Brīvprātīgais darbs - saturīga laika pavadīšana sabiedrības labā

Kas ir brīvprātīgais darbs?

Brīvprātīgo darbu jeb brīvprātību var definēt kā saturīgu brīvā laika pavadīšanu sabiedrības labā ar pievienoto vērtību. Pretēji izplatītam sabiedrības uzskatam, brīvprātīgais nav bezmaksas strādnieks, kas var aizstāt algotu darbinieku. Tas ir cilvēks, kam ir zināšanas kādā konkrētā jomā, kuras viņš vēlas papildināt un ar tām dalīties, vai tieši otrādi – persona, kas vēlas iegūt jaunas zināšanas un perspektīvas. Brīvprātīgais darbs sniedz iespēju atrast arī savu nākotnes ideālo profesiju vai realizēt sirdsdarbu, kam ikdienā nav laika. Tieši līdzcilvēku pozitīvais novērtējums ir viens no motivātoriem, jo aptuveni 70% cilvēku vēlas atzinību un piepildījuma sajūtu, ko sniedz palīdzība plašākai sabiedrībai. Tikai 30% gadījumu motivācijai ir finansiāls raksturs, kas ne vienmēr attaisnojas. Jāapzinās, ka naudai nevajadzētu būt galvenajam kritērijam ne tikai brīvprātībā, bet cilvēku eksistencē!

Kādi ir galvenie ieguvumi no brīvprātīgā darba?

Tā ir pieredze un iespēja ieraudzīt notikumu, par kuru esi sapņojis. Viens no piemēriem ir Dziesmu un deju svētki, kas norisinājās šovasar, un Lattelecom Rīgas maratons. Neskatoties uz to, ka tas ir īstermiņa pasākums, saskārāmies plašu sabiedrības vēlmi līdzdarboties. Vienlaikus, daudzās organizācijās tiek piedāvātas apmācības un mentorings, kas ļauj attīstīt katra personību. Brīvprātīgajiem ir arī iespēja kļūt par daļu no plaša un starptautiska tīkla. To piedāvā tādas organizācijas kā Sarkanais krusts vai Samariešu apvienība. Nevar nepieminēt, ka darbojoties brīvprātīgi, Tu iegūsti gan kontaktus, gan draudzības. Turklāt, pastāv iespēja kļūt arī par brīvprātīgā darba organizatoru, kura atbildība ir ne tikai organizēt cilvēkresursus vai apmācīt brīvprātīgos, bet arī novērtēt ikvienu, kas gatavs kādai idejai ziedot laiku.

Kas var kļūt par brīvprātīgo?

Brīvprātībai nav būtisks personas vecums, dzimums vai sociālais stāvoklis. Par brīvprātīgajiem bieži vien kļūst personas, kas dzīvē ir ko pārdzīvojušas un tikušas galā ar sarežģītu situāciju. Tieši šie cilvēki ar prieku dalās ar savā pieredzē un palīdz apkārtējiem. Vienlaikus iesaistīšanās veicina arī kopienas un reģionu attīstību, sniedzot ieguldījumu pašvaldībās notiekošajās aktivitātēs. Pašvaldības ir liels un nopietns spēlētājs, kam ir nedaudz vieglāk piesaistīt brīvprātīgos, jo tās darbojas ar cilvēkiem, kas pie viņiem rezidē. Īpaši pozitīvu iespaidu no brīvprātīgas iesaistīšanās iegūst cilvēki no nelabvēlīgām ģimenēm. Reizēm dalība brīvprātīgajā organizācijā vai kādā pasākumā ir vienīgā vieta, kur pret šo cilvēku izturas kā pret līdzvērtīgu, novērtē viņa laiku un ieguldījumu!

Kādi būtu pirmie soļi, lai kļūtu par brīvprātīgo?

