Kopš idejas rašanās 2007.gadā nācies lauz ceļu cauri bieziem ērkšķu brikšņiem. Meklēt, skaidrot, eksperimentēt. Un vienlaikus neaizmirst, ka uzņēmējdarbība nav tikai peļņas avots, bet arī sniedz gandarījumu.
"Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem sākām veidot BlindArt, sociālās uzņēmējdarbības regulējumu nemaz nebija. Bet mēs darījām. Paši staigājām pa institūcijām un centāmies virzīt savu ideju," grūto sākumu atceras Andrs. Toreiz viņa dzinulis bija vīzija radīt interesantas lietas, pārsteigt sabiedrību un izcelt vājredzīgo cilvēku spējas. Un tas ir izdevies. Lai arī sākumā neviens īsti nezināja, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība. Patiesībā tā Latvijā joprojām ir attīstības sākumstadijā un vairāk izpaužas labdarības projektu formā. Taču Andrs cer, ka viņa piemērs pamudinās citus uzņēmējus piesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri vēlas strādāt, taču viņiem ir niecīgas iespējas tikt pie interesanta darba. Cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Īpaši aktuāli tas ir tagad, kad valstī sāk pietrūkt čaklu darba roku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!