ir ievēlēts. "Ja Lemberga kungs pieņem kaut kāda veida lēmumus caur jūsu partiju [ZZS], prezentējot to Saeimā, mēs ceļamies kājās un ejam ārā. Tas tā vienkārši ir," atzina "KPV LV" līderis.

JKP neatteiksies no savas pozīcijas attiecībā uz tiesiskuma jautājuma. Piemēram, maksātnespējas administratoru nozares sakārtošana, uzsvēra Feldmans.

Ašeradens iezīmēja, ka "Jaunajai Vienotībai" svarīga ir stingra attieksme pret fiskālo politiku. Nacionālai apvienībai mērķis ir stipra un latviska Latvija, ja no potenciālo sadarbības partneri nonāk pretrunā šim mērķim, skaidrs, ka partija šādā valdībā nevarēs atrasties, iezīmēja Dombrava.

Savukārt "Attīstība/Par!" uzskata, ka ir svarīgas reformas veselības aprūpē, pabeigt izglītības satura reformu, veikt administratīvo reformu, kā arī cilvēktiesību un iekļaujošo sabiedrību veidojoši jautājumi. "Es domāju, ka šie būs jautājumi, par kuriem mums būs pretrunas ar atsevišķiem kolēģiem pie galda," paredzēja Pūce.

ZZS pamatlietas ir lauki un lauksaimniecība. Tavars akcentēja, ka būs vairāk jārunā par bioloģisko lauksaimniecību, tāpat būs svarīgi runāt par vides aizsardzības jautājumiem un valsts drošību.

"KPV LV" grib liberalizēt medikamentu nozari. "Es domāju, ka tas ir diezgan lielu lobistu punkts, kas varētu izdarīt tā, ka teikt: "Nē. Nekādā gadījumā."," norādīja Kaimiņš. "Mēs neesam pie viena galda nestrīdējušies. Mēs vienmēr esam sēdējuši un strīdējušies," pauda "KPV LV" līderis. "Ir jauns posms sācies, mums ir normāli jāsarunājas savā starpā, jāsaprot, kas ir kas."