Šīs abas parādības atspoguļojas pirmajā īstenajā padomju pavārgrāmatā "Grāmata par garšīgu un veselīgu ēdienu", kas ir arī pirmā pēc kara izdotā pavārgrāmata latviešu valodā. Tajā pausti principi, ka valsts uzņemas atbildību par padomju cilvēka ēdināšanu, piedāvājot plašas iespējas ēšanai ārpus mājas. Tādā veidā sievietes tiktu it kā atbrīvotas no "verdzības pie plīts" un viņām būtu vairāk laika gan kultūras un sabiedriskajai dzīvei, gan arī darbam valsts labā. Realitātē tas sievietēm nozīmēja dubultu slodzi – pilnu darba dienu un vēl pienākumu veikt visus mājas darbus.
Tika paredzēts, ka sieviešu ikdienu atvieglos pusfabrikātu pieejamība – gan daļēji sagatavotu ēdienu, gan konservu un koncentrātu formā. Šajā laikā radās mīts par to, ka majonēzes pagatavošana mājas apstākļos ir tik sarežģīta, ka pat pieredzējuši pavāri ne vienmēr tiekot ar to galā, tāpēc vienmēr drošāk izvēlēties rūpnieciski ražoto. Tāpat pavārgrāmatās parādījās receptes, kurās doti padomi par cīsiņu pareizu pagatavošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!