Ir nepieciešama griba darboties un jāmēģina nekautrēties. Kautrīgums ir šķērslis jebkurā vecumā. Vienkārši aizej un pamēģini! Ja neesi drošs, vērsies pēc palīdzības pie pārbaudīta brīvprātīgā darba organizatora, kas ļaus Tev iegūt pareizo praksi. Protams, svarīgi ir mēģināt līdzdarboties jomās, kuras Tev interesē un aizrauj. Gadījumā, ja esi gados - nebaidies. Arī seniori ir ļoti aktīvi brīvprātīgie, jo viņiem ir daudz ar ko dalīties. Šie cilvēki ir zelta vērti.

Kur atrast organizācijas un pasākumus, kur līdzdarboties?

Sociālajos tīklos ir atrodami daudzi aicinājumi, tāpat arī medijos var iepazīties ar pieejamo informāciju. Vienmēr var apjautāties arī draugiem, taču platforma brivpratigie.lv būtu vieglākais risinājums, kas tuvākajā laikā aptvers un apzinās visā Latvijas teritorijā pieejamās brīvprātīgā darba iespējas. Platformai Nodarbinātības valsts aģentūra ir deleģējusi uzdevumu nodrošināt brīvprātīgo informācijas sistēmu Latvijā. Šis risinājums ir unikāls, jo, salīdzinājumā ar citām vietnēm, platforma ir kā starpnieks un "sludinājumu dēlis" starp brīvprātīgo, kas grib darīt kādu labu darbu, un organizatoru, kam nepieciešams palīgs, kas izprot spēles laukumu. Platformas būtība ir gan palīdzēt vieglāk un efektīvāk vienam otru atrast, gan arī sekot līdzi, vai procesi atbilst 2016. gadā pieņemtajam Brīvprātīgā darba likumam. Mūsu programmā šobrīd reģistrējušies 3600 brīvprātīgie. Protams, dominē Rīga, bet arī Liepājā, Daugavpilī un Jelgavā ir daudz aktīvo brīvprātīgo - tas nav mazs skaits.

Sākotnēji mans mērķis šādas platformas izveidei bija saistīts ar faktu, ka nepieciešama brīvprātīgo sistēma, par kuru kādam ir jābūt atbildīgam. Platformas izveide ir pareizs solis un ieguldījums nākotnē, jo parāda valsts labo gribu. Brīvprātīgo ieguldījums valsts iekšzemes kopproduktā ir ievērojams. Dati liecina, ka kultūras jomā 2014. gadā brīvprātīgo darbības rezultātā IKP ieguldījuma vērtība sasniedza aptuveni 2 miljonu eiro, aprēķinot to ar zemāko stundas likmi.

Kā redzat brīvprātību Latvijā nākotnē? Kas būtu jāmaina apkārtējā vidē un sabiedrībā kopumā, lai veicinātu un popularizētu brīvprātīgo kustību?

Ceru, ka reiz realizēsies mans mērķis, lai katrs 3. Latvijas iedzīvotājs būtu brīvprātīgais. Šis sapnis man jau ir no 2014. gada, kad darbojos Rīga 2014 projekta ietvaros.

Izcili būtu, ja lielie uzņēmumi ieviestu apmaksātu brīvprātības dienu, kad ar saviem ģimenes locekļiem ikviens varētu līdzdarboties brīvprātīgi. Šī ir laba prakse, ko ārzemēs piekopj lielākās korporācijas. Lēnām šī prakse tiek pārņemta arī Latvijā. Šādā veidā Tu arī saviem bērniem parādi, ka brīvprātība ir lielisks veids, kā pavadīt savu laiku.

Ir arī nedaudz jāmaina leksika, mēs cenšamies savienojumu "brīvprātīgais darbs" aizstāt ar vārdu "brīvprātība".

Noslēgumā vēlos piebilst, ka milzīga loma ir arī personīgiem piemēriem - jo vairāk cilvēku dalīsies ar savu pieredzi, jo vairāk tas iedvesmos citus!