*Reklāmraksti 2017 - 8800
Foto: Publicitātes foto
1939. gads, aizsākot trešo desmitgadi (1939 - 1948), uzskatāms par nacionālās virtuves veidošanās atskaites punktu – izdots liels skaits pavārgrāmatu, kas ataino tā laika standartus iekļauto recepšu izvēlē. Pēkšņas izmaiņas šajās izvēlēs ievieš Otrais Pasaules karš, mainot ne tikai politisko vēsturi, bet arī ietekmējot ikvienas mājsaimniecības dzīvi.

Otrā Pasaules kara laikā tika iespiestas īpašas tā saucamās 'kara laika' pavārgrāmatas, kuru aizsākumi meklējami jau iepriekš. Pirmā Pasaules kara laikā Vācijā sāka izdot nelielas brošētas pavārgrāmatas ar pamācībām kā izdzīvot kara apstākļos: kā pagatavot ēdienu, maksimāli taupot resursus, kā aizvietot nepieejamos produktus, kā plānot ēdienkarti, lai izdzīvotu ar minimumu. Līdzīgas pavārgrāmatas izdotas arī citās valstīs, bieži – valdības finansētas.

Latvijā šādas pavārgrāmatas galvenokārt tika izdotas tā saucamajā 'vācu laikā'. Neparastā veidā 'kara laika' pavārgrāmatas īsteno vēl kādu uzdevumu – ataino bijušās kārtības nepārtrauktību, neraugoties uz ierasto uzturvielu trūkumu. Tajās atspoguļoto ēdienkarti veido gaļas ēdieni, pat ja to sastāvā nav gaļas un saldo ēdienu sarakstā iekļautas kūkas, pat ja tās ceptas no ķirbjiem vai pupiņām. Šādā veidā kara apstākļos zināmā mērā tiek saglabātas ierastās kulinārās tradīcijas – nepieejamie produkti aizstāti ar citiem, bet ēdieni šķietami paliek tie paši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!