Tā kā daudzi produkti, piemēram, augstvērtīgās zivis, importa produkti, noteiktu veidu konservi, nebija pieejami visiem, ēdnīcu sistēma nodrošināja, ka vismaz gaļas ēdieni, kas bieži trūka pēckara gados, tagad bija pieejami visiem un katru dienu. Paaugstinoties labklājībai, īpaši nostiprinājās cūkgaļas vieta Latvijas virtuvē. Jāatzīst, ka padomju laika pieeja uzturzinātnei noliedza visu atšķirīgo un tas skāra arī uzturu – netika atzīts veģetārisms, līdz ar to tika uzturēta ideja, ka gaļa ir nepieciešama ikvienam valsts iedzīvotajam katru dienu.
Savukārt gaļas veidu dažādības ziņā padomju periods ir ļoti nabadzīgs – faktiski dominēja cūkgaļa. Pat pārņemot citu republiku ēdienus, oriģināli izmantotā liellopa vai jēra gaļa Latvijā tika aizstāta ar cūkgaļu.