19. gadsimta beigās aizsāktā lauku dzīves modernizācija straujiem soļiem turpinājās arī 20. gs. sākumā. Pateicoties arvien pieejamākām importētām precēm, kā arī apgūstot dažādu augļu un dārzeņu šķirņu kultivēšanu, uzturlīdzekļu sortiments kļuva ievērojami daudzveidīgāks.
Ja vēl pirms Pirmā pasaules kara lielākā daļa no visas lauksaimnieciski izmantotās zemes piederēja muižniekiem, pēckara periodā zemnieku īpašumā esošās zemes proporcija pieauga. Līdz ar to zemnieku sētā saražotais vairs nebija jāatdod muižai. Iespēja to patērēt pašiem radīja jaunas ēdienkartes variācijas.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit