Senatnē pārtikas atkritumi Eiropā nebija liela problēma. Ja kaut ko cilvēki nevarēja apēst paši, to atdeva lopiņiem. Taču līdz ar aizvien lielāku iedzīvotāju labklājības pieaugumu un attālināšanos no tradicionālā lauku dzīvesveida, neapēstais ēdiens kļūst par izaicinājumu. It īpaši turīgajos reģionos, kā ASV un Eiropā, kur katrs patērētājs iznieko līdz pat 115 kilogramiem pārtikas gadā. Risinājumu samilstošajai problēmai meklē arī Valters, biedrības «Zaļā brīvība» sastāvā līdzdarbojoties Eiropas mēroga informatīvajā kampaņā «Ar cieņu par pārtiku».
«Kampaņa ir vērsta uz mājsaimniecībām un īpaši uz jauniešiem. Kā rāda pētījumi, jaunieši ir tā grupa, kas izmet atkritumos visvairāk pārtikas. Taču vienlaikus jauni cilvēki visvieglāk uztver informāciju, ir gatavi mainīt paradumus un stāstīt par savu dzīvesveidu citiem, palīdzot izplatīt vēstījumus. Ar šo projektu mēs vēlamies arī iesaistīt jauniešus zaļāka dzīvesveida popularizēšanā,» skaidro Valters. Viņa uzdevums ir gan stāstīt par problēmu, gan ar praktiskiem piemēriem parādīt, kā patērētāji ikdienā var samazināt mājsaimniecības pārtikas atkritumu daudzumu. Ieguvis prasmes iepriekšējā informatīvajā kampaņā, kurā veicināja sabiedrības izpratni par Godīgās tirdzniecības (Fair Trade) kustību, viņš ir apņēmības pilns palīdzēt cilvēkiem atrast vidusceļu starp dzīves ērtībām un atbildīgu attieksmi pret vidi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!