Otrās desmitgades (1929 - 1938) periodā iezīmējās tautas ēdienu modernizēšana un pielāgošana sava laika sadzīves apstākļiem. Tas nozīmēja arī izsmalcinātāku ēdienu pagatavošanu un pasniegšanu. Piemēram, galerts no cūkas galvas, kas tam piešķirtās īpašās formas dēļ ticis dēvēts par galvas sieru, uzskatāmi demonstrē to, kā zemnieku ēdieni tika pielāgoti svētku galda vajadzībām. Galvas siera recepte radusies, lai ērtai lietošanai sagatavotu tās nokautās cūkas daļas, kas citādi netiktu izmantotas. Sarežģīto un laikietilpīgo pagatavošanas procesu noteica vajadzība. Vēlāk, kad subproduktu lietošana pārtikā vairs nebija izšķiroša nepieciešamība, galvas siers tika uztverts kā svētku maltīte, dekoratīvos nolūkos pievienojot dārzeņus un olas.

Cūkas galvas siera recepte

Pagatavojot šo recepti, cūkas galvu pārcērt uz pusēm un novāra pusmīkstu. Pēc tam atgriež ādu, lielākos gabalus uzklāj uz mitras zalvjetes, pārkaisa ar sāli un pārziež ar sakultu olu. Pārējo gaļu sagriež garenās strēmelītēs. Tad uz ādas apaļā kaudzītē sakārto sagriezto gaļu, sadalot vienmērīgi liesos un treknos gabaliņus, pa starpām liekot šķēlītēs sagrieztus novārītus burkānus, kāļus, mazliet sellerijas un olas. Pēdīgi zalvjetes stūrus un malas sašuj kopā, izveido apaļu formu un vēl lēni vāra apmēram 1/2 stundu iepriekšējā buljonā. Gatavu mazliet atdzesina un nosloga, izveidojot siera formā. ''Galvas sieru'' pasniedz šķēlēs sagrieztu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!